Miris bijušais Dienvidāfrikas prezidents Nelsons Mandela Papildināts Attēlu galerija

Apollo
46 komentāri

Bijušais Dienvidāfrikas Republikas prezidents Nelsons Mandela, kurš pirms tam kļuva ievērojams kā cīnītājs pret aparteīda režīmu, ceturtdien nomira 95 gadu vecumā.

Par viņa nāvi paziņoja Dienvidāfrikas prezidents Džeikobs Zuma televīzijas tiešraidē. «Mūsu nācija ir zaudējusi savu dižāko dēlu. Tas, kas padarīja Nelsonu Mandelu par dižu, ir tieši tas, kas padarīja viņu par cilvēku,» sacīja Numa.

Mandela no 1.septembra mājās Johannesburgā bija turpinājis intensīvu ārstēšanos no plaušu infekcijas pēc izrakstīšanas no slimnīcas. Viņš slimnīcā kritiskā stāvoklī bija pavadījis 86 dienas, kas bija ilgākā viņa ārstēšanās slimnīcā kopš atbrīvošanas no cietuma 1990.gadā. 

Viņa veselības stāvoklim pasliktinoties, Mandela nomira no plaušu infekcijas komplikācijām. Nāves brīdī pie viņa gultas bija tuvinieki.  

Bijušais bokseris Mandela bija pavadījis 27 gadus cietumā par cīņu pret aparteīdu līdz savai atbrīvošanai 1990.gadā. 1993.gadā viņš saņēma Nobela Miera prēmiju, bet no 1994. līdz 1999.gadam bija pirmais melnādainais Dienvidāfrikas Republikas prezidents. 1988.gadā ieslodzījuma laikā Mandelam diagnosticēja tuberkulozi agrīnā stadijā.

Mandelas īpašais dzīvesstāsts, humora izjūta un ļauna prāta neturēšana uz bijušajiem apspiedējiem mūža pēdējos gados padarīja viņu par gandrīz nevainojamu morālu ikonu, lai gan savulaik ASV un Lielbritānija viņu bija uzskatījušas par teroristu, jo Mandela bija atbalstījis vardarbību cīņā pret Dienvidāfrikas aparteīda režīmu. 

Pēc atbrīvošanas no ieslodzījuma Mandela vadīja Afrikāņu nacionālo kongresu (ANK) sarunās ar toreiz Dienvidāfrikā valdošo baltā mazākuma režīmu. Šo sarunu rezultāts bija pirmās Dienvidāfrikas vēlēšanas ar visu rasu piedalīšanos 1994.gadā, kurās uzvarēja ANK. 

Pēc sava prezidentūras termiņa beigām Mandela piedalījās kampaņā pret AIDS. 2004.gadā viņš galīgi aizgāja no sabiedriskās dzīves.

«Kad viņš iznāca no cietuma, tauta atklāja, ka viņš ir viss, uz ko tā bija cerējusi, un vēl vairāk. Viņš ir līdz šim visvairāk apbrīnotais un cienītais valstsvīrs pasaulē un viens no dižākajiem cilvēkiem, kas staigājis pa šo zemi,» savulaik paziņoja cits Nobela Miera prēmijas laureāts arhibīskaps Desmonds Tutu.

Mandela, kurš piedzima 1918.gada jūlijā Transkejas apgabalā valsts dienvidaustrumos, sāka savu karjeru kā advokāts Johannesburgā, līdztekus iesaistoties politiskā darbībā. 1961.gadā viņš kļuva par tolaik aizliegtā ANK bruņotā spārna «Umkhonto we Sizwe» («Nācijas šķēps») komandieri un nākamo gadu pavadīja militārā apmācībā Alžīrijā un Etiopijā.

Pēc atgriešanās dzimtenē viņu 1962.gadā sagūstīja policija un piesprieda viņam piecu gadu cietumsodu. Pēc tam Mandela tika apsūdzēts sabotāžā un 1964.gadā viņam tika piespriests mūža ieslodzījums.

