Nedēļas notikumu apskats: 7.–13. maijs

Apollo
0 komentāru

  • Bušs pagodina Latviju
  • «Latvju zīle Kremļa tornī»
  • Tiesu darbi, tiesu vārdi
  • Devalvācija noguldītāju labā
  • Pavasara plūdi Māras zemē

 

ASV prezidents Džordžs Bušs 6. un 7. maijā 20 stundas uzturējās vizītē Latvijas Republikā. Par apmierinājumu vietējai varas elitei, augstā viesa ciemu diena viņu izpratnē vērtējama kā triumfāla. ASV līderis pauda stingru atbalstu Baltijas valstu oficiālajai nostājai par Otrā pasaules kara rezultātiem un padomju okupācijas kaitējumu pusgadsimta garumā. Pretēji bažām misters Bušs nestrostēja Latvijas valsti par mazākumtautību tiesību daļēju ievērošanu atjaunotās nacionālās demokrātijas apstākļos.

Mazajā ģildē izmeklētas publikas klātbūtnē Džordžs Bušs teica programmatisku runu pasaulei, kurā izklāstīja ASV ārpolitikas vīziju savas prezidentūras atlikušajiem gadiem. Savukārt «pirmā lēdija» Lora Buša politkorekti Rīgā apmeklēja holokausta upuru piemiņas vietu Rumbulā un Okupācijas muzeju.

Vizīte noritēja bez būtiskiem starpgadījumiem. Pilsoņi un iedzīvotāji veiksmīgi pacieta tās laikā ieviestos drakoniskos drošības pasākumus Rīgā.

Krievija pompozi nosvinēja uzvaras Lielajā Tēvijas karā 60. gadadienu. Maskavas lūgto viesu vidū Sarkanajā laukumā atradās arī Latvijas prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, kas impēriskās nostalģijas gaisotnē veidoto parādi nodēvēja kā «sirreālu». Latvijas līderei bija iespēja vācu valodā pārmīt dažus vārdus ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, kas izteica pieklājīgu nožēlu, ka nav izdevies panākt robežlīguma noslēgšanu.

Uzvaras dienu svētīja arī Rīgā, kur pie «atbrīvotāju» pieminekļa tika dzerta vodka, uzkosta vobla un, bajāniem skanot, dziedātas častuškas. Varas iestādes apgalvoja, ka tusiņā bijuši 5000 krievvalodīgo, kamēr kaimiņvalsts plašsaziņas līdzekļi vēstīja, ka nemirstīgo padomju tautas varoņdarbu krievu svētvietā Rīgā pieminējuši vismaz 100 000 svinētāju.

Jau nākamajā dienā Krievijas un Eiropas Savienības galotņu tikšanās laikā Putins paziņoja pasaulei, ka baltiešu teritoriālās prasības vērtējamas kā «blēņas» un viņš Krievijas vārdā i nedomā atvainoties par padomju varmāku grēka darbiem okupētajā Baltijā.

Augstais nams deva simetrisku atbildi Kremlim. Tautas priekšstāvji pieņēma Saeimas deklarāciju, kas šausta totalitārā komunisma noziegumus, pieprasot morālu un materiālu kompensāciju. Aizvadītajā nedēļā deputāts Aleksandrs Kiršteins (TP) presē prognozēja: ja Krievija piekristu atlīdzināt okupācijas kaitējumu, Latvijas saņemtā sāpju nauda būtu lēšama «daudzos miljardos» dolāru.

Saeimas pozīcijas deputāti var būt gandarīti, ka ideju cīniņā ar Krieviju «otro fronti» atklāja Eiropas Parlamenta deputāti, kuri tajā pašā dienā pieņēma rezolūciju ar nacisma un komunisma represīvo režīmu asinsdarbu nosodījumu.  

Nedēļas notikumu apskats: 7.–13. maijs

Foto: AFI

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

19.10.2017
Ienākt apollo.lv