«Nams24»: atbildība par kredītņēmēja «uzsēdināšanu uz adatas»

Apollo
0 komentāru

Pēdējā laikā arvien plašāk tiek apspriests jautājums, vai valstij būtu jāpalīdz grūtībās nonākušajiem kredītņēmējiem. Arī daudzi no mums uzdod sev šo jautājumu — gan tie, kuri pagaidām vieglāk vai smagāk, bet spēj nomaksāt kredītus, gan tie, kas kredītu slogu tā arī neriskēja uzņemties, gan pavisam noteikti tie, kas kredītu slogu paši vairs nespēj «pavilkt».

«Nams24»: atbildība par kredītņēmēja «uzsēdināšanu uz adatas»

Foto: Apollo

Viennozīmīgi atbildēt grūti. Jo, no vienas puses, daudzi, aprēķinot savas iespējas un objektīvi apsverot visus par un pret, nepakļāvās vispārējai ažiotāžai un atturējās pirkt īpašumus, lai arī viņiem vajadzētu uzlabot dzīves apstākļus. Jo nav iespējams saplānot dzīvi tā, lai 30–40 gadu laikā neviens nopietni nesaslimtu, visiem būtu darbs, alga tikai pieaugtu, par citām varbūtībām nemaz nerunājot. Risinājumi tiek meklēti dažādi. Un, ierobežojot savas vēlmes, tiek rastas iespējas kaut daļēji uzlabot dzīves apstākļus ģimenes iespējām atbilstošāk. Tiesa, «ne tik vienkārši, kā piezvanot» un paņemot kredītu ar daudzām nullēm uz daudziem gadiem. Un varianti pastāv — vai tā būtu mājokļa īre, vai dzīvoklis kādā no ne tik dārgajām Rīgas piepilsētām, vai vasaras mājiņas pielāgošana dzīvošanai ziemā utt. Citi savukārt devās peļņā uz ārvalstīm, lai nopelnītu mājokļa iegādei Latvijā.

Daudzi ir tādi, kas ar grūtībām, tomēr saviem spēkiem veic ikmēneša maksājumus. Un ir tādi, kas vairs nespēj to izdarīt. Un kāpēc gan vieniem būtu jāsaņem valsts palīdzība un citiem ne? Un kādēļ pārējiem par savu nodokļu naudu būtu jāatbalsta tie, kas savulaik pārvērtēja savas iespējas? Turklāt nav noslēpums, ka par hipotekārā kredīta līdzekļiem bieži tika veikts remonts, pirktas mēbeles, sadzīves tehnika, auto un vēl atpūtas ceļojumi. Un kādiem būtu jābūt kritērijiem — vienīgais mājoklis dzīvošanai? Bet ko darīt, ja pieder arī nesiltināta vasaras mājiņa dārzkopības kooperatīvā vai laukos? Vai tie jau skaitās divi mājokļi un valsts atbalsts vairs nepienākas? Citiem vārdiem sakot, jo dziļāk mežā, jo vairāk malkas.

Tieši tādēļ tik grūti uz jautājumu par valsts palīdzību grūtībās nonākušiem kredītņēmējiem atbildēt viennozīmīgi. Lielā mērā pieaugušiem cilvēkiem tomēr būtu jāuzņemas atbildība par savas rīcības sekām. Arī bankām, kas ne vienmēr pietiekami rūpīgi izvērtēja klientu maksātspēju.

No otras puses — tik dziļu ekonomisko krīzi neviens neparedzēja, kaut par «burbuli un tā plīšanu» SIA «Latio» speciālisti runāja jau sen. Turklāt vispārējais īpašumu pirkšanas bums nekādi netika regulēts valstiskā līmenī, kredītus ne tikai dalīja pa labi un pa kreisi, bet arī aktīvi piedāvāja, gan organizējot akcijas, izsūtot pa pastu piedāvājumus uz mājām, gan zvanot uz privāto telefonu. Reizēm jau robežojoties ar fiziskas personas datu aizsardzības likuma pārkāpšanu.

Šajā sakarā piedāvāju iepazīties ar «Latio» analītiķa Māra Grīnberga viedokli. Viņš pielīdzina valsts neregulēto kredītu dalīšanu cilvēka «uzsēdināšanai uz adatas». Process pilnīgi tas pats — pieradināšana, izbaudīšana, patēriņa veicināšana, rezultātā cilvēks nespēj bez tā vairs dzīvot. Tikai neatbildēts paliek jautājums: ja par narkotiku izplatīšanu pienākas kriminālatbildība un sods, kādēļ par masveida pieradināšanu dzīvot uz varbūtējiem nākotnes ieņēmumiem ne atbildība, ne sods nepienākas?

Līdzīgi kā par «uzsēdināšanu uz adatas», arī par neierobežotas kreditēšanas pieļaušanu valsts savu pilsoņu priekšā ir atbildīga. Un tādēļ arī uz jautājumu, vai valstij būtu jāpalīdz grūtībās nonākušajiem kredītņēmējiem, jāatbild apstiprinoši. Lai gan, protams, citos apstākļos pareizāk būtu šos līdzekļus novirzīt medicīniskajai aprūpei, pensijām un citiem sociālajiem mērķiem.

Tiesa, nevajadzētu piemirst, ka plašās kreditēšanas kampaņas rezultātā valstī lielā mērā tika legalizēti ienākumi. Pašlaik, kā redzams, notiek atgriešanās pie aplokšņu algām.

Informācijai. Lai palīdzētu grūtībās nonākušajiem kredītņēmējiem, valsts paredz izsniegt galvojumus par restrukturizētiem kredītiem, taču šim mērķim no valsts budžeta gadā būtu vajadzīgi 8,6 līdz 40,4 miljoni latu. Izstrādāti četri dažādi valsts atbalsta modeļi, taču kā prioritārs tiks virzīts modelis, kas paredz sniegt valsts galvojumus par restrukturizētajiem kredītiem.

Ziņo redaktoram par kļūdu!

Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Horoskopi

Vairāk
18

2017. gada 18. augusts

Vārda dienas

Liene, Liena, Helēna, Ellena, ElenaJeļena, Lena, Lenija, Lenita, Lēna, Lienīte, Hellēna, Helēne, Elana, Elands, Elans, Elāna, Elāns, Elens, Elēna, Ellana, Helena, Helene, Aļona

Valūtu kursi

18.08.2017

Dienas skaistuma deva

Vairāk

Mēneša lasītākie raksti

Ienākt apollo.lv