Ministrijas neiebilst pret augstākā līmeņa vadītāju centralizētu atlasi

Apollo
14 komentāri

Ministrijām nav iebildumu pret Valsts kancelejas ideju par centralizētas augstāko valsts pārvaldes vadītāju atlases ieviešanu no 2015.gada 1.septembra.

Ministrijas neiebilst pret augstākā līmeņa vadītāju centralizētu atlasi

Foto: Lita Krone/LETA

Valsts kancelejas Komunikācijas departamenta vadītāja Laine Kučinska aģentūrai LETA skaidroja, ka centralizētas augstākā līmeņa vadītāju atlases ieviešanu paredz izstrādātā valsts pārvaldes cilvēkresursu koncepcija. Izstrādājot šo koncepciju, notikušas diskusijas arī ar ministriju personāla vadītājiem, un iebildumi par jauno kārtību nav saņemti. Tāpat arī patlaban regulāri notiek sanāksmes ar personāla speciālistiem, lai diskutētu par aktuāliem jautājumiem saistībā ar personāla atlasi.

Galvenais mērķis, ieviešot šādu kārtību, ir panākt, lai augstākā līmeņa vadītāju atlase notiktu profesionāli un caurspīdīgi, lai tiktu novērstas korupcijas iespējas šādu speciālistu atlasē, paskaidroja Kučinska.

Arī aģentūras LETA aptaujātās ministrijas pauda atbalstu Valsts kancelejas iecerei. Veselības ministrijas pārstāvis Oskars Šneiders sacīja, ka ministrija neiebilst pret Valsts kancelejas iesaistīšanos kandidātu atlasē, vienlaikus gan tam būtu jānotiek sadarbībā ar atbildīgās nozares ministriju. Arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretārs Aleksandrs Antonovs ieceri valsts pārvaldē vadītāju atlasi veikt centralizēti vērtē kā pozitīvu, aģentūru LETA informēja ministrijā. «Šādā veidā tiks uzlabota vadošā valsts pārvaldes personāla atlases un izaugsmes caurskatāmība, un uzlabota valsts pārvaldes darba kvalitāte,» pauž Antonovs.

Atbalstu šādai iecerei pauž arī Izglītības un zinātnes ministrija. Pēc ministrijas speciālistu domām, grozījumi veicina vienotu pieeju un labās prakses pārmantojamību, kā arī resursu efektīvu izmantošanu valsts pārvaldes iestāžu augstākā līmeņa vadītāju atlasē. «Šāda pieeja vērtējama pozitīvi arī no ētiskā viedokļa, jo paplašina atlasē iesaistīto pretendentu vērtētāju loku. Tāpat tiek samazināta darba slodze ministriju personālvadības speciālistiem,» akcentē ministrija. Savukārt Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību vadītāja Sigita Vasiļjeva aģentūrai LETA norādīja, ka likumprojekta izsludināšanas valsts sekretāru sanāksmē tas tiks saskaņots ar visām ministrijām, līdz ar to, kad visas ministrijas būs likumprojektu saskaņojušas, valdība tad arī lems, vai atbalstīt, vai neatbalstīt rosināto likumprojektu.

Jau ziņots, ka centralizētu augstākā līmeņa vadītāju atlasi valsts pārvaldē plāno ieviest no 2015.gada 1.septembri, paredz Valsts kancelejas izstrādātie grozījumi Valsts civildienesta likumā. Patlaban valsts iestāžu vadītāju atlase ir katras iestādes kompetencē un ar Valsts kanceleju tiek saskaņoti tikai ierēdņa amata pārbaudes kritēriji. Taču līdzšinējā prakse liecina, ka pastāvošā kārtība, kad katra ministrija rīko iestāžu vadītāju atlases procesu, neveicina vienotu pieeju un labās prakses pārmantojamību, ne arī resursu efektīvu izmantošanu.

Bet lai izvairītos no pārpratumiem saistībā ar pieteikšanos uz amatu konkursiem, likumā tiek precizēts, ka sludinājumu par vakanto amatu izsludina oficiālajā izdevumā «Latvijas Vēstnesis», paredzot, ka par konkursa izsludināšanas dienu uzskatāma diena, kad sludinājums par amata konkursu publicēts oficiālajā izdevumā. Lai nodrošinātu iespēju īsākā laikā aizpildīt vakantās amata vietas, plānots, ka pretendentu pieteikšanās termiņš vakantajiem amatiem nedrīkst būt īsāks par 10 dienām un garāks par 20 dienām no konkursa izsludināšanas dienas. Patlaban likumā noteikts, ka pretendentu pieteikšanās termiņš nedrīkst būt īsāks par 20 dienām un garāks par 30 dienām no konkursa izsludināšanas dienas.

Savukārt pretendenta, kuru plāno iecelt ierēdņa amatā pirmo reizi, darba izpildes novērtēšanu veic ne vēlāk kā nedēļu pirms pārbaudes laika beigām. Patlaban šis termiņš ir ne vēlāk kā trīs nedēļas pirms termiņa beigām. Grozījumos arī noteikts, ka gadījumos, ja valsts civildienesta attiecības tiek izbeigtas ar valsts sekretāru, Ministru prezidenta biedra sekretariāta vadītāju, īpašu uzdevumu ministra sekretariāta vadītāju, Valsts kancelejas direktoru, Pārresoru koordinācijas centra vadītāju un pārraudzībā esošas iestādes vadītāju pēc paša vēlēšanās vai pamatojoties uz savstarpēju vienošanos, kuru apliecina ar rakstveida piekrišanu, Ministru kabineta lēmums nav nepieciešams.

Lai nodrošinātu labo praksi darba izpildes novērtēšanā, grozījumi paredz, ka ierēdņa darbību un tās rezultātus katru gadu novērtē tiešais vadītājs vai iestādes vadītāja izveidota vērtēšanas komisija.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

25.11.2017
Ienākt apollo.lv