Murjāņu Līgas oficiāla vēstule. Atbilde uz rakstu «Septiņi miljoni pagātnes tradīcijām»

Apollo
71 komentārs

Sabiedriskās organizācijas Murjāņu Līga oficiāla vēstule – atbilde uz Jāņa Freimaņa rakstu «Septiņi miljoni pagātnes tradīcijām» (www.Apollo.lv 2013. gada 25. aprīlis).

Murjāņu Līgas oficiāla vēstule. Atbilde uz rakstu «Septiņi miljoni pagātnes tradīcijām»

Foto: msg.edu.lv

Kā atmaksājas sportā ieguldītie līdzekļi?

Pensionāri teiks, ka labāk palielināt pensijas, autobraucēji teiks – saremontējam ceļus, tie, kuri dzīvo pie upēm, teiks – uzbūvējam dambjus. Vajadzības ir daudz un dažādas – koristiem, teātriem, operai, bibliotēkai, tiltiem u.t.j.pr. Ar ko tad sports (fiziskās aktivitātes) atšķiras no citām vajadzībām? Kur ir ieguldīto līdzekļu pievienotā vērtība?

Statistika liecina, ka labākajā gadījumā viens no 20 sportiskiem jauniešiem uzsāk profesionālā sporta gaitas, viens no 100 – aizbrauc uz pasaules čempionātu vai olimpiskajām spēlēm. Droši vien, ņemot vērā Pareto likumu, 20 no šī simta pēc skolas beigšanas vairs nesporto, taču pārējie 79 izaug par fiziski aktīviem, sportiskiem cilvēkiem, kuri ir apguvuši tādu svarīgu principu kā mērķa sasniegšanu, kuri zina, ka lai ko panāktu, ir jāiegulda pašu darbs un pūles. Tie ir cilvēki, kuri māk sasniegt ieplānoto, organizēt pārējos un galu galā – būs nākamie pensiju iemaksu autori pensionāriem, ceļa nodokļa maksātāji autobraucējiem u.t.t. Te nu ir gana vienkārša statistika, ko sen ir sapratušas attīstītās valstis – ieguldot naudu šodien sportā un sportiskā dzīves veida attīstībā, mēs ekonomējam izdevumus nākotnē alkoholisma un narkotiku lietošanas seku novēršanai, veselības sistēmas uzturēšanai, cietumu izbūvei, noziegumu seku novēršanai. Dzīves realitātē – profilakse vienmēr patērē mazāk līdzekļu kā ārstēšana...

Murjāņi pret citiem sporta centriem vai kopā ar tiem?

Ja atceramies, kāda bija doma toreiz, kad tika veidoti Murjāņi? Gana skaidra un konkrēta:

  • pirmkārt – dot iespēju attīstīt mazāk turīgo lauku rajonu bērnu talantus;
  • otrkārt – piesaistīt labākos trenerus, kuri ir spējīgi talantu izaudzināt par medaļnieku;
  • treškārt - apvienot talantīgos komandā, jo gan sporta spēlēs, gan vairākos citos sporta veidos tā vienkārši, darbojoties individuāli kā kādreiz Jānis Lūsis, vairs nav iespējams sasniegt augstvērtīgus rezultātus;
  • ceturtkārt – radīt sistēmu, kurā treniņi notiek 2 x dienā un mācību stundas tiek plānotas kopā ar treniņu darbu;
  • piektkārt – mācību un treniņu bāze vienuviet;
  • sestkārt – augstas klases treneri vienuviet; laba treniņu bāze. Gan jau kaut ko esmu aizmirsis.

