Nedēļas notikumu apskats: 14.–20. maijs

Apollo
0 komentāru

  • Mazākuma tiesības ar mazām atrunām
  • Igauņi atdod tēvu zemi krieviem
  • Ministre saņem bārienu
  • «Lattelekom» nevaid miris
  • Veiksme izlozē, sapratne balsojumā

 

Ministru kabinets akceptēja nosūtīšanai ratifikācijai Saeimā vēl 1993. gadā parakstīto Eiropas Padomes vispārējo mazākumtautību tiesību konvenciju. Lai dokuments atbilstu Latvijas nacionālajām interesēm, valdība noformulēja jēdziena «nacionālā minoritāte» lokālo nozīmi, kā arī noteica vairākas atrunas konvencijā.

Turpmāk konvencijas garantijas varētu baudīt nevis vienkārši nelatviešu cilmes pilsoņi, bet vienīgi pilsoņi, kuri «paaudžu paaudzēm» dzīvojuši Latvijā. Savukārt atrunas konvencijā nepieļauj krievu valodas lietošanu valsts un pašvaldību struktūrās paralēli valsts valodai, kā arī atsakās no konvencijas normas, kura nosaka iespēju nacionālo minoritāšu kompaktās dzīvesvietās lietot ielu plāksnītes ar nosaukumiem to valodās.

Šīs valdības nostādnes kategoriski nosodīja dažādi krievvalodīgie aktīvisti, kuri, rīkojot sankcionētu piketu iepretī valdības namam, pieprasīja konvenciju ratificēt  pilnā apjomā.

Krievijas valdība pildīja solījumu un parakstīja robežlīgumu ar Igauniju, kurā šī Baltijas valsts atsakās no jebkādām pēc Otrā pasaules kara zaudētām teritorijām. Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs brīdināja Igauniju: ja līguma ratifikācijas gaitā parlamentā to papildinās skaidrojošas deklarācijas pēc Latvijas valdības izstrādātā parauga, Krievijas Valsts dome līgumu neskatīs.

Igaunijas parlamentā pārstāvēto partiju līderi jau pavēstījuši, ka robežlīgumu likumdevēji sāks iepazīt tikai rudenī.

Latvijas parlamentāriešiem robežlīguma ratifikācija nav aktuāla, 19. maija plenārsēdē tautas priekšstāvji pagarināja Latvijas militārā kontingenta klātbūtni okupētajā Irākā līdz 31. decembrim.

Tikmēr Latvijas ārlietu ministrs Artis Pabriks (TP) atkārtoti aicināja Krievijas valdību atsākt dialogu, lai precizētu pušu strīdīgās pozīcijas. Atbildi no Maskavas Pabrika kungs tā arī nesaņēma. Savukārt Valsts prezidentes preses dienests oficiāli noliedza baumas, ka Vaira Vīķe-Freiberga vēlētos ārlietu ministra atstādināšanu, jo tieši Pabrika kungu valsts galva vainojot neveiksmīgajā austrumu politikā.

Turpinājās tieslietu ministres Solvitas Āboltiņas (JL) un Rīgas apgabaltiesas tiesnešu konflikts. Ministru prezidents Aigars Kalvītis (TP) savas valdības ministrei izteica oficiālu aizrādījumu, ka amatpersona bez vajadzīgās pierādījumu bāzes saistījusi šos tiesnešus ar iespējamo korupciju Latvijas tiesu varā. Sodītā Āboltiņa vainu neatzina, bet savu partijas biedri aizstāvēja «Jaunā laika» funkcionāri. Saeimas Juridiskās komisijas deputāti tiesu namā tikās ar ministres sarūgtinātajiem apgabala tiesnešiem, lai mītiņa gaisotnē uzklausītu viņu pilsonisko un profesionālo sāpi.

«Lattelekom» pavēstīja, ka panākta vienošanās par Baltijā lielākā IT uzņēmuma «Microlink» iegādi. Par darījuma likumību vēl jālemj Konkurences uzraudzības padomei. Pirkuma summa palika komercnoslēpums, bet skaidrs, «Lattelekom» apstākļos, kad zaudēts fiksēto telefona pakalpojumu sniedzēju monopolista statuss un aizvien pieaug mobilo sakaru operatoru konkurence, aktīvi un rezultatīvi meklē jaunas un stabilas peļņas iespējas moderno tehnoloģiju jomā.

Tikmēr Ekonomikas policija Rīgā likvidēja rūpnieciska vēriena nelegālu «Microsoft» programmatūras ražotni, kuras kriminālā produkcija realizēta gan valstī, gan masveidā eksportēta uz Vakareiropu. Speciālisti apgalvoja, ka nelegālais rūpals gan Latvijas valstij, gan ASV ražotājam nodarījis miljonos latu un dolāru lēšamus zaudējumus.

Rīgā notika 2006. gada pasaules hokeja čempionāta grupu izloze. Latvijas valstsvienības turnīra pirmās kārtas pretinieces būs Čehijas, Somijas un Slovēnijas izlases. Turnīra orgkomitejas priekšsēdis eksprezidents Guntis Ulmanis publiski paziņoja, ka Latvijā sacensības tiks sarīkotas labāk nekā šogad Austrijā, bet čempionātam celtās hokeja halles ekspluatācijā nešaubīgi tiks nodotas paredzētajā termiņā — jau nākamā gada 1. februārī.
Tikmēr Latvijas duets «Valters un Kaža» pārstāvēja dzimteni «Eirovīzijas» festivālā Kijevā. Pirmajā kārtā censoņu muzikālo varējumu Eiropas TV skatītāji, par prieku līdzjutējiem dzimtenē, novērtēja, iebalsojot latvju konkursantus «Eirovīzijas» finālā.

Nedēļas notikumu apskats: 14.–20. maijs

Foto: LETA

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

20.10.2017
Ienākt apollo.lv