Šajā tiesas prāvā Mandela teica runu, kas kļuva par pretaparteīda kustības manifestu. «Savas dzīves laikā es esmu sevi veltījis šai afrikāņu tautas cīņai. Es esmu cīnījies pret balto kundzību un esmu cīnījies pret melno kundzību. Es esmu lolojis demokrātiskas un brīvas sabiedrības ideālu. Tas ir ideāls, par kuru esmu gatavs mirt,» sacīja Mandela.

Mandela vispirms tika nosūtīts uz cietumu Robenas salā, kur viņš pavadīja 18 gadus, bet pēc tam tika pārvests uz Pollsmūras cietumu Keiptaunā un vēlāk - uz Viktora Verstera cietumu Pārlā pie Keiptaunas. Kad Mandela tika atbrīvots 1990.gada 11.februārī, viņš izgāja no cietuma ar paceltu dūri.

»«Viņš vairs nepieder mums; viņš pieder mūžiem. Droši vien mēs vairs neredzēsim tādus cilvēkus kā Nelsons Mandela,» paziņoja pirmais melnādainais ASV prezidents Baraks Obama. Godinot Mandelas piemiņu, Obama lika nolaist ASV karogus pie Baltā nama un citām sabiedriskām ēkām pusmastā līdz pirmdienai.

«Daudzus visā pasaulē ietekmēja viņa nesavtīgā cīņa par cilvēka cieņu, vienlīdzību un brīvību. Viņš dziļi personīgos veidos skāra mūsu dzīves,» paziņoja ANO ģenerālsekretārs Bans Kimūns.

Mandelu godināja arī Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kamerons, kurš 2006.gadā bija atvainojies par savas Konservatīvās partijas «kļūdām» reakcijā uz aparteīda režīmu bijušajā britu kolonijā Dienvidāfrikā.

«Pasaulē ir nodzisusi diža gaisma. Nelsons Mandela bija izcila personība mūsu laikā, leģenda dzīvē un tagad nāvē - patiesi globāls varonis,» sacīja Kamerons.

Francijas premjerministrs Žans Marks Ero Ķīnas oficiāla apmeklējuma laikā nosauca Mandelu par «neparastu cilvēku», kurš «ilgi būs iedvesma visai cilvēcei». Viņš arī paziņoja, ka Francijā tiks nolaisti karogi pusmastā, godinot Mandelas piemiņu.

Mandelu ar labiem vārdiem pieminēja arī bijušie politiskie līderi.

«Es un Barbara sērojam par to, ka aizgājis viens no dižākajiem ticētājiem brīvībai, kuru mums bija privilēģija pazīt,» sacīja ASV eksprezidents Džordžs Bušs vecākais, kurš pēc Mandelas atbrīvošanas bija uzaicinājis viņu apmeklēt Balto namu. «Es kā prezidents ar izbrīnu skatījos, kā Nelsonam Mandelam piemita apbrīnojamā spēja piedot saviem cietuma uzraugiem,» sacīja Bušs.

«Šodien pasaule ir zaudējusi vienu no saviem svarīgākajiem līderiem un vienu no saviem labākajiem cilvēkiem,» mikroblogu vietnē «Twitter» paziņoja ASV eksprezidents Bils Klintons, ievietojot arī fotogrāfiju, kur viņš redzams kopā ar savu «draugu» Mandelu.

Nigērijas prezidents Gudlaks Džonatans nosauca Mandelu par «vienu no cilvēces dižākajiem atbrīvotājiem».

Meksikas prezidents Enrike Penja Njeto sacīja, ka «cilvēce ir zaudējusi nenogurstošu cīnītāju par mieru, brīvību un vienlīdzību».

«Šī dižā līdera piemērs vadīs visus, kuri cīnās par sociālu taisnīgumu un mieru pasaulē,» paziņoja Brazīlijas prezidente Dilma Rusefa.