Vai kāda no šīm prioritātēm ir zaudējusi aktualitāti? Vai vecāki ir palikuši turīgāki, vai bērniem ir kļuvis vieglāk izbraukāt uz treniņiem? Jā, ir izveidoti vairāki olimpiskie centri (Valmierā, Ventspilī, Daugavpilī, Limbažos, Siguldā, Cēsīs, Limbažos, Jelgavā un Rīgā), taču neesam dzirdējuši, ka kāda pašvaldība nopietnā līmenī ir teikusi, ka ir ar mieru pārkārtot skolas programmu, lai handbola (volejbola, kamaniņu braukšanas, airēšanas, cīņas sporta) klases sportistiem būtu ērtāk trenēties. Ziniet, arī Izglītības likums to nemaz neatļauj. Pa visu Latviju ir uzceltas neskaitāmas sporta būves, tikai nez kāpēc visproduktīvākajai sportistu kalvei – MSĢ - ( skat. P.S. šī raksta beigās) kopš pagājušā gadsimta nav būvēts pilnīgi nekas. Vēlētos uzdot jautājumu – vai kādā no olimpiskajiem centriem ir izveidota ar mācībām saskaņota sistēma, kurā skolēni var trenēties 2 x dienā? Vai kādā tiek nodrošināta regulāra pilnvērtīga ēdināšana un dzīvošanas iespējas tālāku novadu jauniešiem visa mācību gada laikā?

Vai tradīcijas ir sliktas?

Katrā no jaunajiem olimpiskajiem centriem ir sava vēsturiska specializācija. To varētu arī saukt par tradīcijām. Sportā tradīcijām ir liela nozīme – ne velti tika atjaunots Rīgas Dinamo, Rīgas un Daugavpils Daugava, VEF un TTT. Ja kāds no vecākiem ir spēlējis volejbolu vai rokasbumbu, tad viņš arī savu atvasi mēģina ievirzīt šajā gultnē. Tradīcijas iznīcināt ir vienkārši taču jaunas tradīcijas ieviešanai paiet ne vieni vien 10 gadi. Tie, kuri mācījās Murjāņos 70 gadu vidū – 80. gadu sākumā, atceras, ka bija sporta tērpi ar uzrakstu MURJĀŅI. Nekādi smalkie jau nebija – melni, vilnas, ar baltu nošuvi pa vīlēm. Lielai daļai skolas audzēkņu bija arī Latvijas izlases treniņtērpi ar uzrakstu LATVIJA (jā, tolaik šādus treniņtērpus nācās nopelnīt ar saviem sviedriem, nevis iegādāties veikalā par 150 Ls). Varat minēt, kurš treniņtērps tika vērtēts augstāk?

Redzējums, kādi varētu būt Murjāņi 2015.

Tehniskā vīzija precīzi ir aprakstīta dokumentā «Protokols Nr. 36/68 no 26.06.2012 «Informatīvais ziņojums par valsts īpašumā esošajās sporta bāzēs neatliekami veicamajiem darbiem un tiem nepieciešamo finansējumu„. Ja ir interese, ar pilnu materiālu var iepazīties šeit: www.mk.gov.lv/doc/2005/IZMKonc_260313_sports.310.docx .

Īsumā:

  • a) mūsdienīgi treniņlaukumi ( vieglatlētikas un futbola stadions, vieglatlētikas manēža ar 4 celiņiem, 300 skatītāju vietām, sporta spēļu laukumu vidū un smagatlētikas zāli, treniņlaukums vieglatlētikas mešanu disciplīnām, mazā sporta spēļu zāle, cīņas sportu zāle)
  • b) skola 250 skolēniem
  • c) dzīvošanas iespējas (internāts ar 270 vietām skolēniem, treneriem un skolotājiem)
  • d) medicīnas kabinets medicīnisko pārbaužu veikšanai un pirmā palīdzības sniegšanai un traumu profilaksei

Bet, ja runājam par būtību, par to sinerģiju, kas ir kas vairāk, kā vienkārši telpas, stadions, treneri, skolotāji, tad visprecīzāk tā ir izteikta dokumentā: «Valsts lielākais jaunatnes sporta centrs - augstu sasniegumu sportistu gatavošana vidē, kur mācību darbs tiek pakārtots sporta darbam.»

