Mūzika smadzenes rosina ražot baudu izraisošu vielu

Apollo
0 komentāru

Mūzikas klausīšanās rosina smadzenes ražot ķīmisku vielu, kas rada baudas sajūtu, atklājuši Kanādas zinātnieki.

land_camera_land_camera

land_camera_land_camera

Foto: CC Licence

Smadzenes ir iesaistītas gan procesā, kad cilvēks gaida īpaši aizraujošu brīdi skaņdarbā, gan veidojoties pacilātībai no dzirdētā.

Jau iepriekš veikti pētījumi ir vedinājuši uz domām par dopamīna lomu šajos procesos. Dopamīns ir ķīmiska viela, ko smadzeņu šūnas izdala, lai komunicētu savā starpā. Tas nosaka domāšanu, emocijas, uzvedību un uztveri. Taču šis pētījums, kura laikā, cilvēkiem klausoties mūziku, viņu smadzenes tika skenētas, parāda, ka mūzika tiešā veidā izraisa dopamīna izdalīšanos.

Parasti dopamīns palīdz izjust baudu, kas rodas no ēšanas vai dzimumattiecībām, taču tas palīdz arī radīt eiforiju no nelegālām narkotikām. Dopamīns izstrādājas konkrētos smadzeņu apgabalos.

Saistība ar dopamīna izdalīšanos palīdz izskaidrot, kādēļ mūzika ir tik populāra visās pasaules kultūrās, liecina Monreālas Makgila Universitātes zinātnieku Roberta Gelšteina un Valorijas Salimpūras veiktā pētījuma rezultāti, kas publicēti žurnāla "Nature Neuroscience" interneta vietnē.

Eksperimenta laikā tika izmantota tikai instrumentālā mūzika, pierādot, ka dopamīna izstrādei nav nepieciešama cilvēka balss. Salimpūra pavēstīja, ka tiks veikti tālāki pētījumi, lai atklātu, kā balss klātbūtne veicina labsajūtas efekta rašanos.

Astoņi brīvprātīgie, kuru smadzenes tika pētītas eksperimenta norises laikā, tika izvēlēti, jo izjuta satraukumu noteiktos iecienītāko skaņdarbu momentos. Šīs raksturīgās iezīmes ļāva pētniekiem noskaidrot kā smadzenes rīkojas, gan gaidot pacilātību no skaņdarbiem, gan tai rodoties.

Pētījuma rezultāti vedina uz domām, ka arī tie cilvēki, kuri izbauda mūziku, taču neizjūt satraukumu, piedzīvo dopamīna efektu, atklāja Satorre.

Ar pozitronu emisijas tomogrāfijas metodes palīdzību veiktā skenēšana parādīja, ka eksperimenta dalībnieku smadzenes ražoja vairāk dopamīna priekšējo smadzeņu iekšējā apvidū, klausoties iecienītāko mūziku, nekā dzirdot citus skaņdarbus. Savukārt funkcionālās magnētiskās rezonanses tomogrāfijas laikā veiktā skenēšana parādīja, kur un kad notiek dopamīna ražošana.

Eksperimenta dalībnieki izvēlējās plašu mūzikas klāstu - klasisko mūziku, džezu, pankroku, tango un pat dūdu skaņas. Vislielāko popularitāti guva Bārbera adadžo stīgu orķestrim, kam sekoja Bēthovena 9.simfonija un Debisī skaņdarbs "Claire de Lune".
Hārvarda medicīnas skolas asociētais profesors Gotfrīds Šlaugs atzina, ka izmantoto metožu ziņā šis pētījums ir ievērojams.

Līdz šim ekspertiem bija tikai netieši norādījumi par to, ka mūzika veicina dopamīna ražošanu, taču šis pētījums to pierāda.

Mūzika nav vienīgā kulturālā pieredze, kas ietekmē labsajūtas rašanos smadzenēs. Nesen citi pētnieki atklāja šādu saikni, cilvēkiem aplūkojot dažādus mākslas darbus.

Ziņo redaktoram par kļūdu!

Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

Receptes

Vairāk

eKlase

Apollo E-veikali

31

2014. gada 31. jūlijs

Vārda dienas

Sigita, Rūta, Ruta, AngelikaAnželika, Anželina, Anželita, Anžella, Rute, Rūte, Rūtiņa, Sigeta, Sigija, Sigits, Anžela, Anhelita, Angēlika, Andželika, Andželita, Andželīna, Andžella, Andželo, Anga, Angarijs, Angela, Angelija, Angelina, Angelita, Angelīna, Angeļa, Andžela

Apollo Izglītība

Laika ziņas

Vairāk
Apmācies
Rīga pašreiz +21 ℃
Apmācies

Vējš: 3 m/s

Saule lec: 05:21
Saule riet: 21:38
Dienas ilgums: 16:17

Apollo Tūrisms

Valūtu kursi

31.07.2014
Ienākt apollo.lv