Merkelei un Erdoganam tā arī neizdodas pārvarēt domstarpības

Apollo
10 komentāri

Vācijas kanclerei Angelai Merkelei un viņas Turcijas kolēģim Redžepam Tajipam Erdoganam tā arī nav izdevies pārvarēt domstarpības svarīgākajos jautājumos, taču amatpersonas vienojušās turpināt sarunas, pēc nule kā aizvadītās Merkeles vizītes Turcijā vēsta Vācijas sabiedriskās raidorganizācijas «Deutsche Welle» (DW) interneta vietne.

Merkelei un Erdoganam tā arī neizdodas pārvarēt domstarpības

Foto: AFP/Scanpix

Jau ziņots, ka Merkele svētdien ieradās Turcijā divu dienu vizītē.

Pirmdien augstā viešņa pauda atbalstu Turcijas un Eiropas Savienības (ES) sarunu atjaunošanai, taču vienlaikus aicināja Ankaru normalizēt attiecības ar Kipru.

«Mēs vēlamies, lai šis process turpinātos, lai gan es joprojām esmu skeptiski noskaņota pret Turcijas pilntiesīgu dalību ES,» pēc sarunām ar Erdoganu norādīja Merkele.

Pēc viņas teiktā, Turcijas iestāšanās sarunu turpmākā gaita atkarīga no Ankaras nostājas Kipras jautājumā.

Merkele arīdzan aicināja Turciju atvērt savas ostas un lidostas Kipras grieķu daļas transportam.

Turcija dalībai ES oficiāli pieteicās 1987.gadā, bet iestāšanās sarunas tika sāktas 2005.gadā. Kopš tā laika Ankara ir noslēgusi sarunas tikai vienā no kopumā 35 politikas sadaļām, kurās kandidātvalstīm ir veiksmīgi jārisina sarunas, pirms iestāties savienībā.

Pirms trim gadiem Turcijas iestāšanās sarunas nonāca strupceļā gan Kipras jautājuma, gan vairāku ES dalībvalstu iebildumu dēļ.

Arī iepriekšējais Francijas prezidents Nikolā Sarkozī iebilda pret Turcijas uzņemšanu blokā. Lai gan pēc pašreizējā prezidenta Fransuā Olanda stāšanās amatā Parīze savu nostāju šajā jautājumā ir mainījusi un arī Merkele izteikusi atbalstu Turcijas un ES sarunām, Kipra joprojām ir nozīmīgs šķērslis Ankaras ceļā uz dalību blokā.

Erdogans pirmdien diplomātiski noraidīja Merkeles prasības, uzsverot, ka grieķu pārvaldītā Kipras Republika nepārstāv visu salu un tā ir tikai viena no divām politiskajām varām šajā salā.

Taču Kipras jautājums ir tikai viens no strīdus āboliem Vācijas un Turcijas attiecībās.

Merkele, viesojoties Ankarā, pievērsās arī preses brīvībai Turcijā un izteica nosodījumu žurnālistu ieslodzīšanai, kas, pēc kritiķu teiktā, ir politiski motivēta.

Saskaņā ar Žurnālistu aizsardzības komitejas (CPJ) apkopoto informāciju 2012.gada augustā ieslodzījumā atradās 76 turku žurnālisti, un vismaz 61 šīs profesijas pārstāvis bija ieslodzīts savas profesionālās darbības dēļ.

Atbildot uz Merkeles pārmetumiem, Erdogans gan uzsvēra, ka mazāk nekā desmit šo ieslodzīto ir žurnālisti.

«Viņi nav ieslodzīti saistībā ar darbu žurnālistikā,» skaidroja Turcijas valdības vadītājs. «Viņi ir ieslodzīti vai nu par iesaistīšanos apvērsuma plānošanā, vai nelikumīgu ieroču turēšanu, vai arī sadarbību ar teroristiskajām organizācijām.»

«Turcijas tiesu sistēma ir neatkarīga, un mums tas ir jāciena, tāpat kā mēs to darām Vācijā,» piebilda politiķis.

Preses konferencē Merkele iestājās arī par reliģijas brīvību Turcijā, aicinot nodrošināt netraucētu reliģisko organizāciju darbību Turcijā un citās pasaules valstīs. Vizītes laikā Merkele tikās arī ar Turcijas musulmaņu un reliģisko minoritāšu līderiem.

Viens no svarīgākajiem jautājumiem Merkeles vizītes laikā bija cīņa pret ārpus likuma pasludināto Kurdistānas Strādnieku partiju (PKK) Eiropā un Vācijā, taču Ankaras cerības vienoties par konkrētiem pasākumiem tā arī nepiepildījās.

Erdogans vēl nesen pārmeta Vācijai un citām Eiropas valstīm, ka tās nereaģē uz Turcijas lūgumiem izdot Ankaras meklētos kaujiniekus.

«Vācija darīs visu, kas ir tās spēkos, lai apkarotu terorismu un PKK,» solīja Merekele, aicinot veidot ciešāku sadarbību Turcijas un Vācijas drošības dienestu starpā.

Pēc Merkeles teiktā, Vācijā dzīvojošā turku kopiena ir tilts starp abām valstīm. Merkele gan nenāca klajā ar ierosinājumiem, kā mazināt turku sūdzības par Vācijas likumiem, kas liedz tiem iegūt dubultpilsonību.

Tomēr, par spīti viedokļu atšķirībām vairākos būtiskos jautājumos, Merkeles vizītes laikā izdevās vienoties par ekonomisko un tirdzniecības sakaru paplašināšanu.

Vācija ir Turcijas lielākais tirdzniecības un ekonomikas partneris, un šogad abas valstis cer sasniegt jaunu savstarpējās tirdzniecības apmēru - 30 miljardus eiro (21,08 miljardus latu).

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

26.09.2017
Ienākt apollo.lv