Meroni: Lemberga aktivitātes radījušas tranzīta nozarei milzīgus zaudējumus

Apollo

Uzņēmuma «Ventspils nafta» (VN) pārdošanas darījuma cena 1,77 eiro par vienu akciju bija godīga un pieņemama gan pircējam - «Vitol» grupai, gan pārdevējam - AS «Latvijas naftas tranzīts». Savukārt VN akciju cena fondu biržā īsi pirms darījuma palielinājās gandrīz līdz trīs eiro, jo ar Ventspils mēru Aivaru Lembergu saistīti cilvēki uzzināja par darījumu un nodarbojās ar tā saucamo «inside trading», intervijā portālam TVnet apgalvo Šveices advokāts Rūdolfs Meroni, kuram uzticēta mantas glabāšana tā dēvētās Lemberga krimināllietas ietvaros.

Meroni: Lemberga aktivitātes radījušas tranzīta nozarei milzīgus zaudējumus

Foto: Lita Krone/LETA

Meroni uzskata, ka Lembergs Latvijas uzņēmējdarbības videi un it sevišķi Ventspilij pēdējo gadu desmitu laikā nodarījis zaudējumus vairāk nekā 500 miljonu eiro apmērā. Savukārt pārmetumus, ka pats ļaunprātīgi izmantojis līdzekļus, kas atrodas viņa glabāšanā, Meroni sauc par pilnīgām muļķībām, ko izplatot Lembergs un viņa kontrolētie mediji.

Kāds ir jūsu šībrīža juridiskais statuss Ventspils ostas uzņēmumos?

Esmu padomes priekšsēdētājs vairākos lielos ostas uzņēmumos - AS «Ventbunkers», AS «Ventspils tirdzniecības osta», AS «Kālija parks», SIA «Noord Natie Ventspils termināls», AS «Latvijas naftas tranzīts» (LNT) un dzelzceļa uzņēmumā AS «Baltijas ekspresis». Es esmu arī uzņēmuma AS «Baltic Coal Terminal» padomes loceklis. Tie ir lielākie un nozīmīgākie Ventspils ostas uzņēmumi, kas kopā veido vairāk nekā 50% no ostas apgrozījuma. Šie uzņēmumi kopīgi ir dibinājuši arī biedrību BATL («Baltijas asociācija – transports un loģistika»), lai pārstāvētu šo uzņēmumu intereses valsts organizācijās un valstī kopumā. Papildus iepriekš minētajiem uzņēmumiem es vadu arī vairākus mazākus uzņēmumus.

Kopš pārvaldu iepriekšminētos uzņēmumus, tie ir devuši ieguldījumu valsts budžetā nodokļu maksājumu veidā vairāk nekā 100 miljonu eiro apmērā. Tādējādi var apgalvot, ka šo uzņēmumu grupa ir viens no lielākajiem nodokļu maksātājiem Latvijā, bet pilnīgi noteikti var teikt, ka tā ir lielākais privātais nodokļu maksātājs Ventspilī.

Es pats neesmu iepriekš minēto uzņēmumu akcionārs, bet esmu šo uzņēmumu vairākuma akcionāru pārstāvis, vairākuma akcionāri mani ir arī ievēlējuši uzņēmumu padomēs. Tāpat esmu arī Aivara Lemberga un viņa ģimenei šais uzņēmumos piederošo mazākuma akciju patiesā labuma guvēja tiesību, ko Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūra 2007. gadā arestēja kriminālprocesā pret Lembergu ģimeni, glabātājs.

Vai Aivaram Lembergam pieder «Ventbunkera» akcijas?

Faktiski viņam pieder tikai viena «Ventbunkera» akcija no kopumā vairāk nekā 48 000 AS «Ventbunkers» akciju, taču pastarpināti, izmantojot ārvalstu uzņēmumu struktūru, ko es kontrolēju, Lemberga ģimenei pieder apmēram 28% «Ventbunkera» akciju patiesā labuma guvēja tiesības, bet šīs tiesības ir arestētas, un es esmu iecelts par to glabātāju.

Oficiāli «Ventbunkera» divi lielākie akcionāri ir uzņēmumi «Yelverton Investment» un «Yelverton Investments», kas kontrolē vairāk par pusi no «Ventbunkera» akcijām.

«Ventbunkers» 2015. gadā no AS «Latvijas kuģniecība» meitasuzņēmuma SIA «Skonto Nafta» iegādājās 16% LNT akciju. Savukārt LNT pārdeva tam piederošās 43% AS «Ventspils nafta» (VN) akciju «Vitol» grupas uzņēmumam. Kāpēc «Ventbunkers» un LNT tā rīkojās?

