Mūrniece: imigrācijas likuma izmaiņas nav sniegušas cerēto ekonomisko labumu

Apollo
0 komentāru

Imigrācijas likuma izmaiņas nav sniegušas cerēto ekonomisko labumu, jo kopš grozījumu stāšanās spēkā 1.jūlijā Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) saņēmusi astoņus uzturēšanās atļauju pieprasījumus, uzskata iekšlietu ministre Linda Mūrniece (JL).

Mūrniece: imigrācijas likuma izmaiņas nav sniegušas cerēto ekonomisko labumu

Foto: Evija Trifanova/Leta

Viņa arī uzsver, ka darījumu raksturs ļauj uzskatīt, ka likuma izmaiņas nedod to ekonomisko labumu valstij, kāds tas sākotnēji bija iecerēts, ieviešot šīs jaunās normas, jo izmaiņas likumā līdz šim lielākoties izmantojuši ārzemnieki, kas jau līdz šim uzturējās Latvijā tikai ar citu pamatojumu.

«Uzturēšanās atļauju pieprasījumos redzams, ka solītās milzīgās investīcijas Latvijas ekonomikā neieplūst - trijos nekustamā īpašuma iegādes gadījumos dzīvoklis pārdots ģimenes lokā, tēvs pārdod dēlam, vīrs - sievai. Līdz ar to valsts finansiāli iegūst tikai valsts nodevas veidā, nevis solīto milzīgo investīciju veidā,» norāda Mūrniece, secinot, ka ar grozījumiem Imigrācijas likumā vien atvieglota iespēja iegūt uzturēšanās atļauju tiem ārzemniekiem, kas jau darbojas Latvijā, un viņu ģimenes locekļiem, nevis tiek piesaistīti jauni investori.

Piecos no astoņiem uzturēšanās atļauju pieprasījuma gadījumiem iegādāts nekustamais īpašums, tostarp trīs īpašumi Jūrmalā un divi - Rīgā, divos gadījumos ārvalstnieki investējuši vismaz 25 000 uzņēmuma pamatkapitālā, savukārt vienā gadījumā bankas subordinētajā kapitālā ieguldīti 200 000 latu, sacīja Mūrniece, piebilstot, ka pamatkapitālā investējuši ārzemnieki, kas līdz šim Latvijā uzturējušies kā šo uzņēmumu valdes locekļi.

«Tā ir daudz vienkāršāk, nekā visu laiku sekot līdzi, lai uzņēmums būtu radījis noteiktu skaitu darba vietu, maksājis nodokļus, nesis ekonomisko labumu valstij,» piebilst Mūrniece.

Divos gadījumos jau pieņemts pozitīvs lēmums un uzturēšanās atļaujas izsniegtas, savukārt pārējie dokumenti vēl tiek izskatīti. Lielākā interese ir no Krievijas pilsoņiem, jo seši iesniedzēji ir Krievijas pilsoņi, viens - Ukrainas un viens - Izraēlas pilsonis.

«Rietumu bankas» viceprezidents Vadims Aleksejevs laikrakstam «Latvijas Avīze» gan iepriekš atklāja, ka banka saņēmusi jau «aptuveni 1000 nopietna līmeņa pieprasījumu».

«Pirmie klienti jau sākuši uzturēšanās atļauju noformēšanas procesu. Galvenokārt viņi izvēlas subordinētos depozītus jeb ieguldījumus bankas subordinētajā kapitālā,» sacīja Aleksejevs.

Jau ziņots, ka saskaņā ar Grozījumiem Imigrācijas likumā ārzemnieki termiņuzturēšanās atļauju uz pieciem gadiem var saņemt, ja persona kapitālsabiedrības pamatkapitālā ieguldījusi ne mazāk kā 25 000 latu un valsts un pašvaldību budžetā kapitālsabiedrība kopā samaksājusi ne mazāk kā 20 000 latu.

Termiņuzturēšanās atļauju uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus, var saņemt persona, kas ir iegādājusies nekustamo īpašumu Rīgā, kura kopējā darījuma summa ir ne mazāka par 100 000 latu, vai nekustamo īpašumu ārpus Rīgas, kura kopējā darījumu summa ir ne mazāka par 50 000 latu.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

22.11.2017
Ienākt apollo.lv