Nedaudz par rozā vīniem...

Apollo
14 komentāri

Lai gan rozā vīns, cik zināms, bija Luija XIV mīļākais vīns, ilgus, ilgus laikus tam bija atvēlēta tāda kā pabērna loma un viegli nicinoša, pat noliedzoša attieksme. Par to liecina pat rakstiski avoti, kuros rozā vīnam veltīti tādi apzīmējumi kā „ne šis, ne tas”, „ne nu dzeršanai, ne ārā liešanai”, „ražošanas atliekas” un pat „lēts sieviešu padzēriens”. Taču dažos pēdējos gados svaru kausi ir visai strauji nosvērušies par labu šim vīnam, pieprasījums aizvien vairāk pieaug un vīndari pūlas, cik spēka, lai to apmierinātu.

Nedaudz par rozā vīniem...

Foto: dubh, CC BY-NC 2.0

Iemesli rozā vīna popularitātei ir dažādi, kaut vai ļaužu mainīgā gaume. Taču, ja runā nopietnāk, tad rozā vīnos alkohola saturs bieži vien ir mazāks nekā baltajos un sarkanajos, tāpēc rada tādu kā vieglumu un tik ātri neapreibina. Tas ir diezgan vienkāršs pēc rakstura, diezgan viegli izprotams un tāpēc jo piemērotāks iesācējiem vīna jomas iepazīšanā, kā arī liegu vakaru cienītājiem. Vairums sārtvīnu mēdz būt pussausi, ar svaigi augļainu noti un atturīgu skābenumu, un tas viss kopā padara šo vīnu par ideālu pavadoni vasaras baudīšanai. Protams, ka smalkākās rozā vīna nianses, piemēram, krāsu toņi (violetā noskaņa, rubīnsarkanā nokrāsa vai maigi rozā tonis) tā īsti atklājas tikai tad, ja to mēģina iepazīt, izgaršot un izpētīt tuvāk.

Taču viena, bet ļoti svarīga lieta visiem rozā vīniem ir kopīga, un tā ir daudzpusība un piemērotība. Rozā vīns vienlīdz labi der gan kā atspirdzinošs malks starp maltītēm, gan kā iesākums vakara baudīšanai, gan kā papildinājums ēdienam, sākot no grilētām zivīm, turpinot ar maigu jēra gaļu un beidzot ar viegli pikantu sieru. Tam pa vidu, protams, ir arī visu veidu pastas, vienalga, vai ar tomātiem, sēnēm, rukolu, siera mērci vai vēl ko citu. Tikpat labi tas piederas pie putnu gaļas un visvisādiem dārzeņu sacepumiem, it sevišķi ar tomātiem un baklažāniem, kā arī pie grilētām jūras veltēm, ķiplokiem vai picu. Pateicoties nelielajam skābes un miecvielu daudzumam, rozā vīns ir visnotaļ piemērots arī daudzveidīgajiem Āzijas tautu virtuves ēdieniem, un ne tikai – vācieši to bauda pat ar žāvētu speķi.

Arī apiešanās ar rozā vīnu ir gana vienkārša. To pasniedz viegli atdzesētu – līdz 10 – 12 grādiem, bet baudīšanai siltā vasaras vakarā der atcerētie, ka glāzē ieliets vīns diezgan īsā laika sprīdī sasilst pat par trim grādiem, līdz ar to sākotnējā temperatūra var būt vēl zemāka – pat 8 grādi.

Vairums rozā vīnu pieder pie ātrai lietošanai domātiem vīniem, tos dzer pēc iespējas jaunākus un nenoglabā pagrabā uz ilgu laiku. Tiklīdz krāsā parādās ķieģeļsarkans vai brūngans tonis, tas nozīmē, ka vīns jau ir novecojis.

Iesākta rozā vīna pudele būtu jāizdzer tajā pašā dienā; to var pasniegt arī dekantēšanai domātajā karafē, taču nekādas praktiskas nozīmes tam šajā gadījumā nav, vienīgi varbūt izskatās stilīgāk.

Rozā vīns tiek darīts visur tur, kur dara sarkanvīnus, tātad tikpat kā visā pasaulē. Ir gandrīz neiespējami nosaukt kādu sevišķi slavenu rozā vīnu, kas būtu populārs plašā mērogā, jo vispiemērotākais ir jāatrod katram pašam. Tomēr līdz šim vairums iecienītāko rozā vīnu ir nākuši no Provansas; arī Luārā tiek darīti labi rozā vīni, gluži tāpat kā Spānijas ziemeļos.

Savukārt Jaunās pasaules rozā vīnos bieži vien ir vairāk alkohola nekā Vecās pasaules vīnos. Vieniem tas patīk, citiem – ne, jo katrs vīns ir personiskās gaumes lieta.

Ziņo redaktoram par kļūdu!

Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Valūtu kursi

17.11.2017
Ienākt apollo.lv