LNT akciju pirkums no «Skonto naftas» un tālākā VN akciju pārdošana «Vitol» grupai bija daļa no vispārējās vienošanās un mierizlīguma ar «Vitol» grupu. Darījumu cena bija godīga un pieņemama abām pusēm.

2015. gadā «Vitol» bija VN kontrolējošais akcionārs. Lai arī LNT piederēja 43% VN akciju, taču tai nebija pilnīgi nekādas pārstāvības uzņēmuma vadībā. Vēsturiski «Ventbunkers» un VN ir būvēti un darbojās kā vienots terminālis, tām bija vienotas tehniskās iekārtas, infrastruktūras elementi u.c. Mums bija jānoskaidro šo tehnisko iekārtu piederība un izmantošanas kārtība šodien, un tas bija milzīgs darbs. Bija nepieciešams vairāk nekā gads, lai to paveiktu. Galīgajā izlīgumā tika iekļauts, ka «Ventbunkers» no «Skonto naftas» pērk tai piederošās LNT akcijas un LNT pārdod tai piederošās VN akcijas «Vitol» grupas uzņēmumam. Ar to arī tika izbeigta «Ventbunkera» un VN savstarpēji pārklājošā darbība. Tāpat arī beidzot tika veiksmīgi atrisināti visi juridiskie un cita veida strīdi, kas bija aktuāli kopš laikiem, kad Lembergs vadīja VN. Šobrīd mums ir ļoti labas un profesionālas attiecības ar VN un tās vadītāju Robertu Kirkupu.

Kāpēc, jūsuprāt, «Vitol» vēlējās iegādāties LNT piederējušās mazākuma akcijas uzņēmumā VN?

Sākotnēji «Vitol» kļuva par VN akcionāru, pateicoties Lemberga grupējuma piedāvājumam. Vairākos posmos un ar Lemberga palīdzību «Vitol» grupa laika periodā no 2006. līdz 2007. gadam iegādājās gandrīz 50% VN akciju, kas viņiem nodrošināja pilnīgu kontroli pār VN. Tomēr «Vitol» šīs kontroles tiesības neizmantoja un Lemberga cilvēki turpināja ieņemt visus vadošos amatus VN.

Tajā laikā «Vitol» grupai piederošais akciju turējums nebija brīvs, jo bija pakļauts juridiski saistošām izvēles tiesībām, kas piederēja ar Lembergu saistītajiem cilvēkiem. Par laimi, Lembergam nebija finanšu līdzekļu, lai šīs izvēles tiesības īstenotu. Ģenerālprokuratūra spēja arestēt Luksemburgas bankā «VP Bank» esošos Lemberga grupējuma 80 miljonus eiro, un «Vitol» saglabāja īpašumā šo ieguldījumu VN. 2009. gadā «Vitol» nolēma atlaist visus Lemberga kontrolētos cilvēkus VN un tās meitasuzņēmumos, un Vitol pārņēma kontroli pār uzņēmumu grupu savās rokās.

«Vitol», kurš, starp citu, ir pasaulē lielākais enerģijas tirgotājs un lielākais uzņēmums Šveicē, vadot SIA «Ventspils nafta termināls», SIA «LatRosTrans» cauruļvadu un AS «Latvijas kuģniecība», nolēma, ka viņu labākajās interesēs būtu iegādāties līdz 100% holdinga uzņēmuma VN akciju, kā arī pārtraukt to kotēšanu Rīgas fondu biržā. Šajā sakarā «Vitol» sāka pārrunas ar LNT, lai iegādātos tam piederošo VN akciju mazākumu 43% apmērā. Savukārt LNT bija ieinteresēts šo akciju līdzdalību pārdot, jo, lai gan tas teorētiski bija ļoti vērtīgs aktīvs, nebija nekādu cerību, ka jebkad tiktu maksātas dividendes, un LNT nekādi nevarēja ietekmēt VN pārvaldi. Šajā nozīmē šī akciju līdzdalība bija pilnīgi bezvērtīga.

Lūdzu, komentējiet cenu, ko «Vitol» samaksāja par LNT piederošo VN daļu, jo izskanējis viedoklis, ka tā bijusi par zemu?

Tajā laikā VN akcijas fondu biržā tirgoja par cenu 1-1,1 eiro, un sākotnēji «Vitol» bija gatavi par LNT daļu maksāt cenu, kāda bija fondu biržā. Savukārt LNT mēģināja apgalvot, ka akcijas ir vērtīgākas. Šajā sakarā LNT piesaistīja specializētu starptautisku audita uzņēmumu «Moore Stephens London», lai sagatavotu LNT novērtējuma ziņojumu par tam piederošajiem 43% VN akciju. Eksperti pilnībā izanalizēja visu SIA «Ventspils nafta termināls», cauruļvadu uzņēmuma «LatRosTrans» un AS «Latvijas kuģniecība» biznesu. Viņi ieteica cenu, kas bija robežās no apmēram 70 līdz 80 miljoniem eiro. LNT vadībai beidzot tas deva iespēju ar «Vitol Group» apspriest cenu, kas bija tuvu starptautisko ekspertu noteiktajai augstākajai vērtībai. Laikā, kad akcijas cena fondu biržā bija aptuveni viens eiro, LNT panāca, ka darījuma cena par vienu VN akciju ir 1,77 eiro, un mēs uzskatām, ka tas ir izcils rezultāts.

