Mihails Šemjakins: Laimes smiekli, nāves smeldze (papildināts ar foto) Attēlu galerija

Apollo
0 komentāru

Līdz 24. maijam galerijā «Māksla XO» eksponētas Ņujorkā dzīvojošā krievu mākslinieka Mihaila Šemjakina (1943) gleznas un grafikas.

No Padomju Savienības 1971. gadā emigrējušo mākslinieku pasaule iepazinusi ārkārtīgi daudzpusīgā darbībā. Darbam tēlniecībā, grafikā, glezniecībā paralēli noris grāmatu, katalogu, mūzikas ierakstu izdošana, piedalīšanās teatrālos uzvedumos un iedziļināšanās metafiziskos pētījumos. Protams, vienas galerijas ietvaros iespējams iepazīt tikai pavisam nelielu M. Šemjakina radošā darba daļu.

Uzaudzis Austrumvācijā un atgriezies Krievijā 1957. gadā, mākslas studijas toreizējā Ļeņingradā M. Šemjakins bija spiests pārtraukt, jo nepakļāvās sociālistiskā reālisma normām. Viņu piespieda ārstēties psihiatriskajā slimnīcā, kas tajā laikā bija ierasts veids, kā izrēķināties ar ideoloģiskajiem disidentiem.

Mākslinieks emigrēja no PSRS un apmetās Parīzē, pēc tam pārcēlās uz Ņujorku. M. Šemjakina atgriešanās Krievijā notika ar viņa darbu izstādi 1989. gadā. Viņa īpatnējas tēlainības apdvestie mākslas darbi stāsta par paša raibo dzīvi: jaunību padomju Krievijā, vēlmi saglabāt māksliniecisko brīvību apspiestības apstākļos, pārcelšanos uz Rietumiem, nobriešanu kā māksliniekam Rietumu mākslas centros.

Dzīvojot Parīzē, mākslinieks radīja vienus no saviem populārākajiem darbiem — «Parīzes vēdera» un «Karnevāla Sanktpēterburgā» sērijas, kuras pārstāvētas Rīgā. No pirmās šeit apskatāmas piecpadsmit litogrāfijas. «Parīzes vēders», kas tik krāšņi tēlots Emīla Zolā romānā ar tādu pašu nosaukumu, ir viens no Parīzes kvartāliem, kur atradās tirgus, krogi un bordeļi.

Pēc tam, kad pilsētas mērija plānoja slēgt šo tirgu, M. Šemjakins nolēma to iemūžināt savos darbos. Šajā kvartālā viņš pavadījis vairāk nekā gadu, katru nakti tā dzīvi fiksējot zīmējumos un fotogrāfijās, kas beigās bija vairāk nekā pieci tūkstoši.

Viņa uzmanību visvairāk saistīja gaļas pārnēsātāji — spēkavīri, kas uz pleciem diendienā pārnēsāja vairākus simtus kilogramu smagus kautķermeņus. Savas grafikas mākslinieks centās radīt kā himnu darbam, ko darīja šie gaļas pārnēsātāji — milži, kā arī parādīt mūžīgo dzīves un nāves vienotību, laimes smieklus un nāves smeldzi.

M. Šemjakinam piemītošā manierē realitāte ar fantāziju sajaucas politisku un filozofisku noskaņu caurstrāvotajā «Karnevālā Sanktpēterburgā», kura varoņi ir vienlaikus komiski, traģiski, brīžiem — nereāli. Parīzes laikā M. Šemjakinu arī vienoja draudzība ar bardu Vladimiru Visocki, kura dziesmas 80. gados mākslinieks ir gan ierakstījis, gan ilustrējis grafikās –skarbi, atkailināti, bet patiesi.

Kopš 2002. gada M. Šemjakins Krievijas televīzijas kanālā «Kultūra» vadīja raidījumu sēriju mākslas pētniecībā. Galerijā izstādes laikā varēs noskatīties viņa veidotās dokumentālās filmas, kurās mākslinieks iepazīstina ne tikai ar savas mākslas pasauli, bet arī ar citu mākslinieku daiļradi un dažādu tēmu interpretāciju mākslā.

Ziņo redaktoram par kļūdu!

Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

Zvaizgnes sola

Vairāk

Horoskopi

Vairāk

Apollo E-veikali

25

2014. gada 25. jūlijs

Vārda dienas

Jēkabs, ŽaklīnaDžeims, Žaklina, Žaklīne, Žaks, Jākubs, Jakubs, Jakovs, Jakobs, Jakobīna, Jaceks, Džims, Džemss, Džems, Džemma, Džema, Džeimss, Orida

Apollo Izglītība

Laika ziņas

Vairāk
Skaidrs
Rīga pašreiz +29 ℃
Skaidrs

Vējš: 2 m/s

Saule lec: 05:10
Saule riet: 21:50
Dienas ilgums: 16:40

Apollo Tūrisms

Valūtu kursi

25.07.2014
Ienākt apollo.lv