Ko tas nozīmē vienkāršā valodā?

  • a) pieredzējuši treneri
  • b) dienas režīms, kas pakārtots sportisko rezultātu sasniegšanai
  • c) treniņgrupas, kurās ir tikai talantīgi sportisti
  • d) skolotāji, kuri māk strādāt ar skolēniem, kas lielu daļu laika pavada sacensībās
  • e) sportistiem atbilstoša ēdināšana
  • f) regulārs sacensību grafiks

Ko vēl varētu pilnveidot?

  • a) dot iespēju skolēniem apgūt zināšanas, kuras dotu iespēju saņemt trenera palīga kvalifikāciju
  • b) dot iespēju apgūt pamatzināšanas un prasmes fizioterapijā un masāžā
  • c) dot iespēju apgūt pamatzināšanas glābšanas un specdienestu fizisko iemaņu apgūšanā, ar iespēju testēt normatīvu atbilstību ikdienas vajadzībām.
  • d) izmantot MSĢ kā prakses vietu LSPA un RSU pēdējo kursu studentiem (līdzīgi kā mācību un pētījumu paraugsaimniecību Vecauce izmanto LLA)

Iepazīstoties ar Jāņa Freimaņa sacerējumu «Septiņi miljoni pagātnes tradīcijām» (www.Apollo.lv 2013. gada 25. aprīlis) pārliecinājos, ka Mārča Bendika ģeniālā frāze: «Patiesība ir tam, kurš sameloja pirmais», joprojām ir aktuāla.

Rakstā ir tik daudz faktu kļūdu un atklātas tendenciozitātes, ka jācitē burtiski katra rindkopa, nemaz nerunājot par rupju sava viedokļa uzspiešanu (skat. pašu pirmo rindkopu). Un vēl: kad kārtējais Murjāņu Sporta ģimnāzijas audzēknis ir izcīnījis olimpisko medaļu, LOK augstākie funkcionāri ar platu smaidu stāv blakus, sit uz pleca un slavē par panākumiem. Taču nepaiet ne pusgads un viedoklis mainās par 100%. Pat neskatoties uz to, ka valsts institūcijas jau ir pieņēmušas programmu, kurā ir paredzētas investīcijas, lai beidzot sakārtotu savā īpašumā atrodošos sporta objektus (MSĢ Sējas novads «Klintlejas 4», MSĢ teritoriālā struktūrvienība Lielupē, Vikingu ielā 5, Majori, Jaunā iela 66 un Specializētā kamaniņu sporta skola Šveices ielā 13, Siguldā).

Post Scriptum.

Skolas izglītojamo un absolventu ieguldījums Latvijas sportā (saīsināti).

2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs Londonā Latvijas izlases sastāvā startēja 11 sportisti, pludmales volejbolā bronza Jānim Šmēdiņam, par šo panākumu Jānim Šmēdiņam piešķīra Triju Zvaigžņu ordeņa ceturto šķiru, kā arī viņa trenerim Aigaram Birzulim Triju zvaigžņu ordeņa piekto šķiru. Pludmales volejbolists Ruslans Sorokins izcīnīja 9.vietu, vieglatlēte - šķēpmetēja Līna Mūze - 13. vietu.