Kāpēc cena fondu biržā īsi pirms darījuma palielinājās gandrīz līdz trīs eiro?

Jā, es varu pastāstīt, kas notika. Lemberga cilvēki uzzināja par darījumu un nodarbojās ar tā saucamo «inside trading» (darījumi ar publisku akciju sabiedrību akcijām, ko veic personas, izmantojot viņu rīcībā esošu iekšējo, publiski nepieejamo informāciju – red.). Tā ir nelegāla darbība, faktiski tas ir kriminālnoziegums. Iespējams, bija notikusi datorsistēmu uzlaušana. Cik zinu, par šo epizodi ir sākta kriminālizmeklēšana. Lemberga advokāts publiski pirmais Latvijā par plānoto darījumu paziņoja tiesā, cerot darījumu novērst.

Jāpiebilst, ka mūsu pārrunas ar «Vitol» notika maksimāli konfidenciāli. Par to zināja ļoti šaurs cilvēku loks. Tādēļ mums ir aizdomas, ka ar Lembergu saistītais grupējums ieguva šo informāciju nelegāli, iespējams, uzlaužot datorsistēmas, un attiecīgi izmantoja informāciju ļaunprātīgi.

Kāda šobrīd ir Aivara Lemberga ietekme uz tranzīta nozari, bet jo īpaši saistībā ar Ventspili?

Lembergs tiek tiesāts par izspiešanu, naudas atmazgāšanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un citiem nopietniem noziegumiem. Lembergs kā politiķis ļaunprātīgi izmanto savu varu, lai izspiestu naudu. Ja kāds pretojas šai izspiešanai, Lembergs cenšas izpostīt un iznīcināt jebkuru biznesu, kas nav gatavs viņam maksāt. Par to jau deviņus gadus viņš ir tiesā kā apsūdzētais, bet viņš turpina darīt tieši to pašu.

Es personīgi uzskatu, ka Lembergs savu kriminālo darbību rezultātā ir radījis ievērojamu reputācijas un finansiālu kaitējumu Latvijas ekonomikai un Ventspils pilsētai. Reputācijas kaitējums laikam ir tas sliktākais, taču arī finansiālie zaudējumi ir ļoti kaitīgi.

Piemērs. Laikā, kad norisinājās cīņa starp Lembergu un Oļegu Stepanovu par kontroli pār uzņēmumu «Kālija parks», kas tobrīd bija labi pelnošs uzņēmums, Lembergs un viņam pietuvināti cilvēki darīja visu, lai iznīcinātu «Kālija parka» uzņēmējdarbību. Diemžēl viņiem diezgan labi veicās. Viņi ietekmēja vissvarīgāko «Kālija parka» klientu, uzņēmumu «Belaruskaly», lai tas neturpina strādāt ar «Kālija parku». Kad «Kālija parks» atteicās no starpnieka «LSF Holdings» pakalpojumiem, kurā puse piederēja Lemberga ģimenei, Lemberga uzticības persona un «LSF Holdings» vadītājs Edgars Jansons devās uz Baltkrieviju, lai pārliecinātu «Belaruskaly» pārtraukt sadarbību ar «Kālija parku». Baltkrievi piekrita, un «Belaruskaly» veica savas investīcijas Klaipēdas ostā. Visi «Kālija parka» centieni atgriezt «Belaruskaly» Ventspilī bija neveiksmīgi. Galvenais arguments bija, ka viņiem ir pašiem savs terminālis un viņiem nav vajadzīga garāka transportēšanas ķēde uz Ventspili par augstāku cenu, nekā viņi maksā Klaipēdā. Tāpat ir jāpiebilst, ka Lembergs un viņam pietuvinātie cilvēki ļaunprātīgi izmantoja savu politisko varu, lai ietekmētu AS «Latvijas Dzelzceļš» palielināt tarifus uz Ventspili. Tas arī ir iemesls tam, ka «Kālija parks» un citi Ventspils uzņēmumi kļuva mazāk konkurētspējīgi tirgū. Tas viss radīja ievērojamus zaudējumus dažādiem Ventspils ostas uzņēmumiem. «Kālija parks» pavisam nesen veica sarunas ar vienīgo atlikušo potenciālo klientu kālija terminālim - «Uralkalij». Viņi bija ieinteresēti pirkt «Kālija parka» termināli un atjaunot kravu plūsmu uz Ventspili, kas šobrīd tiek pārkrauta «Riga Fertilizer Terminal», kurā Lemberga grupai ir finansiālas intereses. Visbeidzot, «Uralkalij» atteicās no darījuma.

