Mūsu kļūst aizvien mazāk: Latvijā pērn otrs lielākais iedzīvotāju skaita kritums ES

Apollo
153 komentāri

Emigrācijas un zemās dzimstības dēļ Latvijā pērn iedzīvotāju skaits samazinājās par 10,3% (t.i., iedzīvotāju skaita izmaiņas uz tūkstoti iedzīvotāju), kas bija otrais lielākais kritums Eiropas Savienības valstu vidū aiz Lietuvas, liecina ES statistikas biroja jaunākie «Eurostat» dati.

Mūsu kļūst aizvien mazāk: Latvijā pērn otrs lielākais iedzīvotāju skaita kritums ES

Foto: Evija Trifanova/LETA

Vēl vairāk nekā mūsu valstī iedzīvotāju skaits samazinājās Lietuvā (-10,6‰). Savukārt trešais lielākais iedzīvotāju skaita samazinājums pērn reģistrēts Igaunijā (-6,8‰), kam sekoja Bulgārija (-5,8‰), Grieķija (-5,5‰) un Portugāle (-5,2‰).

Iedzīvotāju skaits samazinās, kad mirstība pārsniedz dzimstību un emigrācija pārsniedz imigrāciju.

Savukārt visvairāk iedzīvotāju skaits pagājušajā gadā palielinājās Luksemburgā (+23,2‰), Maltā (+9,1‰), Zviedrijā (+7,7‰), Lielbritānijā (+6,2‰), Beļģijā (+6,0‰) un Austrijā (+5,2‰).

Eirostatistiķi secinājuši, ka 2012.gadā ap 80% no kopējā ES iedzīvotāju skaita pieauguma radīja migrācija. Lielākā migrācijas ceļā lielāko iedzīvotāju skaita kritumu piedzīvojusi Īrija (-7,6‰), kam seko Lietuva (-7,1‰), Latvija (-5,8‰), Igaunija (-5,7‰), Grieķija (-4,0‰), Portugāle (-3,6‰) un Spānija (-3,5‰).

Savukārt migrācijas ceļā visstraujāko iedzīvotāju skaita pieaugumu pērn piedzīvoja Luksemburga (+18,9‰), Malta (+7,4‰), Itālija (+6,2‰), Zviedrija (+5,4‰) un Austrija (+5,2‰).

Latvija ir to 12 bloka dalībvalstu vidū, kurās dabiskais pieaugums (starpība starp dzimušo un mirušo skaitu uz tūkstoš iedzīvotājiem) pērn bija negatīvs. Lielākais dabiskā iedzīvotāju skaita kritums reģistrēts Bulgārijā (-5,5‰), kam seko Latvija (-4,5‰), Ungārija (-3,9‰), Lietuva (-3,5‰), Rumānija (-2,7‰) un Vācija (-2,4‰).  Igaunijā tas bija 1,0‰ uz tūkstoš iedzīvotājiem.

Savukārt lielākais dabiskais pieaugums pērn bijis Īrijā (+9,5‰), Kiprā (+5,2‰), Luksemburgā (+4,0‰), Francijā un Lielbritānijā (abas valstīs +3,8‰).

Latvija ir līderu vidū arī mirstības rādītājā. Mūsu valstī mirstība uz tūkstoš iedzīvotājiem pērn bija 14,3‰, atpaliekot vien no Bulgārijas, kur šis rādītājs bija 15,0‰. Aiz Latvijas mirstības ziņā ir Lietuva (13,7‰), Ungārija (13,0‰), Rumānija (12,7‰), Horvātija (12,1‰) un Igaunija (11,6‰). Savukārt zemākie mirstības rādītāji bija Īrijā (6,3‰), Kiprā (6,6‰), Luksemburgā (7,3‰), Maltā (8,1‰) un Nīderlandē (8,4‰).

Savukārt dzimstības līmenis visaugstākais bija Īrijā (15,7‰), Lielbritānijā (12,8‰), Francijā (12,6‰), Zviedrijā (11,9‰) un Kiprā (11,8‰), bet zemākais tas bija Vācijā (8,4‰), Portugālē (8,5‰), Grieķijā un Itālijā (abās valstīs 9,0‰) un Ungārijā (9,1‰). Latvijā dzimstība bija 9,8‰, Lietuvā tā bija 10,2‰, bet Igaunijā - 10,6‰.

Kopumā pērn ES piedzima 5,2 mazuļi un dzimstības līmenis bija 10,4‰, bet mirušo skaits sasniedza piecus miljonus - mirstības līmenis bija 9,9‰.

Visā ES vidēji  iedzīvotāju  skaits pērn palielinājās par 2,2‰ un šā gada sākumā blokā dzīvoja 505,7 miljoni cilvēku pretstatā 504,6 miljoniem 2012.gada sākumā. Iedzīvotāju skaits palielinājās dabiskā pieauguma (0,2 miljoni cilvēku jeb 0,4‰) un tīrās migrācijas dēļ (0,9 miljoni jeb 1,7‰).

Savukārt Latvijā, pēc eirostatistiķu vēstītā, šāgada sākumā iedzīvotāju  skaits bija samazinājies līdz 2,024 miljoniem pretstatā 2,045 miljoniem cilvēku 2012.gada sākumā. Lietuvā šis rādītājs minētajā periodā kritās no 3,004 miljoniem līdz 2,972 miljoniem cilvēku, bet Igaunijā iedzīvotāju skaits saruka no 1,334 miljoniem līdz 1,325 miljoniem.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

27.07.2017
Ienākt apollo.lv