Neatminamā mīkla — alerģija

Apollo
0 komentāru

Mediķi prognozē, ka tuvākajos piecos gados līderis starp saslimšanām būs alerģija — tā apsteigs pat galvassāpes. Vai ir iespējams izvairīties no alerģijas? Un vai patiesībā zinām, ar ko mums darīšana?

Rast atbildes uz šiem jautājumiem palīdz Starptautiskā medicīnas centra «Uniklīnika» alergologs Māris Bukovskis.

Alerģijas ābece

Alerģija ir paaugstināta organisma jutība pret apkārtējā vidē sastopamiem parastiem kairinātājiem. Šīs vielas cilvēka organismā izraisa imunoloģisku atbildes reakciju, kuras dēļ deguna, bronhu un acu gļotādā, kā arī ādā attīstās iekaisums.

Bieži vien cilvēki maldās, domājot, ka alerģiska reakcija nozīmē pazeminātu imunitāti, taču patiesībā ir tieši pretēji — alerģija ir organisma pastiprināta aizsargreakcija pret kairinājumu. Tā ir pārmērīga organisma imūnās sistēmas reakcija uz apkārtējā vidē plaši sastopamu dabīgu un mākslīgi radītu vielu kairinājumiem. Visbiežāk alerģiju izraisa ziedputekšņi, mājas putekļi, dzīvnieku olbaltumi.

Cilvēces gaišākie prāti — zinātnieki — atklājuši miljons svarīgu lietu, diemžēl joprojām līdz galam vēl nav noskaidrots, no kā rodas alerģija un kā to izārstēt — ir tikai noskaidrots, kā gūt pār to kontroli.

Daudziem alerģiju izraisa mājas putekļu ērcītes, kaķu un suņu apmatojums — vismaz tāds ir pieņēmums. Patiesībā alergēns ir mājas putekļu ērcīšu izkārnījumi un dzīvnieku siekalās esošās olbaltumvielas.

Higiēnas teorija

Higiēnas teorija varētu būt viens no izskaidrojumiem, kādēļ izveidojas alerģija. Mūsdienās mēs dzīvojam salīdzinoši tīrā vidē, kurā ir daudz mazāk infekciju nekā kādreiz. Tagad agrīnā dzīves periodā mums daudz retāk ir kontakts ar dzīvniekiem, arī uzturs nu ir pavisam cits. «Agrāk bērns savas dzīves sākumā pārtika no mātes piena, savukārt tagad pieejami piena maisījumi, kas maina bērna zarnu mikrofloru, līdz ar to rada citādu reakciju pret apkārtējās vides kairinājumiem,» skaidro alergologs M. Bukovskis.

Pastāv uzskats, ka mūsdienu vidē cilvēka agrīnā dzīves periodā, varbūt pat jau mātes miesās esot vai tikko pēc dzimšanas, vairs nenotiek pietiekams imunoloģisks kairinājums, kas agrāk dabīgā vidē bija neizbēgams. Šo faktoru ietekmē mainās organisma imūnreakcijas tips. «Agrāk cilvēka organisma imunitātei vajadzēja reaģēt uz daudzām dažkārt nāvējošām infekcijām, tagad šo infekciju ir ievērojami mazāk. Taču organisms vienalga meklē ienaidnieku, un — atrod to ikdienā ierastās lietās. Tādēļ rodas alerģija.»

Sākumā (zīdaiņa vecumā) parasti rodas pārtikas alerģija un atopiskā ekzēma, kas 4–5 gadu vecumā izzūd, bet daudziem bērniem pakāpeniski pārveidojas elpceļu alerģijā — alerģiskās iesnās un bronhiālajā astmā. Zīdaiņiem visizplatītākā alerģijas izpausme ir atopiskā ekzēma, retāk — nātrene, pārtikas alerģija. Savukārt pirmsskolas un skolas vecumā bērni visbiežāk sirgst ar alerģisku rinītu un astmu.

Ārstēšana pirms dzimšanas

Agrāk cilvēki mira no dažādām infekcijas slimībām. Mūsdienu medicīna tās spēj pilnībā izārstēt. Bet mēs par to maksājam — ar alerģiju.

Patiesībā par profilaksi jādomā brīdī, kad sākam plānot ģimenes pieaugumu, vēl pirms bērna piedzimšanas, jo viens no būtiskākajiem alerģijas riska faktoriem ir iedzimtība. Īpaši liels ir iedzimtības risks, ja ar alerģiju pret kādu no alergēnu grupām sirgst abi vecāki. Ja alerģisks ir tikai viens no vecākiem, bērnam slimības risks ievērojami samazinās.

