Merkele atgādina Turcijai par cilvēktiesībām

Apollo
11 komentāri

Vācijas kanclere Angela Merkele ceturtdien paziņojusi, ka priecātos par Eiropas Savienības (ES) iestāšanās sarunu atsākšanu ar Turciju, bet uzsvēra, ka cilvēktiesības ir nediskutējams jautājums.

Merkele atgādina Turcijai par cilvēktiesībām

Foto: AFP/Scanpix

Nesen notikušajās sarunās ar Turciju Eiropas puse «neizlikās, ka nekas nav noticis», norādīja Merkele, ar to domājot Ankaras brutālo reakciju uz protestiem, kas pēdējā laikā pārņēmuši Turciju.

Sarunu iznākumus «skaidri parāda, ka Turcija ir nopietns partneris. Bet mūsu Eiropas vērtības - brīvība piedalīties demonstrācijās, vārda brīvība, likuma vara, reliģijas brīvība - tās tiek piemērotas vienmēr. Mums tās nav apspriežamas,» uzrunājot parlamentu, uzsvēra Merkele.

Protesti Turcijā sākās 31.maijā kā reakcija pret Stambulas Taksima laukumā sāktajiem tirdzniecības kompleksa būvdarbiem, kuri paredz blakus esošā parka likvidēšanu. Tomēr tie ātri pārauga valsts mēroga neapmierinātības izpausmē ar valdošo Taisnīguma un attīstības partiju (AKP) un premjerministra Redžepa Tajipa Erdogana valdību.

Sadursmēs ievainoti jau teju 8000 demonstrantu, bet četri cilvēki plašajās nekārtībās gājuši bojā.

LETA jau ziņoja, ka, piekāpjoties Vācijas prasībām, Eiropas Savienības (ES) ārlietu ministri otrdien nolēma atlikt trešdien plānoto iestāšanās sarunu atsākšanu ar Turciju vismaz līdz oktobrim.

Ministri šo lēmumu kvalificēja kā «politisku piekrišanu» atvērt sarunu 22.sadaļu par reģionālo politiku, taču sarunu faktiskā uzsākšana šajā sadaļā padarīta atkarīga no Eiropas Komisijas (EK) ikgadējā progresa ziņojuma, kas tiks publiskots oktobrī un kurā būs izvērtēts starplaikā panāktais Turcijas progress ES tiesību normu ieviešanā.

No lēmuma galīgā teksta arī izriet, ka starpvaldību konference ar Turciju varētu arī nenotikt, ja EK vērtējums par Ankaras progresu būs negatīvs.

Faktiskais Vācijas, kā arī Austrijas un Nīderlandes atturības cēlonis ir Ankaras brutālā reakcija uz protestiem, lai gan vairums amatpersonu līdz šim apgalvoja, ka šie notikumi neietekmēšot iestāšanās sarunu gaitu.

ES otrdienas «kompromiss», domājams, saistīts arī ar septembrī gaidāmajām Vācijas parlamenta vēlēšanām. Gadījumā, ja Berlīne būtu atbalstījusi Turcijai labvēlīgu lēmumu, Merkele acīmredzot riskētu septembrī pazaudēt daļu labēji noskaņoto vēlētāju balsu.

Viņas vadītā Kristīgo demokrātu savienība (CDU) šonedēļ publiskotajā priekšvēlēšanu programmā uzsvērusi, ka Turcija nekad nedrīkst kļūt par ES dalībvalsti, jo, «ņemot vērā valsts lielumu un tās ekonomikas struktūru, Eiropas Savienība tiktu pārslogota».

Vācu diplomāti gan noliedza, ka Berlīnes nostājai būtu jebkāda saikne ar iekšpolitiku.

ES iestāšanās sarunas ar Turciju nonāca strupceļā 2010.gadā, pateicoties Kipras veto.

Sarunu iesaldēšanu mazinājusi atbalstu dalībai ES arī pašā Turcijā. Ja vēl 2011.gadā iestāšanos ES atbalstīja 70% turku, tad tagad pievienoties Eiropas valstu saimei vēlas vien 30% aptaujāto.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

22.11.2017
Ienākt apollo.lv