NA sliecas atbalstīt «čekas maisu» atvēršanu; koalīcijas partneri diskutēs

Apollo
132 komentāri

Nacionālās apvienības «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK biedru vidū populārs ir viedoklis, ka sabiedrības interesēs tā dēvētie «čekas maisi» būtu atverami jau drīzumā, šodien pēc koalīcijas padomes sēdes žurnālistiem sacīja politiskā spēka līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars.

Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" pārstāvis Saeimas deputāts Raivis Dzintars

Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" pārstāvis Saeimas deputāts Raivis Dzintars

Ieva Lūka / LETA

Tuvākajā laikā politiskā spēka frakcijā varētu lemt par šo jautājumu, piebilda politiķis.

Taujāts par bijušās Valsts drošības komitejas (VDK) kartotēkas nodošanu atklātībai, Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis aģentūrai LETA sacīja, ka ir atvērts priekšlikumiem, ko izstrādātu profesionāļi. Taujāts par atbildīgās vēsturnieku komisijas pozīciju, politiķis norādīja, ka šajā jautājumā ir arī citi viedokļi, piemēram, Satversmes aizsardzības biroja (SAB) pozīcija.

Pēc tam, kad dažādu jomu profesionāļi būs sagatavojuši savu piedāvājumu, ZZS par to būs atvērta diskusijām, norādīja ZZS frakcijas vadītājs.

«Vienotības» priekšsēdētājs Arvils Ašeradens aģentūrai LETA sacīja, ka partijas valde par šo jautājumu vēl diskutēs. Viņš skaidroja, ka šis jautājums ir saistāms ar atbildīgās vēsturnieku komisijas darbu, kuram pašlaik nav pieejami nepieciešamie līdzekļi.

Kā ziņots, saskaņā ar komisijas priekšsēdētāja Kārļa Kangera pārstāves, Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta sekretāres Martas Starostinas vēstīto aģentūrai LETA VDK zinātniskās izpētes komisija ir nolēmusi vērsties pie Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa, lūdzot atcelt īpašo VDK likumu un nodot «čekas maisus» atklātībai.

Kangeris atgādina, ka komisija jau 2015.gada vienbalsīgi pieņēma lēmumu, ka vēsturiskās patiesības, vārda brīvības un sabiedrības saliedētības vārdā esot jānodrošina pilnīga un tūlītēja visu VDK dokumentu, arī SAB esošo, nodošana atklātībai un brīvai pētniecībai bez līdzšinējās diskriminācijas.

Jau vēstīts, ka saskaņā ar SAB direktora Jāņa Maizīša teikto žurnālam «Ir» viens no iemesliem, kādēļ netiek publiskota padomju VDK kartotēka, ir apstāklis, ka nav pierādījumu tur iekļauto cilvēku faktiskai sadarbībai. Savukārt otrs - tā būtu ļoti selektīva attieksme. Tiktu publiskota tikai tā daļa, kas ir pieejama Latvijā.

Esot pietiekami daudz stāstu par 90.gadiem, kad vienam kartīti izņēma, citam neizņēma. «Tā ir selektīva un, manuprāt, arī netiesiska attieksme pret vārdu un uzvārdu publiskošanu. Nu, nebūs patiesāka un tīrāka tā vēsture [par to, kas notika] līdz 1990. gadam un ko darīja čeka. (..) Runājot par lustrāciju - daļēji lustrācijas process ir noticis. Amatpersonas tiek pārbaudītas, ir ierobežojumi, to skaitā vēlēšanām, dažādām profesijām,» skaidroja Maizītis.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

18.11.2017
Ienākt apollo.lv