Mežos karo pret bomžiem

Apollo
0 komentāru

Rīgas meža aģentūra (RMA) apsaimnieko aptuveni 60 tūkstošus hektārus meža, no kuriem aptuveni 3,5 tūkstoši hektāru atrodas pilsētas teritorijā. Meži atrodas Rīgas rajonā, kā arī Ogres un Limbažu rajonā. Līdzīgi daudzām sabiedriskajām organizācijām, arī aģentūra šopavasar rīkojusi sakopšanas talkas. Brīžiem meži jātīra ne tikai no atkritumiem, bet arī no bomžiem, kuri, atriebjoties par patrenkšanu no savām mītnēm, šopavasar pat sākuši svilināt Mežaparku, intervijā RB stāsta RMA direktors Jānis Vazdiķis.

— Kā tiek izmantoti Rīgas meži, vai pilsēta no tiem gūst kādu labumu?

— 90% mūsu ienākumu dod mežu ciršana. Tas ir pats svarīgākais, ja nebūs mežsaimniecības, tad aģentūra «ies uz grunti». Rīgas dome mežu apsaimniekošanai nedod ne santīma. Mēs uzskatām, ka mežs ir dzīvs organisms un ir jācērt saudzīgi. Ja mēs mežu nocērtam, tad arī atjaunojam. To, ka mēs pareizi saimniekojam, apliecina saņemtais starptautiskais zaļais sertifikāts, kā arī Eiropas sertifikāts, kas piešķirts tieši Rīgas mežiem. Viens no RMA pasākumiem ir kampaņveida meža satīrīšana pavasarī, kad pēc sniega nokušanas kļūst redzami visi atkritumi. Šogad aģentūras organizētās talkās piedalījušies ap 1500 cilvēku. Aģentūra pati ir piedalījusies ar saviem darbiniekiem trīs talkās vietās, kur situācija ir vissmagākā. Meža tīrīšana ir arī mūsu ikdienas darbs — nepārtraukti strādā divas mehanizētas brigādes: viena Rīgas teritorijā, otra — aiz pilsētas robežām.

— Kurās vietās šogad talkotājiem bija visgrūtāk?

— Šogad smagākā vieta bija Mežaparka Viestura prospekta mala. Tur arī vienu bomžu uzturēšanās vietu novācām, sanāca neliela saķeršanās ar saimniekiem. Interesanti, ka tūlīt pēc tam blakus Mežaparka teritorijā izcēlās 13 mazi ugunsgrēki, kurus gan tūdaļ likvidējām. Tā bija tāda maza pretdarbība mūsu aktivitātēm. Arī Sarkandaugavas pusē bija vairāki mazi nesakopti meža pudurīši, par kuru eksistenci mēs pat iepriekš nezinājām. Problēma ir tāda, ka mēs nekur oficiāli neesam pārņēmuši ar dokumentiem Rīgas mežus apsaimniekošanā. Ārrīgas meži ir uzskaitīti, un visiem ir ieraksti Zemesgrāmatā, bet par Rīgas mežiem šādas uzskaites nav.

— Vai bezpajumtnieku uzturēšanās mežos nerada lielus ugunsgrēka draudus, vai viņi nepiemēslo vidi?

— Šādu cilvēku ir diezgan daudz, Sarkandaugavas gadījums nav vienīgais. Pirms Džordža Buša vizītes mums nācās padzīt bomzi, kurš bija apmeties Biķernieku mežā netālu no pieminekļu ansambļa fašistu nogalinātajiem ebrejiem. Nevarēja pieļaut to, ka viņš paliek — aizbraucām ar savu tehniku, nojaucām mitekli un aizvedām prom. Arī tā īpašnieks mums nikni draudēja. Tā ir reāla problēma. Cilvēki paliek cilvēki, viņiem nav kur dzīvot. Tad viņi taisa tādus veidojumus — saklāj jumtus uz koku saknēm vai rok zemnīcas. Daudziem no viņiem ir nauda, viņi veikalos pērk produktus, bet iesaiņojumus izmētā turpat blakus miteklim. Ja viņi nerēgotos acīs un nepiesārņotu vietu, kurā dzīvo, mēs varbūt viņus arī neaiztiktu. Viņiem jau nav kur likties — no vienas vietas mēs viņus padzenam, bet viņi iet atkal uz nākamo. Mums ir pieredze arī Olaines pusē, kur mēs uzturam normālas attiecības. Lai dzīvo, bet lai uztur apkārtni kārtībā.

— Kuri meži ir tīrākie, un kā pastāvīgi tiek nodrošināta to sakopšana?

— Mežaparks ir diezgan labā kārtībā. Labi ir tur, kur cilvēki maz uzturas, bet piemētāts ir tur, kur ir ūdens tuvums, kur cilvēki atpūšas un ierodas piknikā. Slikti ir arī pie maģistrālajiem ceļiem, kur pilsētnieki brauc ārā no Rīgas. Daudz nelīdz arī konteineru izlikšana, turklāt tos tūdaļ steigšus aizpilda apkārtējo māju iedzīvotāji. Bet lielie konteineri tādam mērķim nav radīti, tie domāti, lai iztukšotu mazos, tādi šobrīd ir izgatavoti 100. Mums ir noslēgts arī līgums ar «Hoetiku» par atkritumu izvešanu, taču šī uzņēmuma mašīnas visos mežos nebrauc, tikai tur, kur var piekļūt. Protams, strādā arī mūsu mežsargi, bet vienam mežsargam apgaita ir milzīga, un viņš gribēdams nevar tur savākt atkritumus. Mežu sakopšana vispār mums ir papildu uzdevums, pamatuzdevums ir cīņa ar ugunsgrēkiem. Tāpēc nekas cits neatliek kā aicināt rīdziniekus palīgā.

