Miljoni tuvojas Karostai

Apollo
0 komentāru

Karostai — ārkārtīgi fascinējošam un vienlaikus arī atbaidošam un nabadzīgam Liepājas rajonam — tuvojas miljoni, kas nozīmīgi ietekmēs gan pilsētas attīstību kopumā, gan rajona iedzīvotāju dzīvi. Miljonu nebūs ne rīt, ne parīt, un tie tāpat vien neiebirs pilsētnieku kabatās. Ieguldījumi gaidāmi no Aizsardzības ministrijas (AM), NATO un Eiropas Savienības Kohēzijas fonda.

Par Karostu jau astoņus gadus daudz prātu lauzīts — trešdaļu Liepājas aizņem padomju militārais mantojums, no kura liela daļa pašlaik ir postaža. 2000.–2001. gadā ar Kanādas valdības atbalstu tapa detaļplānojums 40 hektāru lielajam Karostas industriālajam parkam (KIP) un dzīvojamajam rajonam. Tikai tagad, četrus gadus vēlāk, radusies pirmā nopietnā uzņēmēju interese par šo vietu — rezervēta zeme vienam pašmāju kokapstrādes uzņēmumam un arī pirmajam ārzemju investoram.

Zemi nedāļās tāpat vien

Jūnijā sabiedriskajai apspriešanai nodos Karostas ziemeļu daļas teritoriālā plānojuma grozījumus. Tiek precizēts arī Karostas centra detaļplānojums, pastāstīja Liepājas speciālās ekonomiskās zonas teritorijas plānotāja Iveta Ansone, viņa uzsvēra — plānojumi ir svarīgi vietas attīstībai. Ziemeļu daļas plānojuma grozījumi sākti, jūtot pilsētnieku interesi iegūt šejienes zemi īpašumā. «Agrāk vēl mums nebija skaidrs, kas tur varētu būt. Bet šī ir pārāk laba teritorija, lai to bez plānojuma izdāļātu,» stāstīja I. Ansone.

Grozījumu projekts paredz, ka jūras piekraste paliks sabiedriskajai lietošanai kā mežaparka teritorija, bet pārējā platībā tiks ļauta dzīvojamo un sabiedrisko ēku apbūve. Savukārt Karostas centrālās daļas plāna detalizācija tiek veikta saistībā ar AM iecerēm, to skaitā rekonstruēt un no jauna būvēt dienesta dzīvojamās ēkas jūras spēku darbiniekiem.

Likvidēs melno punktu

Karosta ir pēdējais melnais punkts Liepājas kartē no ekoloģiskā viedokļa: te trijās vietās netīrais ūdens ietek jūrā un Tosmares kanālā. 2005.–2006. gadā par projekta Ūdenssaimniecības attīstība Liepājā līdzekļiem (kopā 1,708 miljoni eiro, to skaitā 75% no ES Kohēzijas fonda) notiek ūdensvada un kanalizācijas sistēmas izpēte un top tīklu rekonstrukcijas plāni objektiem visā pilsētā, arī Karostai, par kuru pilsētas uzņēmumam «Liepājas ūdens» līdz šim nebija pat tīklu kartes, stāstīja SIA «Liepājas ūdens» attīstības daļas vadītāja Sandra Dejus.

Liepājai jau piešķirti 25,3 miljoni eiro nākamajam projektam «Ūdenssaimniecības attīstība Liepājā, 2. kārta». No šīs naudas 2006.–2009. gadā ap 4,5 miljonus eiro ieguldīs tieši Karostas ūdensvada un kanalizācijas sistēmas rekonstrukcijā un jaunu tīklu izbūvē, Karostas notekūdeņu novadīšanā uz attīrīšanas iekārtām. Izbūvēs arī četrus kilometrus garu spiedvadu un jaunas sūkņu stacijas, kā arī novērsīs netīrā ūdens noplūdes jūrā un kanālā. Šie darbi tieši ietekmēs Karostas iedzīvotāju dzīvi. «Karostas pludmale vairs nesmirdēs, ūdensapgāde būs labāka,» teica S. Dejus.

