Muižnieks no amata atkāpies, negūstot atbalstu tiesas materiālo problēmu risināšanā

Apollo
0 komentāru

Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs Jānis Muižnieks no amata izlēmis atkāpties, jo nav guvis pietiekamu atbalstu tiesas materiālo problēmu risināšanā.

Muižnieks šodien žurnālistiem sacīja, ka saruna ar tieslietu ministri Solvitu Āboltiņu (JL) bijusi «zināmā mērā pēdējais piliens» līdzšinējos centienos panākt, lai Rīgas apgabaltiesa strādātu normālā režīmā. Turklāt Muižniekam šķiet nepieņemami, ka tiek izteikti pārmetumi, uz kuriem pretējā puse neko nevar atbildēt.

Kā ziņots, Āboltiņa aprīļa beigās izteicās, ka sabiedrības viedokli par tiesu sistēmas korumpētību lielā mērā nosaka tieši Rīgas apgabaltiesas tiesnešu darbs un pati iestāde korumpētības ziņā «met ēnu uz visu tiesu sistēmu».

No šiem izteikumiem un sekojošās sarunas ar ministri Muižnieks sapratis, ka viņa par prioritāti izvirzījusi cīņu pret korupciju tiesu sistēmā, bet par praktiskiem jautājumiem, kas skar Rīgas apgabaltiesas darbu, nav bijusi gatava runāt un atbalstīt to risināšanu.

«Tad es sapratu, ka man pietiek,» sacīja Muižnieks, norādot, ka viņa vietā nākšot «cits vai cita», kas tad varēšot šos jautājumus risināt. Tiesas priekšsēdētājs gan uzsvēra, ka viņam nav informācijas par negodīgiem šīs tiesas tiesnešiem.

Muižnieks uzsvēra, ka tiesu sistēma ir jāveido tā, lai «šāda vai tāda veida korupcija nebūtu iespējama». Viņš atzina, ka patlaban notiekot «cīņa ar sekām,» nevis cēloņiem.

Cēloņu novēršanai, piemēram, kasācijas instances tiesai būtu jādod iespējas izvērtēt iepriekšējās tiesas spriedumu pēc būtības, nevis vērtēt tikai procesuālo un materiālo tiesību normu pārkāpumus. Jurists atgādināja, ka savulaik tiesu darbu uzraudzījušas divas iestādes — Augstākās tiesas prezidijs un Plēnums, kam bijušas tiesības iesniegt protestu par tiesas spriedumu.

Muižnieks sacīja, ka kopš pērnā gada vasaras ir tikai tiesas priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs, jo līdz šim tieslietu ministres nav virzījušas viņa kandidatūru apstiprināšanai arī uz nākamo piecu gadu termiņu priekšsēdētāja amatā. Viņš jau pērn decembrī esot pieteicies vēlreiz kandidēt uz šo amatu, taču tieslietu ministre līdz šim jautājumu tālāk nav virzījusi.

Muižniekam gan esot paredzēta tikšanās ar Āboltiņu, taču viņš sacīja, ka nevar iedomāties apstākļus, kas viņam liktu mainīt lēmumu par aiziešanu no Rīgas apgabaltiesas vadītāja amata.

Jau patlaban Muižnieks saņēmis darba piedāvājumus, ko gan žurnālistiem neatklāja, norādot, ka izvērtēs visus priekšlikumus.

Par amata atstāšanas iemesliem Muižnieks sacīja, ka tie bijuši «vesels komplekss», par daudzām problēmām viņš runājis arī iepriekš, taču nav «atradis dzirdīgas ausis». Pievienojoties virknei starptautisku dokumentu, kā arī pieņemot likumu par tiesu varu, Latvija deviņdesmito gadu sākumā atzinusi, ka tiesām jātiek nodrošinātām ar visu nepieciešamo, taču tas līdz šim nav noticis.

Muižnieks atgādināja par Rīgas apgabaltiesas noslogotību, norādot, ka tiesai pēc piekritības nākoties izskatīt ievērojamu lietu skaitu, taču tiesnešu procents, kas lietas varētu izskatīt, ir krietni mazāks. Viņš atgādināja, ka tiesai bieži pārmests, ka tiesājamie apcietinājumā līdz tiesas sēdei tiek turēti pārāk ilgi, kā arī nespēja triju dienu laikā nodrošināt, piemēram, 470 lappušu tiesas sprieduma tulkojumu.

«No tiesas tiek prasīts rezultāts, neinteresējoties, kā to iespējams panākt,» sacīja Muižnieks.

Tiesneši joprojām nav nodrošināti ar pietiekamu palīgu skaitu, piemēram, divi tiesneši «dala» vienu palīgu, nesaņemot par to atbilstošu atalgojumu, sākotnēji gan atbalstīts priekšlikums palielināt tiesu darbinieku algas, taču līdzekļi šim nolūkam budžetā nav piešķirti, tāpat tiesa līdz šim nav atbilstoši aprīkota ar datoriem.

Arī tiesai kopā ar tās priekšsēdētāju esot nepietiekamas pilnvaras, tā «ir bez tiesībām, bet ar pienākumiem», turklāt tiesas ir nodotas Tiesu administrācijas pārraudzībā un šādā veidā valsts par tām neuzņemas politisku atbildību, sacīja Muižnieks, piebilstot, ka līdz šim strādāts pie visiem šiem jautājumiem, taču rezultātu viņam nav izdevies panākt.

Kā ziņots, Muižnieks lūdzis tieslietu ministri Āboltiņu (JL) atbrīvot viņu no amata, kuru viņš ieņēmis kopš 1994. gada.

Muižnieks atzina, ka uz paša sasaukto preses konferenci ir ieradies satraukts, bet savu uzstāšanos sāka ar vārdiem: «Virs zemes visam ir noteikts savs laiks.» Tiesneša skatījumā, gadi, ko viņš pavadījis Rīgas apgabaltiesā, ir bijuši gan ieguvumu, gan zaudējumu pilni, un par tiem viņam un pārējai sabiedrībai būšot atšķirīgi viedokļi.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

19.10.2017
Ienākt apollo.lv