— Vai kādreiz tiek noķerts arī kāds mežu piesārņotājs?

— Noķeram, pat samērā bieži, tādus, kas gāž atkritumus ar kravas mašīnām. Nesen atradām izgāztu kravu — tikai grāmatas, ar visiem ierakstiem, vienam cilvēkam dāvinātas. Acīmredzot kāds bija plauktus tīrījis. Vainīgajam nācās mežu satīrīt. Daudzas firmas ļoti bieži nevajadzīgos papīrus neved uz Getliņiem, bet izgāž mežā. Turpat starp papīriem ir pavadzīmes un vizītkartes, pēc kurām īpašniekus atrast nav grūti. Bet bijuši arī bīstamāki piesārņojumi. Pērn bija dzīvsudrabs izgāzts, tas mums bija pašiem jāaizved, kaut arī tie jau ir bīstamie atkritumi, tāpat bija izgāzti naftas produkti.

— Kā tiek izmantoti no meža ciršanas gūtie ieņēmumi?

— Mūsu budžets ir samērā liels — ap 2,3 miljoniem latu. Taču šogad grūti pateikt, cik nopelnīsim, varbūt daudz mazāk. Tas atkarīgs no vējgāzēm, jo to dēļ cenas ir nokritušas, un pa lēto mēs mežu nepārdosim. Mēs pieturēsim, un varbūt rudenī atsāksim koksnes pārdošanu. Atalgojums drīz būs nekonkurētspējīgs, bet esam spiesti uzturēt diezgan lielu štatu, lai cīnītos pret ugunsgrēkiem. Pērn bija slapja vasara, un mēs priecājāmies, ka nekas nenotiek. Bet «nekas nenotiek» nozīmē 95 ugunsgrēkus. Šogad arī to jau bijis pāri 20. Protams, tur nāk palīgā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, bet vispirms pašiem jātiek ar sevi galā. Šim nolūkam mums ir divas speciālās mašīnas. Šogad liela daļa no ieņēmumiem aizies mežu atjaunošanai un jaunaudžu kopšanai, pirmoreiz veiksim mežu meliorācijas remontu. Tas sen nav darīts, un arī bebri ir labi pastrādājuši. Lielu uzmanību veltīsim dažādiem projektiem, kas saistīti ar mežu labiekārtošanu. Pagājušajā gadā mēs labiekārtojām Ziemsvētku kauju vietas, kur atjaunojām zemnīcas un ierakumus, turklāt vēsturiski precīzi. Šobrīd šo vietu apskatīt brauc diezgan daudz cilvēku. Projektēsim un ierīkosim vairākas pastaigu un šķēršļu takas. Tās ieplānotas Anniņmuižā un Šampētera mežā, Teikas un Vecāķu — Vecdaugavas mežā. Netiks aizmirsts arī Mežaparks. Sāksim ar pašu vienkāršāko — līdz skolēnu dziesmu un deju svētkiem mēs atjaunosim visus soliņus, būs klāt arī atkritumu urnas. Lai uzliktu soliņus, mums jānocērt pieci hektāri meža.

— Kāda ir jūsu saistība ar projektu «Pēdas»? Nesen tika izteikti publiski apvainojumi, ka RMA būtu uzpirkusi «Rīgas Balsi». Vai jūs varat apliecināt, ka nekas tāds nav noticis?

— Nekā tāda nav, šodien mums notiek pirmā saruna. Ar projektu «Pēdas» sākumā bija sadarbība, bet šobrīd vairs nesadarbojamies. Viņu prasības tomēr ir pārāk lielas — par vienu talku tūkstotis latu. Ar sirdi un dvēseli es viņus atbalstu, viņu darbs ir ļoti svarīgs. Ne jau tie kubikmetri, ko viņi savāc, bet cilvēku domāšanas maiņa. Diemžēl mēs kā pašvaldības iestāde nevaram sponsorēt šādus pasākumus. Šeit būtu jānāk privātiem uzņēmumiem, dome var piešķirt līdzekļus ar savu lēmumu.

— Cik nozīmīgs vispār ir talcinieku veikums Rīgas mežos?

— Pērn mēs vairāk vērsāmies pēc palīdzības pie iedzīvotājiem, un atbalsts bija vājš. Šogad vērsāmies pie uzņēmumiem, un atbalsts bija labāks. Ir labs atbalsts no skolām, bet tur ir viena nelaime — mēs tomēr baidāmies no ērcēm un citām briesmām. Skolotājiem ir jāuzņemas atbildība par bērniem, un mēs arī saprotam, ja viņi atsaka. Šogad vēl būs liels pasākums, kurā mums nāks palīgā kristīgie jaunieši — ap 300 cilvēkiem, mums palīdz Vides aizsardzības klubs. Pasaules dabas fonds. Mēs vēlētos, lai organizācijas nāktu palīgā kādam skaistākam pasākumam, palīdzētu ierīkot pastaigu takas vai citus atpūtas objektus. Citādi mūžīgi, kā sākas pavasaris, tā nepārtraukti tiek rīkotas talkas. Arī pārmetums, ka RMA nekopj mežus un neko nedara, ir sāpīgs un aizskarošs, jo talkas notika visā Latvijā. Valsts mežu dienestam bija 300 talkas Valmierā, Daugavpilī, Ventspilī un citur. Situācija visā Latvijā ir smaga, ne tikai Rīgas mežos. Protams, galvaspilsētā tie ir piesārņoti nedaudz vairāk, jo Rīga tomēr ir miljonu pilsēta.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

19.10.2017
Ienākt apollo.lv