Mandelu pieminēja arī biznesa un reliģiskie līderi, starptautisku aģentūru vadītāji, rakstnieki, domātāji, Holivudas zvaigznes, sporta slavenības un dažādi aktīvisti.

Firmas «Microsoft» dibinātājs Bils Geitss, kurš daļu savas bagātības ziedojis slimību apkarošanai Āfrikā, sacīja, ka Mandela personīgi ietekmējis viņu un dzīvesbiedri Melindu. «Katru reizi, kad es un Melinda satikām Nelsonu Mandelu, mēs tikām vairāk iedvesmoti nekā jebkad agrāk. Viņa labvēlība un drosme mainīja pasauli. Šī ir skumja diena,» sacīja Geitss.

Mandela 1993.gadā ieguva Nobela Miera prēmiju kopā ar Dienvidāfrikas aparteīda režīma pēdējo vadītāju Frederiku de Klerku par viņu lomu mierīgas pārejas nodrošināšanā uz visu rasu iedzīvotāju ievēlētu valsts varu.

De Klerks sacīja, ka viņa attiecības ar Mandelu «bieži [bija] vētrainas», bet viņi «vienmēr spēja būt kopā kritiskos brīžos».

«Lai valda brīvība. Cilvēce ir zaudējusi savu dižāko dēlu,» paziņoja bijušais Starptautiskās atomenerģijas aģentūras (IAEA) vadītājs Mohameds al Baradejs.

Brazīlijas futbola leģenda Pele paziņoja, ka Mandela viņam bija «varonis», «draugs un kompanjons tautas cīņā un cīņā par mieru pasaulē».

«Pēdējos 24 gados Madiba (Mandela) ir mūs mācījis, kā sanākt kopā un ticēt sev un cits citam. Viņš bija vienotājs no brīža, kad iznāca no cietuma,» sacīja Dienvidāfrikas sociālo tiesību aktīvists, bijušais anglikāņu arhibīskaps Desmonds Tutu.

Tibetas garīgais līderis trimdā dalailama piektdien paziņoja, ka viņam ļoti pietrūks «dārgā drauga» Nelsona Mandelas, kuru viņš vēstulē Mandelas ģimenei nosauca par «drosmīgu, principiālu un neapšaubāmi godīgu cilvēku».

«Labākais, kā mēs varam viņu pieminēt, ir darīt visu, ko spējam, lai dotu ieguldījumu cilvēces vienreizīguma godināšanā un strādātu miera un izlīguma labā, kā viņš to darīja,» teikts dalailamas paziņojumā viņa interneta vietnē.

Mandela saņēma Nobela miera prēmiju 1993.gadā - četrus gadus pēc tās piešķiršanas dalailamam. Viņi 2004.gadā pēdējoreiz tikās Johannesburgā.

Ķīnas prezidents Sji Dziņpins piektdien atzinīgi novērtēja Mandelas «vēsturisko ieguldījumu» Dienvidāfrikā un pasaulē.

«Mandela bija pasaules nozīmes politiķis. Ar dedzīgiem un ārkārtīgiem pūliņiem viņš veda Dienvidāfrikas tautu uz panākumiem cīņā pret aparteīdu, dodot vēsturisku ieguldījumu jaunas Dienvidāfrikas dzimšanā un attīstībā,» teikts Sji paziņojumā Ķīnas valdības interneta vietnē.

Mandela, kurš divreiz apmeklēja Ķīnu, «aktīvi veicināja draudzīgu sadarbību starp Ķīnu un Dienvidāfriku dažādās jomās. Ķīnas tauta vienmēr paturēs atmiņā viņa izcilo ieguldījumu .. cilvēces attīstībā,» teikts Ķīnas prezidenta paziņojumā.

Mjanmas demokrātiskās kustības aktīviste Auna Sana Su Či piektdien nosauca Mandelu par «dižu cilvēku», kurš iedvesmojis citus mainīt pasauli.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

26.09.2017
Ienākt apollo.lv