Daži «Uralkalij» vadības pārstāvji konfidenciāli pieminēja, ka Lembergs draudējis viņu mātes uzņēmumam «Uralchem», ka viņi varētu nožēlot, ja investēs uzņēmumā «Kālija parks» Ventspilī. Tātad diezgan droši var teikt, ka Lemberga grupējums apzināti iznīcināja vienu no visienesīgākajiem termināliem Ventspils ostā.

Kādi tad ir kopējie zaudējumi Ventspils ostai, kas, jūsuprāt, radušies Lemberga darbību rezultātā?

Tas ir ļoti, ļoti sarežģīts jautājums, lai atbildētu precīzi. Lai nosauktu apaļu skaitli, es Lemberga nodarītos zaudējumus Latvijas uzņēmējdarbības videi un it sevišķi Ventspilij novērtētu vairāk nekā 500 miljonu eiro apmērā pēdējo gadu desmitu laikā. Un acīmredzami, ka vēl viens rezultāts ir tas, ka Ventspilī ir mazāk darbavietu. Dažu pēdējo gadu laikā Ventspili ir pametuši vairāk nekā 7000 cilvēku, jo viņiem vairs nebija darba. Viņiem nebija citas izvēles, kā doties prom no šīs kādreiz tik veiksmīgās pilsētas. Tas viss ir saistīts ar Lemberga darbību apšaubāmo likumību.

Nesen laikraksts «Diena» norādīja, ka jūs ļaunprātīgi esat izmantojis līdzekļus, kas atrodas jūsu pārvaldībā, pateicoties sakariem ar Ģenerālprokuratūru. Tika arī minēts, ka esat nopircis helikopteru un privātu jahtu savām vajadzībām. Kā varat komentēt šos apgalvojumus?

Jā, tas ir pavisam vienkārši. Tās ir pilnīgas muļķības un riebīga netīra melnā propaganda, ko izplata Lembergs un viņa kontrolētie mediji.

Pirmkārt, es nekontrolēju iepriekšminētos uzņēmumus arestēto Lemberga aktīvu dēļ. Arestētie Lemberga aktīvi visos uzņēmumos pārstāv tikai mazākuma līdzdalības daļu. No otras puses, ir vairākuma līdzdalības daļas, kas nav arestētie Lemberga aktīvi. Un šie akcionāri ir apmierināti ar mani uzņēmumu vadībā un ar sasniegtajiem rezultātiem. Ikviens saprot, ka nav viegli veiksmīgi strādāt, kad visiem uzņēmumiem nepārtraukti uzbrūk Lembergs, kurš cenšas sabojāt un iznīcināt visu, kas nav viņa kontrolē.

Es personīgi nekad neesmu pircis nedz helikopterus, nedz arī jahtas. Divi mūsu uzņēmumu grupas vadošie menedžeri iesniedza projektus komercdarbības sākšanai Grieķijā ar tūrismu saistītos uzņēmumos – izīrējot mājokļus un komerciāliem nolūkiem izmantojot arī helikopterus un jahtas. Šīs uzņēmējdarbības idejas uzņēmuma valde atzina par iespējamām un piešķīra vairākus aizdevumus un pieņēma lēmumus. Atgādināšu, ka es neesmu valdes loceklis un šo lēmumu pieņemšanā nepiedalījos.

Protams, aizdevumi ir atmaksājami ar procentiem. Taču es piekrītu vadībai, ka tā ir laba investīcija laikā, kad naudas uzkrājumiem Rietumeiropas bankās ir negatīvs procents. Investīcijas Grieķijā šobrīd ir ļoti izdevīgas, iespējams, visizdevīgākās Eiropas Savienībā, un tās dod labu un stabilu atdevi. Visiem šiem uzņēmējdarbības projektiem nav nekāda sakara ar mani vai manām privātajām vajadzībām.

Tomēr publikācijas, ko ietekmējis Lemberga grupējums, radīja man citu problēmu: nelikumīgi uzlaužot datorsistēmas, no mana datora tika nozagti dokumenti. Turklāt nelikumīgi tika pārtvertas e-pasta sarakstes, to skaitā arī informācija par minētajiem darījumiem. Vairākās valstīs ir sāktas dažādas kriminālizmeklēšanas. Šobrīd nozagto informāciju izmanto arī, lai dezinformētu sabiedrību, izmantojot Lemberga kontrolētos medijus.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

25.05.2017
Ienākt apollo.lv