Nākamgad ES fondu līdzfinansējumā jāizmaksā vismaz 587,5 miljoni latu

Apollo
10 komentāri

Lai nodrošinātu 2007.-2013.gada plānošanas perioda Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu un Kohēzijas fonda finansējuma apguvi, 2014.gada ietvaros atbildīgajām iestādēm jānodrošina maksājumus finansējuma saņēmējiem par ES fondu līdzfinansējuma daļu kopā vismaz 587 572 643 latu (836 040 550 eiro) apmērā.

Nākamgad ES fondu līdzfinansējumā jāizmaksā vismaz 587,5 miljoni latu

Foto: Apollo

Šādu lēmumu šodien pieņēma valdība pēc Finanšu ministrijas (FM) sagatavotā informatīvā ziņojuma par Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda, Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta, Norvēģijas finanšu instrumenta un Latvijas un Šveices sadarbības programmas apguvi līdz 2013.gada 30.septembrim uzklausīšanas.

Ziņojumā teikts, ka kopumā 2013.gada pirmajā pusē iekšzemes kopprodukts (IKP) salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn ir palielinājies par 4% un 2013.gada ceturksnī sasniedzis pieauguma tempu 4,4% apmērā. Saskaņā ar FM izstrādāto attīstības scenāriju ES fondu investīcijas palielina 2013.gada IKP izaugsmi par 3,4 procentpunktiem.

Vislielākā ES fondu pozitīvā ietekme 2013.gadā ir prognozējama privāto pakalpojumu un būvniecības sektorā, palielinot sektoru izaugsmes tempu attiecīgi par 6,2 un 6,6 procentpunktiem. ES fondu aktivitāšu ieviešana pozitīvi ietekmēs arī situāciju darba tirgū, jo aktuālāko datu analīze liecina, ka ES fondu projektu ieviešana 2013.gadā palielinās nodarbināto skaita pieaugumu par aptuveni 1,2 procentpunktiem.

Līdz 2013.gada 30.septembrim noslēgti 6000 līgumu par projektu īstenošanu 3,4 miljardu latu apmērā, tas ir par 96,2% no pieejamā publiskā finansējuma, tajā skaitā arī ES fondu finansējuma.

2013.gadā veiktie maksājumi ES fondu finansējuma saņēmējiem ir 62,5% no gadā plānotā, kas ir 95,9% no plānotā uz 2013.gada 30.septembri, prognozējot lielāko maksājumu īpatsvaru vairāk gada pēdējā ceturksnī.

FM sadarbībā ar Ekonomikas ministriju (EM) izvērtējusi darbības programmas «Uzņēmējdarbība un inovācijas» aktivitāšu ieviešanas gaitu un, ņemot vērā lauzto līgumu apjomu, kā arī finansējuma apguves riskus atsevišķās aktivitātēs, ierosināja veikt finansējuma pārdales uz darbības programmu «Infrastruktūra un pakalpojumi» 40,4 miljonu eiro (28,4 miljonu latu) Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējuma apmērā no darbības programmas «Uzņēmējdarbība un inovācijas», aizstājot daļu esošo virssaistību finansējuma. Priekšlikums iesniegts Eiropas Komisijai (EK) izvērtēšanai un apstiprināšanai.

Valdība nolēma, ka FM divu nedēļu laikā pēc EK lēmuma pieņemšanas par grozījumu veikšanu darbības programmā «Uzņēmējdarbība un inovācijas» jāiesniedz Ministru kabinetā (MK) precizēto MK rīkojuma projektu par grozījumu veikšanu darbības programmā «Uzņēmējdarbība un inovācijas».

Valdība arī nolēma, ka EM pārziņā esošās aktivitātes darbības programmas «Uzņēmējdarbība un inovācijas» papildinājuma ietvaros 2014.gadā jānodrošina maksājumus finansējuma saņēmējiem par ES fondu līdzfinansējuma daļu vismaz 67 258 491 lata (95 700 211 eiro) apmērā. Valdība arī nolēma, ka EM jāizstrādā un līdz 2013.gada 13.decembrim jāiesniedz FM rīcības plānu konkrētu aktivitāšu/apakšaktivitāšu griezumā ar priekšlikumiem par iespējamajiem pasākumiem maksājumu veikšanas finansējuma saņēmējiem intensitātes palielināšanai 2014.gada pirmajos trīs ceturkšņos.

