Naida kurināšanā apsūdzētajam Jordanam AT nosaka bargāku sodu

Apollo
0 komentāru

Augstākās tiesas (AT) Krimināllietu tiesu palāta šodien nolēma noteikt bargāku cietumsodu rasu naida kurināšanā apsūdzētajam Andrim Jordanam, aģentūru LETA informēja AT preses sekretāre Linda Priedīte.

2008.gada 6.martā Rīgas apgabaltiesa Jordanu atzina par vainīgu rasu naida kurināšanā, piespriežot apsūdzētajam reālu brīvības atņemšanu uz vienu gadu, taču, tā kā Jordanam jau bija neizciesta sodāmība, tiesa toreiz nolēma, ka kopumā viņam cietumā būtu jāpavada pusotrs gads.

Savukārt AT šodien nolēma grozīt apgabaltiesas spriedumu daļā par galīgā soda noteikšanu Jordanam. AT kā galīgo sodu apsūdzētajam tagad noteikusi brīvības atņemšanu uz diviem gadiem un vienu mēnesi, pastāstīja Priedīte.

Kā skaidroja tiesas pārstāve, apelācijas instances tiesai, nosakot galīgo sodu, tas jādara saskaņā ar Krimināllikuma 51.panta 2.daļu. Proti, galīgajam sodam pēc vairākiem spriedumiem jābūt lielākam par sodu, kāds noteikts par jaunu izdarītu noziedzīgu nodarījumu, kā arī par neizciestā soda daļu pēc iepriekšējā sprieduma. Jaunajā spriedumā noteiktajam sodam pievienojot sodu, kas nav izciests pēc iepriekšējā sprieduma, noteikta brīvības atņemšana uz diviem gadiem un vienu mēnesi.

Pilns AT nolēmuma teksts būs pieejams, sākot ar 18.februāri, un pēc tam desmit dienu laikā to būs iespējams pārsūdzēt kasācijas kārtībā.

LETA jau ziņoja, ka prokurors Ando Skalbe apsūdzēto par rasu naida kurināšanu apgabaltiesai bija lūdzis sodīt ar deviņu mēnešu brīvības atņemšanu, taču, tā kā Jordanam inkriminētie noziegumi tikuši pastrādāti iepriekš piespriestā nosacītā brīvības atņemšanas soda pārbaudes laikā, prokurors uzskatīja, ka apsūdzētajam cietumā kopā būtu jāpavada divi gadi un trīs mēneši.

Pēc pirmās instances tiesas sprieduma nolasīšanas 24 gadus vecais Jordans tika apcietināts tiesas zālē, taču šis nolēmums vēlāk tika pārsūdzēts.

Jordans savu vainu viņam celtajā apsūdzībā kategoriski noliedzis.

2007.gadā pirms 16.marta pasākumiem Jordans publiskā diskusijā izteicās, ka ebreji un čigāni nav cilvēki un ka etniskās tīrīšanas būtu «ideālais variants».

Savas liecības pirmās instances tiesā sniedza virkne liecinieku, kuri visi kā viens apgalvoja, ka Jordans ar saviem izteikumiem ir kurinājis naidu starp dažādām nacionalitātēm un viņa publiski paustie izteikumi šokējuši visus 2007.gada 22.februāra diskusijas par ksenofobiju, minoritāšu problēmām Latvijā un citiem jautājumiem dalībniekus. Diskusiju toreiz organizēja Latvijas Antifašistiskā komiteja.

Jordans minētajā konferencē, nosaucot sevi par neonacistu, lūdza vārdu, lai paustu savu viedokli. «Es uzskatu, ka neonacisma ideja ir vienīgā, kura dod iespēju cilvēkiem pilnvērtīgi dzīvot. (..) Tajā ir noteikts, ko tu drīksti un ko ne: ja tu esi šāds, drīksti to, ja tāds - tad nedrīksti,» viņš sāka savu uzstāšanos. Pēc apgalvojuma, ka viņa pārstāvētie neonacisti apvieno gan krievus, gan latviešus, Jordanam pavaicāja, cik to starpā ir ebreju un čigānu. «Tie nav cilvēki, tāpēc viņu nav mūsu organizācijā,» atbildēja vīrietis.

Vēlāk uz jautājumu, vai viņa organizācijas mērķis ir sarīkot etniskās tīrīšanas, «nogalinot tos, kurus jūs neuzskatāt par cilvēkiem», Jordans atbildējis: «Jā, tas būs ideālais variants.» Atbildot uz kādu citu jautājumu, viņš salīdzināja sev netīkamās tautas ar gangrēnu, kas nevis jāārstē, bet jānogriež.

Visi tiesas izmeklēšanas gaitā nopratinātie liecinieki - čigānu minoritāšu pārstāve Vanda Zemicka-Bergendāle, Saeimas deputāts Boriss Cilēvičs (SC), Latvijas Antifašistiskās komitejas pārstāvji Josifs Korens un Eduards Gončarovs - izteica viedokli, ka Jordans ar savu uzskatu paušanu ir izraisījis provokāciju, tādēļ arī sekojuši jautājumi, kas apsūdzētā advokātam šķiet provokatīvi.

Diskusijā uzstājies tikai Jordans, bet pasākumā piedalījušies arī vairāk nekā desmit viņa atbalstītāju, tādēļ šo cilvēku skaļās ovācijas pēc Jordana uzstāšanās esot radījušas diskomforta sajūtu Zemickai-Bergendālei.

Jordans uz diskusijas dalībnieku uzdotajiem jautājumiem atbildēja krieviski, tādēļ advokāts pieļauj, ka valodas barjeras dēļ viņš nav varējis pietiekami skaidri izteikt savu domu. Šo faktu noraidīja visi liecinieki, paužot uzskatu, ka Jordana krievu valodas zināšanas ir pietiekami labas un viņš tajā brīdī skaidri sapratis, ko runā.

Kā iepriekš rakstīja laikraksts «Diena», tas, kā konferencē tika izteiktas frāzes, tika nofilmēts un nodots Drošības policijai. 2007.gada rudenī prokurore Ieva Garanča kriminālprocesu nolēma izbeigt «noziedzīga nodarījuma sastāva trūkuma dēļ», taču vēlāk šis lēmums tika pārsūdzēts un prokurors Skalbe lietu tomēr nosūtīja uz tiesu.

Krimināltiesību speciālists Andrejs Judins lietā rakstītajā eksperta atzinumā uzsvēris, ka Jordans «pauda naidīgu attieksmi pret atsevišķu tautu pārstāvjiem - čigāniem un ebrejiem - viņu etniskās piederības dēļ, neatzīstot viņu tiesības dzīvot».

Pats Jordans savās liecībās neatzina, ka būtu vēlējies kādu aizvainot.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

24.08.2017
Ienākt apollo.lv