«Lai maksimāli pasargātu bērnu no alerģijas, mātei ar alerģiskām iesnām iespējams sākt vakcīnu kursu vēl pirms grūtniecības iestāšanās. Vakcinācija pirms grūtniecības un grūtniecības laikā samazina alerģijas risku par 40–50%. Uzreiz pēc dzemdībām varētu noņemt arī asins paraugu no nabas, pārbaudot, vai asinīs nav paaugstināts imūnglobulīns E, kas ir papildu alerģijas riska rādītājs gadījumos, kad slimo tikai viens no vecākiem,» skaidro mediķis.

Nākamais profilakses solis: pēc dzemdībām mazuli svarīgi barot ar mātes pienu 4–6 mēnešus. «Ilgāk gan vairs nav nozīmes to darīt, drīzāk otrādi — ja ar astmu vai alerģisku rinītu slimojoša māte baro bērnu ar krūti ilgāk par pusgadu, šo slimību rašanās risks mazulim var pieaugt skolas vecumā,» brīdina alergologs.

No ekzēmas līdz astmai — viens solis

Kamēr bērns pārtiek no mātes piena, viņa zarnu traktā ir normāla, pareiza mikroflora, taču, pārejot uz govs pienu vai mākslīgajiem maisījumiem, zarnu mikroflora mainās. Tas var veicināt organisma imūnsistēmas pārskaņošanos nevēlamā virzienā. «Tādēļ papildus ieteicams pārtikā lietot probiotikas (cilvēka organismam labvēlīgās baktērijas — Lactobacillus GG, bifidobaktērijas u. c.), kas patlaban pieejamas dažādu jogurtu un kefīru sastāvā. Tās mazina atopiskās ekzēmas attīstības risku. Tagad probiotikas tiek pievienotas dažādiem jogurtiem, kā arī citiem pārtikas produktiem. Diemžēl tām gan nav nekādas ietekmes cīņā ar bronhiālo astmu. Iespējams, profilaktiska iedarbība piemīt arī Omega-3 nepiesātinātām taukskābēm. Tās pozitīvi mijiedarbojas ar probiotikām, veicina to ilgāku aizkavēšanos bērna zarnu traktā. Taču pagaidām vēl dziļāki pētījumi nav veikti, jo šis ir salīdzinoši jauns produkts.» Lietojot jogurtus, jāuzmanās gan no augļu, gan krāsvielu un konservantu piedevām, kas savukārt tieši var izraisīt ekzēmas vai nātrenes parādīšanos.

Bērniem ar atopisku ekzēmu un pārtikas alerģiju būtiski pieaug varbūtība saslimt ar bronhiālo astmu. «Ārstējot atopisku ekzēmu bērniem, kam asinīs atklātas alerģiskās antivielas pret mājas putekļu ērcītēm un nezāļu ziedputekšņiem, ar antihistamīniem, astmas risks samazinās par 40–50%. Turklāt zāles, ko šādos gadījumos izraksta ārsts, panāk divējādu iedarbību — mazina ādas niezi un darbojas kā profilaktisks līdzeklis iespējamiem turpmākiem astmas uzliesmojumiem.»

Bez medikamentu lietošanas atopiskās ekzēmas gadījumā jāievēro arī diēta: nevajadzētu ēst citrusaugļus, šokolādi, tomātus, konfektes, krāsainās ledenes, kā arī citus pārtikas produktus ar krāsvielām un konservantiem, jo tie saasina slimības izpausmes.

Ārstēšanā bieži nākas izmantot steroīdu hormonu ziedes, kas, neskatoties uz iespējamiem nevēlamiem blakusefektiem ilgstošas ārstēšanas laikā, joprojām ir viens no efektīvākajiem līdzekļiem pacientiem ar smagāku ādas alerģiju. Pašreiz nopērkamas arī jaunākas paaudzes pretiekaisuma ziedes un krēmi, kam šīs nepilnības ir novērstas, bet ārstnieciskā darbība ir tikpat laba kā steroīdiem.

Ātrā un vēlīnā tipa alerģija

Atopiskās ekzēmas tipiska aina ir ādas nieze, apsārtums, sīki izsitumi. Šiem pacientiem vajadzētu veikt sīku izmeklēšanu un vispirms noskaidrot, vai viņiem nav pārtikas alerģija. Lai to noteiktu, izmanto divu veidu testus: vieni nosaka ātrā, otri — vēlīnā tipa reakciju. Jāpiebilst, ka agrāk pacienti uz vēlīnā tipa reakciju nemaz netika izmeklēti.

«Lai noteiktu ātrā tipa reakciju, veicam ādas dūrienu testus ar pārtikas alergēniem vai arī asins paraugā nosakām specifisko imūnglobulīnu E, kas izraisa alerģiskas reakcijas pret virkni pārtikas produktu — visbiežāk tie ir rieksti, zivis, kvieši, govs piens, soja un olas baltums.»

