Musinātāji

Apollo
0 komentāru

Piketētāji, kuri regulāri iestājas pret latviešu mācību valodu krievu skolās, vēlas iegūt vēlēšanu tiesības nepilsoņiem un krievu valodas lietošanu pašvaldībās, atkal ķērušies pie megafoniem.

Saeimas deputāti Vladimirs Buzajevs, Jakovs Pliners, «nenogurdināmais krievvalodīgo tiesību aizstāvis» Beness Aijo un citi «štata piketētāji» vakar pulcējās pie valdības ēkas, lai pieprasītu Mazākumtautību tiesību konvencijas ratifikāciju bez kādām atrunām un papildu nosacījumiem.

Tomēr valdība akceptēja dokumenta variantu ar iepriekš sagatavotajām divām atrunām, kas ļauj cerēt uz to, ka ielu plāksnītes Rīgā tomēr nebūs jādrukā kirilicā un visas aktivitātes galvaspilsētas domē arī turpmāk norisināsies valsts valodā. Atrunas attieksies uz konvencijas 10. un 11. pantu. Pirmais no tiem paredz apņemšanos attiecībās ar administratīvajām institūcijām lietot mazākumtautību valodu, savukārt otrais mazākumtautību apdzīvotajās teritorijās paredz ielu nosaukumu un vietvārdu lietošanu minoritāšu valodā.

Latvijas likumi paredz šajos gadījumos valsts valodas lietošanu, tādēļ pieņemtas minētās atrunas. Valdība arī izskaidrojusi mazākumtautību jēdzienu — par mazākumtautībām uzskatīs cilvēkus, kuri ieguvuši Latvijas pilsonību un paaudzēm ilgi dzīvo Latvijā, turklāt šī jēdziena skaidrojumu vēl var precizēt, izskatot dokumentu Saeimā. Tādēļ krievvalodīgo protestētāju skaidrojumi par to, ka konvencijas ratifikācija bez atrunām nozīmēs iespēju, piemēram, Rīgas domē runāt krieviski, neatbilst patiesībai. Savukārt konvencijas saistīšana ar izglītības reformu, nepilsoņa statusu vai tiesībām vēlēt vispār uzskatāma par klaju demagoģiju, sacīja RB aptaujātie eksperti. Līdz ar to pasākuma rīkotāju aicinājumi maldina arī krievvalodīgos, kuriem tiek sasolītas brīnumu lietas.

Vēsturnieks Ilmārs Mežs, kurš piedalījies ratifikācijas dokumentu sagatavošanas darba grupā, RB apstiprināja, ka konvencija uz pilsoņa vai nepilsoņa statusiem vispār neattiecas. Tā paredz gan izglītības iespējas mazākumtautībām, taču bilingvālā izglītība tiek minēta kā viens no iespējamajiem risinājumiem, un Latvija ar savu procentuālo attiecību valsts valodas lietošanā pilnībā atbilst prasībām. «Tā ir demagoģija, ko mēģina ieskaidrot krievu nacionālisti, ka izglītības reforma neatbilstot konvencijai,» sacīja I. Mežs.

I. Mežs atzina, ka formulējums par dzīvošanu Latvijā vairākās paaudzēs ir grūti izpildāms, jo tad jāmēģina novilkt svītra starp 200 gadus valstī dzīvojušu vecticībnieku un, piemēram, nesen atbraukušajiem krievu skolu aizstāvības štāba aktīvistiem. Vēsturniekam daudz simpātiskāks šķiet teritoriālais mazākumtautību princips, kāds noteikts vairākās ziemeļvalstīs. Piemēram, somi Zviedrijā tiek uzskatīti par minoritātēm tikai piecos pierobežas pagastos, kur tad arī darbojas konvencijas nosacījumi. Savukārt, atbraucot uz Stokholmu, somam jāuzvedas atbilstoši valsts prasībām, jālasa uzraksti zviedriski un zviedriski jārunā galvaspilsētas municipalitātē. Arī Latvijai ir tiesības izvēlēties reģionālo pieeju, kas nozīmētu konvencijas darbību atsevišķos Latgales pagastos, kur krievu valodu varētu lietot pašvaldībā un uzrakstos. Savukārt nekādi to nevarētu attiecināt uz Rīgu, kur vispār nevar runāt par paaudzēm ilgu dzīvošanu, jo 1935. gadā pēc tautas skaitīšanas datiem Latvijas galvaspilsētā bija tikai 7% krievu un vairākums no viņiem iebraukuši okupācijas gados.