Valdība šodien nolēma, ka ES fondu finanšu instrumentu aktivitāšu («Atbalsts pašnodarbinātības un uzņēmējdarbības uzsākšanai», «Ieguldījumu fonds investīcijām garantijās, paaugstināta riska aizdevumos, riska kapitāla fondos un cita veida finanšu instrumentos», «Garantijas komersantu konkurētspējas uzlabošanai», «Atbalsts aizdevumu veidā komersantu konkurētspējas uzlabošanai») ietvaros 2014.gadā EM jānodrošina maksājumi un investīcijas riska kapitāla, aizdevumu un mezanīna veidā, kā arī jāsniedz garantijas par ES fondu līdzfinansējuma daļu kopā vismaz 18 249 159 latu (25 996 215 eiro) apmērā

Lai nodrošinātu Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) finanšu instrumenta un Norvēģijas finanšu instrumenta 2009.–2014.gada perioda finansējuma apguvi, valdība noteica, ka 2014.gadā programmu apsaimniekotāji nodrošina maksājumus programmu ietvaros par EEZ finanšu instrumenta un Norvēģijas finanšu instrumenta līdzfinansējuma daļu kopā vismaz 15 505 350 latu (22 062 124 eiro) apmērā.

FM ziņojumā arī norādīts, ka virssaistību uzņemšanās rada papildus slogu valsts budžetam, kā arī veiktās aplēses norāda uz risku, ka virssaistības plānošanas perioda beigās varētu palikt uz valsts budžeta rēķina vismaz 50% apjomā no noteiktā virssaistību finansējuma apjoma - 281 miljons latu, tāpēc ir svarīgi, ka virssaistību finansējuma projektu īstenošanai, tajā skaitā līgumu slēgšanai, strikti jānorit saskaņā ar ministriju iepriekš noteiktajiem apguves plāniem, pretējā gadījumā nekavējoties jāsamazina virssaistību finansējuma apjoms.

Valdība nolēma, ka atbildīgās iestādes un sadarbības iestādes nedrīkst apstiprināt ES fondu projektu iesniegumus un slēgt līgumus un vienošanās par projektu īstenošanu un apstiprināt projektu iesniegumus par virssaistību finansējuma daļu, par kuru nav izpildīts attiecīgā ceturkšņa noslēgto līgumu plāns attiecīgās aktivitātes ietvaros un ievēroti MK noteikumos par aktivitātes īstenošanu noteiktie projektu iesniegumu iesniegšanas termiņi, izņemot gadījumu, ja ir veikta projektu iesniegumu izvērtēšana un uzsākta lēmumu par projektu iesniegumu apstiprināšanu paziņošana finansējuma saņēmējiem.

FM informatīvajā ziņojumā teikts, ka 2013.gada septembra beigās–oktobra sākumā notika ikgadējās tikšanās ar EK pārstāvjiem, kuru ietvaros tika izskatīti ES fondu ieviešanas un rezultātu sasniegšanas jautājumi, diskutēts par nepieciešamiem pilnveidojumiem rezultātu indikatoru definēšanā un uz rezultātiem balstītas ES fondu ieviešanas un uzraudzības sistēmas izstrādē un darbībā turpmāk, arvien stiprinot izvērtēšanas kapacitāti un lomu, īpaši ES fondu 2014.-2020.gada plānošanas periodā.

Ziņojumā arī norādīts, ka sešās no septiņām EEZ/Norvēģijas finanšu instrumentu programmām plānota 16 iepriekš noteikto projektu īstenošana. Pārējo projektu apstiprināšana un līgumu parakstīšana notiks 2013.gada pēdējā ceturksnī vai, vēlākais, 2014.gada janvārī. Piecās no septiņām programmām plānoti atklāto projektu konkursu izsludināšana. Gandrīz visās programmās konstatētas ievērojamas novirzes no 2013.gadā plānotā programmu ieviešanas plāna, attiecīgi iestādēm nepieciešams kritiski izvērtēt kavējumu ietekmes uz sekmīgu programmu ieviešanu riskus un attiecīgi uzlabot gan plānošanas kvalitāti, gan iestāžu kapacitāti.

Šveices programmā ir noslēgti visi 11 paredzētie projektu līgumi un pabeigti trīs projekti. Līdz pārskata perioda beigām Šveices programmas saņēmējiem ir veiktas atmaksas 20,3 miljonu latu apmērā jeb 60% no programmas pieejamā finansējuma, ļaujot Latvijai joprojām saglabāt līdera lomu starp saņēmējvalstīm.

Gatavojoties ES fondu 2014.–2020.gada plānošanas perioda sekmīgai sākšanai, veikti vairāki nozīmīgi soļi plānošanas dokumentu izstrādē, kā arī norit aktīvs darbs pie plānošanas perioda ES fondu vadības un kontroles sistēmas jautājumiem, lai maksimāli uzlabotu tās efektivitāti, padarot to uz klientu orientētu un pēc iespējas samazinot administratīvo slogu.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

22.07.2017
Ienākt apollo.lv