  • 1.Pasaules jaunatnes ziemas olimpiskajās spēlēs izcīnītas sudraba un bronzas medaļas kamaniņu sportā un 4. vieta bobslejā.
  • Pasaules jauniešu čempionātā izcīnīta 2. vieta airēšanā.
  • Eiropas junioru čempionātā izcīnīta 2.un 3. vieta bobslejā.
  • 2011.gadā pasaules čempionātā kamaniņu sportā izcīnīta bronzas medaļa, pasaules kausa kopvērtējumā jauniešiem zelta un sudraba medaļas, kā arī 4.vieta divnieku ekipāžai.
  • Pasaules čempionātā airēšanā izcīnīta zelta medaļa divniekos, 1.vieta Eiropā vieniniekos un 3.vieta pasaulē vieniniekos.
  • Eiropas U-20 čempionātā pludmales volejbolā sudraba medaļa.
  • 2011.gadā Latvijas m-sacensībās un čempionātos izcīnītas 100 medaļas, no tām zelta – 50, sudraba – 25, bronza – 25.
  • 2010.gada ziemas olimpiskajās spēlēs Kanādā Vankūverā Latvijas izlases sastāvā startēja 10 sportisti, no tiem 9 kamaniņu braucēji un 1 bobslejists. Juris un Andris Šici izcīnīja sudraba medaļu kamaniņu sporta divnieku sacensībās.
  • Pasaules un Eiropas sacensībās 2010.gadā izcīnītas 18 medaļas.
  • Latvijas meistarsacīkstēs un čempionātos izcīnītas 144 medaļas, no tām zelta – 69, sudraba – 45, bronzas – 30.
  • Pēdējās četrās olimpiskajās spēlēs Latvijas sportisti ir izcīnījuši pavisam 8 medaļas. Četras no tām - Murjāņu audzēkņi.

Murjāņu līgas biedri

  • Ābele Druvis, ZA Ekonomikas institūts, nodalas vadītājs
  • Blūma Ingrīda
  • Dukšte Gunārs, Ceļojuma kluba ALTIUS direktors
  • Dukurs Dainis, Siguldas bobsleja un kamaniņu trases direktors, Siguldas novada domes deputāts
  • Eglīte Dzintra, SIA «Eiropas Ceļojumu Centrs», direktore
  • Gaugers Ilgonis, VAS Latvijas Gaisa Satiksme administratīvā departamenta vadītājs
  • Grase Anita, Dizaina studija «Dizaina vide», dizainere
  • Ivanovskis Jānis, VUGD Eiropas lietu un starptautiskās sadarbības nodaļas vadītājs
  • Jaunozols Māris, AS «TRASTA KOMERCBANKA», administratīvās pārvaldes vadītājs
  • Kārkliņa Ilona, Murjāņu Līga, prezidente
  • Keviešēns Ivars, SIA «Vaderstad SIA», valdes priekšsēdētājs
  • Kundziņš Alfrēds, «RestoRiga» SIA, valdes loceklis
  • Strode Agnese, Latvijas Sertificēto maksātspējas procesa administratoru asociācijas valdes priekšsēdētāja
  • Ķīse Ilze, Valmieras Sieviešu Kluba dibinātāja
  • Lacbergs Andris, «8CBR» valdes priekšsēdētājs
  • Lasmanis Andris, SIA «Andris lv», valdes priekšsēdētājs, LTRK goda konventa padomnieks
  • Lukstiņš Uldis, Skaistumkopšanas studija «Kleopatra» īpašnieks
  • Ozoliņa Vizma, VZD Lielrīgas reg.nodaļas kvalitātes inženiere
  • Paukštello Jānis, Dailes teātris, aktieris
  • Pencis Ainārs, Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledža, direktors
  • Pujāts Ints, sertificēts arhitekts
  • Reips Normunds, Murjāņu Līga, viceprezidents
  • Sloka Valdis, «AirBaltic» drošības speciālists
  • Strenga Atis, DUE valdes loceklis, Latvijas kamaniņu sporta federācijas prezidents
  • Šadinovs Viktors, Juridiskā biroja «Assero», partneris, juriskonsults
  • Ulmane Skaidrīte, «Amsek» direktora vietniece
  • Uzulnika Agrita, SIA «Agrita», valdes priekšsēdētāja
  • Zvirbulis Aivars, «Amatciems», projekta vadītājs
  • u.c.

Ziņo redaktoram par kļūdu!

Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Valūtu kursi

20.11.2017
Ienākt apollo.lv