Merkele: Lietuvas prezidentei nav vajadzīgi padomi, kā izturēties pret Krieviju

Apollo
0 komentāru

Lietuvai ir lieliska prezidente, kurai nav vajadzīgi padomi, kā izturēties pret Krieviju, - šādu pārliecību pirmdien izteikusi Vācijas kanclere Angela Merkele, kas ieradusies vizītē Lietuvā, vēsta ziņu portāls «Alfa.lt».

Merkele: Lietuvas prezidentei nav vajadzīgi padomi, kā izturēties pret Krieviju

Foto: Scanpix/AP

«Domāju, ka jums ir lieliska prezidente, kurai nav vajadzīgi padomi, kā viņai izturēties pret atbildīgām Krievijas amatpersonām. Manuprāt, viņa tiks galā,» Merkele norādījusi kopīgā preses konferencē ar Lietuvas valsts vadītāju Daļu Grībauskaiti, atbildot uz jautājumu, kas Lietuvai būtu darāms, lai saglabātu pašcieņu attiecībās ar Krieviju un uzsvērtu svarīgās lietas, bet vienlaikus uzturētu labas attiecības ar Krievijas līderiem.

Vācijas kanclere izteikusi cerību, ka attiecības ar Krieviju attīstīs visas Eiropas Savienības (ES) valstis. «Domāju, (..) mums jāpasaka Krievijai, ka visas ES dalībvalstis vēlas ar to draudzīgas attiecības. Esiet laipni un atvērti. Iespējams, ar dažām valstīm vēsturiskā ziņā ir grūtāk kontaktēties,» viņa piebildusi.

Merkele apliecinājusi politisku atbalstu jaunās Visaginas atomelektrostacijas (AES) celtniecībai un solījusi darīt visu iespējamo, lai šis projekts piesaistītu investoru uzmanību.

«Mēs Vācijā visu laiku, arī Ignalinas AES slēgšanas fāzē, esam teikuši - atbalstīsim jaunas, modernas AES celtniecību, ja Lietuva to vēlas. (..) Darīsim visu, lai ar šo politiski vēlamo un mūsu atbalstīto objektu tiktu iepazīstināti konkrēti investori,» viņa izteikusies.

Kanclere atzinusi, ka Lietuvas enerģētiskā situācija nav labvēlīga, jo Baltijas valstis ir izolētas no ES energotīkliem, un solījusi šo jautājumu skart Eiropas valstu samitos.

«Divpusējās attiecības neraisa nekādas šaubas. Mēs atbalstām Lietuvu, un Lietuva - mūs,» sacījusi Merkele. «Protams, ekonomiskās krīzes laikā mēs sekojām tam, cik Lietuvai bija smagi. Tā bija pasaules krīze. Priecājamies, ka Lietuvā manāms ekonomikas pieaugums, tas redzams arī Vācijā. Esam vienisprātis, ka izkļūt no krīzes var palīdzēt vienīgi stingra izaugsmes pakta ievērošana - budžeta konsolidēšana var ilgākā laikā radīt bāzi, lai mēs varētu sekmīgi veidot ekonomiku.»

Savukārt Grībauskaite preses konferencē uzsvērusi, ka Lietuva allaž jutusi un apzinājusies Vācijas atbalstu ES iekšienē. «Vācija bija tā valsts, kurai pateicoties Lietuva kļuva par ES dalībvalsti, NATO dalībvalsti, kurai pateicoties daudzi projekti virzās uz priekšu, un Lietuva to neaizmirst,» izteikusies Lietuvas prezidente.

Viņas vārdiem runājot, Baltijas reģionam pēc sešu gadu dalības NATO «beidzot būs apsardzības plāni» un viena no valstīm, kas devušas tajā savu ieguldījumu, ir Vācija.
Grībauskaite norādījusi, ka Lietuvas un Vācijas intereses sakrīt gan diskusijās par NATO nākotni, gan par ekonomisko sadarbību Afganistānas jautājumos. Prezidente izteikusi gandarījumu, ka «Vācijas kravas caur Klaipēdu atradušas ceļu uz Afganistānu».

Runājot par NATO jauno stratēģisko koncepciju, ko iecerēts apstiprināt alianses Lisabonas samitā 19. un 20.novembrī, viņa uzsvērusi, ka tai jākļūst par «visām dalībvalstīm noderīgu vienošanos».

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

19.08.2017
Ienākt apollo.lv