Gaidāmā NATO nauda

Īpaši uz NATO ieguldījumiem lielas cerības liek pilsētas galva Uldis Sesks, kurš sarunā ar «Dienu» ir uzsvēris: ātrāku Liepājas tuvināšanu Eiropas dzīves līmenim var panākt, tikai piesaistot maksimāli daudz investīciju no Eiropas Savienības un NATO. AM valsts sekretārs Edgars Rinkēvičs, stāstot «Dienai» par gaidāmajām investīcijām, tomēr bija atturīgs. Miljoni ir nosaukti, taču projektu īstenošana vēl nav precīzi zināma.

«NATO investīcijas netiek ieguldītas civilos pasākumos. Mēs piesakām investīcijām to ostas daļu, kuru izmanto jūras spēki, tomēr nevaram runāt, vai šīs investīcijas būs. Tas paliek alianses ziņā, līdz lēmuma pieņemšanai paies vairāk nekā gads,» teica E. Rinkēvičs. AM vēlme ir saņemt aptuveni 3,5 miljonus eiro Liepājas ostas piestātņu padziļināšanai un modernizēšanai.

Taču neatkarīgi no NATO naudas ir plānotas arī valsts investīcijas. 2006.–2010. gadā jūras spēku piestātņu un infrastruktūras attīstībai plānots ieguldīt 7,45 miljonus latu, lai Liepājā izbūvētu modernu militāro ostu.

No valsts budžeta plānots attīstīt arī arhitektu atzinīgi novērtētā Karostas mūsdienu akcenta — Baltijas ūdenslīdēju centra — 3. kārtu. Tajā paredzēts uzbūvēt peldbaseinu un stadionu, abas būves būs izmantojamas gan Nacionālo bruņoto spēku (NBS), gan Liepājas iedzīvotāju vajadzībām. Domāts, ka projekts būs gatavs jau šogad, celtniecība paredzēta 2006. gadā, un investīcijas pārsniegs miljonu latu. 2007.–2008. gadā AM par vēl nenoteiktu summu plāno īstenot dienesta dzīvokļu programmu Liepājā.

Tiks arī Karostas pilij

Karostā atrodas arī vienīgā Liepājas pils — Virsnieku sapulču ēka, valsts nozīmes arhitektūras piemineklis ļoti bēdīgā stāvoklī. Pēc tam kad ilgāku laiku spriests, kuram — valstij vai pašvaldībai — vajadzētu būt izcilā nama īpašniekam, tagad pirmoreiz tiek plānots finansējums pils atjaunošanai par tās īpašnieka — valsts — naudu. Liepājas dome un AM 23. martā noslēgusi sadarbības līgumu par ēkas atjaunošanu un no 2006. gada tai plāno finansējumu, stāstīja E. Rinkēvičs.

Šogad tiks veikts ēkas tehniskais novērtējums un izstrādāta nama izmantošanas koncepcija. Pilsēta ar ministriju jau vienojušās, ka tai vajadzētu būt reprezentācijas ēkai, kas ir svarīgi arī NBS. 2006. gadā varētu notikt pirmā izpēte, skiču projekta izstrādāšana un būvdarbu izsole, līdz 2009. gadam — būvdarbi. «Ja viss noritēs gludi,» piebilda E. Rinkēvičs. Pēc aptuvenām aplēsēm, pils atjaunošana varētu izmaksāt četrus miljonus latu, ko plāno ņemt no AM īpašumu valsts aģentūras. Ministrijai tas būs pirmais restaurācijas objekts.

Karostas attīstībai

Lielākie projekti un finansējums

- Ūdenssaimniecības attīstība Liepājā, 2. kārta, 2006.–2009. g. Karostas sadaļa: ap 4,5 miljoni eiro, 85% no Eiropas Savienības Kohēzijas fonda

- Jūras spēku piestātņu un infrastruktūras attīstība, 2006.–2010. g. 7,45 miljoni latu no Latvijas valsts budžeta

- Baltijas ūdenslīdēju centra 3. kārta: peldbaseins un stadions, 2006. g. Vairāk par 1 miljonu latu no valsts budžeta

- Virsnieku sapulču ēkas restaurācija, 2006.–2009. g. Aptuveni 4 miljoni latu no valsts budžeta

- Vides ministrija apsolījusi valsts līdzdalību svarīgajā, bet sarežģītajā Karostas kanāla attīrīšanas projektā, kuru šogad plāno pieteikt ES Kohēzijas fonda finansējumam.

Projekta izmaksas tiek lēstas ap 20 miljonu eiro.

Miljoni tuvojas Karostai

Foto: AFI/Gatis Dieziņš

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

23.10.2017
Ienākt apollo.lv