Nav vienprātības par vardarbības ierobežošanu TV

Apollo
0 komentāru

Raidorganizāciju vadītāji otrdien Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē pauda neapmierinātību ar Latvijas Pirmās partijas (LPP) ierosinājumu aizliegt līdz pusnaktij demonstrēt vardarbīga satura sižetus.

Mediju vadītāji norādīja, ka nav skaidra vardarbības jēdziena definīcija, kas varētu kļūt par kritēriju programmu un filmu rādīšanai. Telesabiedrības LNT vadītājs Andrejs Ēķis deputātiem sacīja, ka nav skaidrs, vai multfilmas «Toms un Džerijs» saturs ir vardarbīgs. Pēc viņa teiktā, runa ir par interpretāciju, nevis saturu. Viņš atgādināja, ka LNT bija piespriests naudas sods par reklāmu, kur minēti vārdi «seksa pozas». Taču bērni arī no citiem materiāliem iegūst šādu informāciju.

Latvijas Raidorganizāciju asociācijas pārstāvis TV3 direktors Kaspars Ozoliņš atzīmēja citu valstu praksi, kur, līdzīgi kā kinoteātros, cilvēki var uzzināt, līdz cik gadu vecumam attiecīgo programmu nav ieteicams skatīties. Gan viņš, gan Ēķis uzsvēra, ka būtu lietderīgi ieviest filmu reģistru, kur būtu norādīts attiecīgais vecums.

Mediju vadītāji arī sacīja, ka aizliegums rādīt konkrēta satura filmas un programmas konkrētā laikā būtu negodīgas konkurences veicināšana. Ēķis teica, ka citviet pasaulē telesabiedrības, kas atrodas citā laika zonā un raida arī Latvijai, varēs rādīt dažnedažādas programmas.

LPP Saeimas frakcijas līderis Jānis Šmits uz to atbildēja, ka cilvēki vairākkārt sūdzējušies, kāpēc neierobežo vardarbību. Turklāt tieši Latvijā raidošas televīzijas vardarbību demonstrē vairāk. Viņš aicināja plašsaziņas līdzekļu pārstāvjus noskaidrot vēlētāju viedokli par šiem jautājumiem.

Mediju pārstāvji gan atteica, ka šāds jautājams LPP būtu ļoti izdevīgs. «No malas jūs izklausījāties labi,» ironizēja Ēķis.

Raidorganizāciju vadītāji uzsvēra, ka patlaban ir vairākas citas problēmas, kas traucē mediju darbu. Tādēļ Radio un televīzijas likums ir jāveido pilnīgi no jauna, nevis jāpārlabo jau esošais variants.

Ozoliņš akcentēja, ka kopš 1994. gada, kad pieņēma pašreizējo likumu, tehnoloģijas ir attīstījušās. Ēķis piebilda, ka arī reklāmas bizness ir stipri mainījies.

Savukārt TV5 vadītāja Gunta Līdaka sacīja, ka Nacionālā radio un televīzijas padome un Saeimas komisijas uzņēmušās ohrankas lomu un jaunus likumus, kas atvieglotu mediju darbu, neievieš. «Man ir iespaids, ka kāds grib iznīcināt pēdējās trīs televīzijas Latvijā. Pašreiz viss iet uz to,» viņa sacīja. Līdaka piebilda, ka drīz televīzijām būs izdevīgāk raidīt caur citām valstīm.

Uz to padomes priekšsēdētāja vietnieks Aivars Berķis (ZZS) atbildēja, ka plkst. 24, iespējams, ir pārāk stingrs ierobežojums vardarbības ainu demonstrēšanai, tomēr tad medijiem vismaz līdz plkst. 22 vajadzētu ierobežot vardarbīga satura filmu un «Dāvida šova» demonstrēšanu. «Mediji jau šobrīd neievēro likumu,» sacīja Berķis.

Ēķis arī atgādināja, ka padome kā viena no Latvijas Televīzijas akcionārēm ir interešu konfliktā, jo vienlaikus uzrauga pārējās televīzijas. Gan viņš un Latvijas Televīzijas, gan pārējie mediju vadītāji aicināja vispirms noteikt, vai Latvijā ir sabiedriskā televīzija vai arī visām raidorganizācijām jābūt komercstruktūrām ar vienādiem noteikumiem.

Deputāti un mediju pārstāvji vienojās diskusiju par Radio un televīzijas likumu turpināt trešdien, kad atkal notiks Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde.

Saeima pirmajā lasījumā atbalstījusi grozījumus Radio un televīzijas likumā, kas paredz vardarbīga satura filmu un programmu raidīšanu tikai no plkst. 24 līdz 7. Patlaban šāds liegums pastāv no plkst. 22 līdz 7.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

23.10.2017
Ienākt apollo.lv