Nacionālos jautājumos LPP vairs neuzticēsies

Apollo
0 komentāru

Latvijas Pirmās partijas Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Jānis Šmits, lūgts komentēt, kāpēc viņa vadītā frakcija nebija vienprātīga balsojumā par PSRS totalitārā komunisma okupācijas režīma nosodīšanu, paziņoja, ka katrs deputāts var balsot pēc savas sirdsapziņas.

Tikmēr citu valdošās koalīcijas partiju pārstāvji spriež, ka nacionālos jautājumos LPP vairs nevar uzticēties.

«Latvijas Avīze» jau rakstīja, ka pret šo deklarāciju nobalsoja trīs LPP pārstāvji — bijušie frakcijas «Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā» biedri –, atturējās Krišjānis Peters, bet nebalsoja vispār Oskars Kastēns un vēl viens bijušais «PCTVL» biedrs.

J. Šmits par ceturtdienas balsojumu sevišķi runāt negribēja, jo nevarot taču nedēļām runāt par vienu un to pašu deklarāciju.

Turklāt viņš nevarot noteikt, kā kuram frakcijas biedram jābalso. «Katru no deputātiem ievēlējuši vēlētāji, un Saeimā tiek balsots pēc sirdsapziņas, citādi deputāti kļūtu par balsošanas mašīnu. Turklāt mēs esam centriska partija, tāpēc skaidrs, ka ir viedokļu dažādība,» pauda J. Šmits.

Viņš pats zināmā mērā piekrītot K. Petera viedoklim par to, ka represētajiem un citiem no šīs deklarācijas nekāda labuma nebūs.

Kārlis Šadurskis («Jaunais laiks»): «Nevar teikt, ka ar šo rīcību LPP būtu pārkāpusi koalīcijas līgumu, jo mums nebija tāda lēmuma, ka visiem koalīcijas partneriem jābalso par. Taču būtiskākais ir tas, ka ar šo balsojumu LPP skaidri parādījusi savu pozīciju. Jau tas vien, ka šī partija nav vienota tik svarīgā jautājumā, par daudz ko liecina. Patiesi nacionālā partijā vispār nav diskusijas par tēmu: atbalstīt šādu deklarāciju vai ne.

Te vietā atcerēties: tad, kad uz LPP pārnāca no saraksta «Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā» ievēlētie, LPP skaidroja, ka nekas partijas būtībā nemainīsies. Taču tagad mēs redzam, ka mainās gan. Kaut gan iespējams arī, ka tikai tagad izlien ārā tas īlens, kas LPP bija jau izsenis. Ar Tautas partiju mums gadās domstarpības ekonomiskajos jautājumos, bet ar LPP acīmredzot parādīsies domstarpības nacionālos jautājumos.

Koalīcijas padomē LPP pārstāvji ne reizi neiebilda pret deklarāciju kā tādu. Taču runāja par to, ka varbūt nav piemērotākais laiks, lai šādu dokumentu pieņemtu.»

Vaira Paegle (Tautas partija): «Es domāju, ka visos ārpolitiskajos jautājumos — vienalga, vai runa ir par totalitārā komunisma nosodīšanas deklarāciju vai deklarāciju pie robežlīguma, vai Vispārējo mazākumtautību tiesību aizsardzības konvenciju — valdošajā koalīcijā ir jābūt vienotai nostājai. Ja ir domstarpības, tās var izdiskutēt iekšēji, bet jāpieņem kopīgs lēmums un jārīkojas vienoti. LPP ceturtdienas balsojums lielā mērā saistīts ar deputātu staigāšanu, uz ko vienmēr esmu raudzījusies skeptiski. Balsojums liecina, ka «PCTVL» piecīši uz LPP pārgāja ne jau tāpēc, ka mainījās viņu politiskā ideoloģija, bet gan praktisku iemeslu, kāda politiskā aprēķina dēļ.»

Leopolds Ozoliņš (Zaļo un zemnieku savienība): «Deklarāciju neatbalstīja tie pirmpartijieši, kuri pārmukuši no «PCTVL». Par viņiem var teikt: vilks spalvu met, bet tikumu ne. Redzams, ka šie deputāti tomēr ir palikuši lielkrievu šovinistu iespaidā. Iespējams, ka viņiem jo sevišķi nepatīk tas, ka deklarācija paredz veicināt krievu armijas virsnieku repatriāciju. Varbūt, ejot prom no «PCTVL», šie deputāti kādam solījuši saglabāt iepriekšējo līniju.

Pati LPP kopumā ir vairāk kosmopolītiski domājoša, bet imperiālisms un kosmopolītisms reizēm iet roku rokā. Domāju, ka LPP, šādi rīkojoties, ir zaudējusi tūkstošiem kristīgu cilvēku balsis. Vai viņi cer tādējādi iegūt krievvalodīgo vēlētāju balsis? Varbūt, bet nekas viņiem nesanāks. Tie, kuri noliedz okupāciju, turpinās balsot par Rubiku un Ždanoku, ne jau par LPP. Skaidrs, ka nacionālajos jautājumos nevar uzticēties šādiem partneriem, bet gan jau mums balsu pietiks arī bez viņiem.»

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

24.10.2017
Ienākt apollo.lv