Lai noteiktu vēlīnā tipa reakciju, šie produkti tiek uzpilināti uz speciālām plāksnītēm un turēti saskarē ar ādu 48 stundas. Pēc tam novēro, vai zem pārtikas produkta radusies ekzemātiska reakcija. Pārtikas alerģija parasti ir tikai 20–30% alerģisku bērnu. «Un te arī ir klupšanas akmens — mammas bieži sāk uztraukties, ka bērnam ir alerģija, bet nevar atrast — no kā. Lielākajai daļai pacientu ar atopisku ekzēmu alergēnu tā arī nevar noteikt, vai nu pacientam ir nealerģiskā ekzēmas forma, jo šādos gadījumos tā nav tikai alerģiska slimība — tā ir arī ādas slimība vai īpatnība. Piemēram, bērnam ir iedzimta ādas nespēja aizturēt mitrumu, jo tajā ir mainīts taukskābju saturs un āda no dabas ir sausa. Taču ļoti bieži gadījumos, kad nav iespējams noskaidrot alerģijas iemeslu, pēc kāda laika tā izzūd pati no sevis,» mierina ārsts. 

Viņi — izraisītāji…

Mājas putekļi uz cilvēku iedarbojas cauru gadu, un šo kontaktu novērst nav iespējams. Veicot būtiskākos alergēnu samazināšanas pasākumus — maksimāli samazinot paklāju un mīksto mēbeļu skaitu mājās, veicot regulāru telpu uzkopšanu ar putekļu sūcējiem, kuriem ir speciāli filtri — simptomus izdodas mazināt vidēji par 20–30%, kas patiesībā nav daudz.

Ar ziedputekšņiem un mājdzīvniekiem lielākoties ir citādāk: ir kairinātājs — ir simptomi, bet pēc tam — viss kārtībā… Līdz nākamajai sastapšanās reizei.

«Protams, pilnībā no šiem kairinātājiem izvairīties nav iespējams, tādēļ — atliek vien medikamenti,» secina M. Bukovskis. Medikamenti pret alerģiju ir droši un efektīvi, taču tie alerģiju nevar izārstēt. Turklāt retos gadījumos arī no medikamentiem pret alerģiju var rasties alerģiska reakcija — patiesībā alerģiju var izraisīt viss… «Un vēl jāatceras: ja uz pārtikas vai kosmētikas produkta rakstīts, ka tas ir mazalerģisks un dabisks, tas vēl neko nenozīmē. Un pat kvalitātei un cenai nav nozīmes — jebkurš produkts var izraisīt alerģiju…»

Vakcīna pret alerģiju — plusi un mīnusi

Pirmo reizi alergēnu ārstēšanā vakcīnu izmantoja 1911. gadā Anglijā.

Ja alerģija ir tikai pret vienu alergēnu grupu, ar vakcīnu iespējams apturēt alerģijas rašanos pret pārējām alergēnu grupām. Neārstējot alerģijai ir tendence paplašināties — var rasties alerģija arī pret citiem alergēniem.

Vakcinācija ir drošāka un efektīvāka, ja ir alerģija pret vienu alergēnu grupu. Lai apkarotu alerģiju pret četru grupu alergēniem, vajadzīgas četras vakcīnas, un tas ir gan laikietilpīgs, gan finansiāli dārgs process — viena vakcīna maksā ap 39 latiem, turklāt tā vairākkārt jāatkārto, un nav arī pierādīts, ka vakcīnas savā starpā neveido kādas neparedzamas reakcijas.

Alerģijas ārstēšana ar vakcīnām noris 3–5 gadus, potes atkārtojot reizi nedēļā, vēlāk — reizi mēnesī.

Cīņa ar alerģiju = darbs + uzcītība

Ja jums ir alerģija, rīcības plānam vajadzētu būt šādam:

1. Vispirms noskaidrojiet KAS TAS IR? jeb — pret ko jums ir alerģija? To iespējams izdarīt, balstoties uz saviem novērojumiem — saskarē ar ko rodas alerģiskie simptomi. Bet, lai pārliecinātos un tiktu noteikta pēc iespējas precīzāka diagnoze, dodieties pie speciālista, lai veiktu izmeklējumus un analīzes.

2. Kad noskaidrots alerģijas izraisītājs, cik vien iespējams ierobežojiet saskari ar to, jo atkārtota kairinājuma dēļ alerģija tikai palielinās un nostiprinās.

3. Lietojiet ārsta ieteiktos medikamentus, it īpaši, ja alerģiskā reakcija izpaužas astmas veidā. Vai arī saņemiet vakcīnu, ja tā jūsu gadījumā ir piemērota. Jāpiebilst, ka ir samērā maz ar alerģiju sirgstošo, kam vakcīna tik tiešām der — to pēc dažādiem kritērijiem noteiks ārsts.

Neatminamā mīkla — alerģija

Ziņo redaktoram par kļūdu!

Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Jaunākais no izklaides

Vairāk

Valūtu kursi

17.10.2017
Ienākt apollo.lv