Mēs katastrofāli zaudējam laiku

Apollo
0 komentāru

Valdības steigā saraustais ekonomikas stabilizācijas plāns ir spēkā jau kopš 1. janvāra.

Silva Bendrāte

Silva Bendrāte

Foto: AFI

Ir arī skaidrs, ka Latvijai būs pieejams Starptautiskā Valūtas fonda un finanšu institūciju aizdevums valsts gada budžeta apjomā — vairāk nekā pieci miljardi latu stabilizācijas plāna īstenošanai. Daļa naudas — ap pusmiljardu eiro — jau ir pieejama, un to varētu gudri likt lietā. Tomēr nauda turpina bez izmantojuma dīkā zvilnēt, kamēr ekonomika turpina krist lejup, darba vietu skaits samazinās, cilvēkiem kļūst aizvien sliktāk un bezdarbnieki pie Nodarbinātības Valsts aģentūras (NVA) durvīm rindu sāk veidot jau naktī. Valdības gudras rīcības joprojām nav, konkrēti ekonomikas stabilizācijas pasākumi ne Saeimai, ne sabiedrībai vēl nav celti priekšā.

Vienlaikus vajadzētu būt skaidrībai par darba tirgus attīstību šajā un tuvākos gados, lai var zināt, ar kādu nodokļu maksāšanas apjomu un ieņēmumiem valsts budžetā varēs rēķināties. Šā gada krīzes budžetā valdība plānojusi bezdarba pieaugumu līdz 8%. Bet jau tagad, pēc NVA sniegtajiem datiem, ir vairāk nekā 83 tūkstoši bezdarbnieku, kamēr vakanču — mazāk par 2800, tas ir, 30 bezdarbnieki pretendē uz vienu brīvo darba vietu! Eksperti apgalvo, ka bezdarbs šogad var pieaugt pat līdz 12–14%. Rodas jautājums: kuri ir tie izziņas avoti, kur meklēt pamatotu skaidrību par situācijas attīstību?

Labklājības ministrija 2007. gadā apjomīgam darba tirgus pētījumam un prognozēšanai izlietoja vairāk nekā divus miljonus latu. Diemžēl ekonomiskā krīze valstī pētījumā izstrādātajā metodikā, kuru izmanto arī Ekonomikas ministrija, nav paredzēta. Pētījums balstīts uz 2006. gada datiem, pieņemot, ka visumā pozitīvs valsts attīstības scenārijs pastāvēs vēl tuvākos piecus gadus. Taču valsts izaugsme ir kritusies, un eksperti lēš, ka turpinās kristies vēl vairākus gadus.

Visvairāk patlaban tiek gaidīta aktīvas finansiālās asinsrites atjaunošana uzņēmējdarbībā. Ir noziedzīgi kavēties darīt visu iespējamo, lai darba tirgus drīzāk atgūtos. Domājot par to, visupirms prātā nāk trīs loģiskas rīcības virzieni.

Pirmkārt, starptautiskā aizņēmuma nauda jātērē valsts mēroga investīciju programmām, kas piesaista maksimāli daudz ražotāju, pakalpojuma sniedzēju utt. un dod vislielāko efektu. Piemēram, lietderīga šķiet Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēvica izteiktā ideja par «Vislatvijas nosiltināšanu» — būtu daudz iesaistītu tautsaimniecības nozaru un cilvēku un rezultātā iegūts energoresursu ietaupījums un augsta to izmantošanas efektivitāte.

Otrkārt, aizņemtā nauda būtu jātērē valsts ekonomikas iekustināšanai būtisku Eiropas struktūrfondu projektu līdzfinansēšanai. Struktūrfondiem piedāvāto projektu klāstu nav grūti izanalizēt.

Treškārt, aizņemtā nauda būtu jātērē eksportspējīgu uzņēmumu atbalstam, un vietējā uzņēmējdarbības vide jāstimulē ar finanšu resursu pieejamību un labvēlīgāku nodokļu politiku. Latvijai ir savi profesionāļi, kas var palīdzēt tādu operatīvi izstrādāt.

Citādi, kamēr valdība nesteidzas stabilizēt valsts ekonomiku, jau tagad laižot apritē pieejamo aizņēmuma naudu, mēs katastrofāli zaudējam laiku. Tas ved pie vēl dziļākām ekonomiskās krīzes izpausmēm, un mēs par to maksāsim ļoti dārgi. Gadiem!

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

24.11.2017
Ienākt apollo.lv