Mirusi Nobela prēmijas literatūrā laureāte Dorisa Lesinga

Apollo
5 komentāri

94 gadu vecumā mūžībā aizgājusi britu rakstniece Dorisa Lesinga, kas 2007.gadā saņēma Nobela prēmiju literatūrā, svētdien paziņoja izdevniecība «Harper Collins».

Mirusi Nobela prēmijas literatūrā laureāte Dorisa Lesinga

Foto: Reuters/Scanpix

«Dorisa Lesinga bija viena no mūsu laikmeta izcilākajiem rakstniekiem,» paziņoja «Harper Collins» izpilddirektors Čārlijs Redmeins.

«Viņa bija aizraujoša stāstītāja ar asu prātu un siltu sirdi, kas nebaidījās cīnīties par lietām, kurām viņa ticēja,» teikts izdevniecības paziņojumā.

Lesingai Nobela prēmija piešķirta 88 gadu vecumā, kļūstot par vecāko prestižo balvu saņēmušo literātu.

Uzzinot par Nobela prēmijas piešķiršanu, Lesinga sacīja, ka ir ļoti priecīga, taču pieminēja, ka sešdesmitajos gados viņai teikts, ka Nobela prēmijas komitejai viņa nepatīk un tāpēc viņa nekad nesaņemšot šo prestižo apbalvojumu.

«Un tagad viņi ir nolēmuši man to tomēr iedot. Tad kāpēc? Es viņiem tagad patīku labāk, nekā toreiz?» jautāja rakstniece.

Aptuveni pusgadu pēc prēmijas saņemšanas Lesinga sūrojās, ka Nobela balva tās nestās pārmērīgās publicitātes un mediju intereses dēļ viņai izpostījusi visu dzīvi. Saņemto desmit miljonu Zviedrijas kronu (764 000 latu) vērto prēmiju Lesinga iztērējusi bērnu, mazbērnu un radinieku vajadzībām.

Dorisa Meja Teilore piedzima 1919.gada 22.oktobrī Hermanšahā, kas atrodas tagadējā Irānā, bet uzauga fermā Dienvidrodēzijā jeb tagadējā Zimbabvē.

Lesingas pirmā grāmata «The Grass Is Singing» («Zāle dzied») iznāca 1950.gadā, izpelnoties atzinīgas atsauksmes par rasu apspiešanas un kolonizācijas kritisko aprakstu.

Lesingas pazīstamākais darbs ir 1962.gadā iznākusī «The Golden Notebook» («Zelta piezīmju grāmata»), kas tiek uzskatīta par vienu no feministu kustības nozīmīgākajiem darbiem. Tomēr pati rakstniece vairākkārt uzsvērusi, ka tas nav stāsts par sieviešu atbrīvošanos, bet par cilvēka sabrukumu.

Viņas politiskās intereses iesaistīja Lesingu Lielbritānijas Komunistu partijā, taču 1956.gadā, kad padomju tanki apspieda ungāru sacelšanos, viņa izstājās no partijas. No 1952.gada līdz 1969.gadam iznāca Lesingas stāstu sērija «Children of Violence» («Vardarbības bērni»), kas nostabilizēja viņas rakstnieces un feministes tēlu, ko gan viņa pati noraidīja.

«Es neesmu bijusi aktīva feministe sešdesmitajos gados, nekad neesmu bijusi. Man nekad nav patikusi šī kustība, jo tā pamatos ir pārāk ideoloģiska. Par mani ir izteikti visādi apgalvojumi, kas vienkārši nav patiesība,» uzstāja rakstniece.

Pēdējos gadus Lesinga dzīvoja Londonā un ir sarakstījusi vairākus darbus zinātniskās fantastiskas žanrā.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

11.12.2017
Ienākt apollo.lv