Definējums, uz kuriem cilvēkiem attiecināt konvencijas nosacījumus, joprojām ir valdības un Saeimas rokās, jautājums vienīgi, vai šīs institūcijas cīņas karstumā spēs atrast pareizos formulējumus, piebilda speciālists.

Saeimas deputāts Aleksandrs Kiršteins (TP) RB sacīja, ka konvencijas būtība ir aizsargāt izzūdošās tautas, nevis lielo nāciju valodas un kultūru. Latvijā šāda tauta būtu vienīgi līvi. «Neviena valsts Eiropā speciāli nerūpējas par angļu, vācu vai franču valodas aizsardzību,» sacīja A. Kiršteins. Viņš arī uzsvēra, ka citās valstīs pieņemts nodalīt mazākumtautības no pārceļotājiem. Par pēdējiem tiek atzīti, piemēram, turki un krievi Vācijā, un nevienam nav ienācis prātā tur turciski vai krieviski rakstīt ielu nosaukumu plāksnītes. Minoritātes var noteikt arī pēc reliģiskā principa, un tad Latvijā uz konvencijas nosacījumu izpildi varētu pretendēt vecticībnieki.

Arī A. Kiršteins atzina, ka krieviski rakstošā prese un protestu rīkotāji muļķo cilvēkus, stāstot, ka konvencijas ratifikācija pēkšņi dos plašākas tiesības jebkuram cittautietim un zaļo gaismu krievu valodas lietošanai visās iestādēs. Deputāts uzskata, ka Saeimai, ratificējot dokumentu, skaidri jānosaka, uz ko konvencija attiecināma, un vispirms plaši tas jāizdiskutē sabiedrībā. «Tas ir politisks lēmums, katra valsts var darīt, kā grib,» skaidroja parlamentārietis.

Tomēr A. Kiršteins ir samērā skeptiski noskaņots jautājumā par to, vai Latvijai izdosies saglabāt atrunas un aizstāvēt savas pozīcijas cīņā par valsts valodas saglabāšanu. Viņš atgādina bēdīgo pieredzi, kāda bijusi līdz šim: sākumā nebija paredzēti nekādi «naturalizācijas logi», bet vēlāk tos ieviesa. Līdzīgi arī Izglītības likumā sākumā bija paredzēta pilnīga pāreja uz apmācību valsts valodā, bet vēlāk parlaments piekāpās un ieviesa sadalījumu 40% pret 60%.

Savukārt Saeimas frakcijas «Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā» priekšsēdētājs Jakovs Pliners RB paziņoja, ka ar piketu cenšas panākt konvencijas ratifikāciju bez atrunām un aizstāvēs šādu nostāju arī parlamentā. Viņš sacīja, ka atruna par valodas lietošanu ielu plāksnītēs neesot pārāk būtiska un krievvalodīgie būtu ar mieru arī neuzstāt uz tulkojumu ielu un vietu nosaukumos. Taču pats būtiskākais jautājums esot latviešu valodas lietošana pašvaldības iestādēs, jo veciem cilvēkiem grūti uzrakstīt iesniegumus latviski un trūkst arī naudas, lai iegūtu notariāli apstiprinātu tulkojumu katram dokumentam. Tagad Rīgas domē atsevišķi ierēdņi pieņemot dokumentus krieviski un tos pārtulkojot, kā arī izsniedzot dokumentus krieviski, taču tas esot atkarīgs tikai no viņu labvēlības, stāstīja Saeimas deputāts.

Domē RB noskaidroja, ka kārtība tomēr ir nedaudz citāda. Proti, iesniegumu krieviski var atdot kādam no domes deputātiem. Ja viņš uzraksta rezolūciju, tad iestādei tas jāpieņem arī krievu valodā. Izpilddirekcijās, departamentos u. c. dokumenti iesniedzami tikai latviski.

Musinātāji

Foto: AFI

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

21.10.2017
Ienākt apollo.lv