Negaidīti atradumi Rīgas baznīcā Attēlu galerija

Apollo
127 komentāri

Rīgas Svētā Jāņa baznīcā talkā pirms Lāčplēša dienas tika atrastas divas sen un rūpīgi paslēptas akmens plāksnes. Kā informē draudzes priekšnieks Gatis Blunavs, par simtiem kilogramu smago noslēpumu nebija zināms pat draudzes vecākajiem locekļiem.

Blunavs informē, ka šo plākšņu malas pamanītas jau vasarā remontdarbu laikā, taču to pacelšanai bija nepieciešams vairāk vīru. Lai paceltu no altārtelpas aizmugures paslēptuves ar bronzu apkaltās melna grantīta plāksnes, talkā steidza puiši no iesvētāmo grupas.

«Attīrot un izpētot atradumus, atklājās vēl vairāk pārsteigumu,» viņš norāda, pastāstot: «To teksti liecina par Latvijas Brīvības cīņām un tajās kritušo kareivju godināšanu. Viena plāksne, metru plata pulēta granīta virsma ar bronzas apkalumiem, vēsta par ģenerāļa Baloža brigādes veco karavīru un prezidenta Kārļa Ulmaņa dalību 1938.gada 23.maija dievkalpojumā, pieminot kritušos varoņus «pēdējā Rīgas atgūšanas cīņā Latvijas atbrīvošanas karā», vienlaikus nosaucot baznīcu Svētā Jāņa vārdā.»

Otra, tikpat masīva plāksne, nosauc Brīvības cīņās un I Pasaules karā kritušo draudzes locekļu vārdus. Tā godināt kara upurus ir pieņemts daudzos Eiropas dievnamos. Padomju okupācijas laikā šādas piemiņas zīmes pie sienām būtu bīstamas katrai draudzei un droši vien tiktu iznīcinātas, atzīmē Blunavs.

Viņš informē, ka tomēr «pārsteidzoša bija, pirmkārt, paziņotā dievnama pārsaukšana, jo atraduma vieta, vecākā Rīgas baznīca, tā saucas jau kopš 13.gadsimta. Otrkārt, mēs zinām, ka Latvijas brīvības cīņās zaudējām daudz vairāk draudzes locekļu, nekā nosaukti uzrakstā. Tolaik Jāņa draudze bija vislielākā Rīgas latviešu draudze.»

Draudzes priekšnieks informē: «Salīdzinot dokumentus, esam atklājuši, ka «Jāņa baznīcas plāksnes» nemaz nepieder Jāņa baznīcai. Tās ir paslēptas, pasargājot divas mazas draudzes Piņķu un Biķeru baznīcās, kaut kad padomju laiku sākumā.»

Tāpat Blunavs norāda, ka Piņķu Svētā Nikolaja baznīca tiešām 1938.gadā ieguva Jāņa baznīcas vārdu, un senais uzraksts ir arī savdabīga baznīcas kristāmzīme. Cits rakstu avots apliecina karos un Brīvības cīņās kritušo saraksta piederību Biķeru, tolaik Svētās Katrīnas draudzei, kur tāds ticis izgatavots 1936.gadā.

«Emocionālos atradumus varējām parādīt plašākai sabiedrībai pirmssvētku dievkalpojumā 10.novembrī. Biķeru baznīcas plāksne vēl ir aplūkojama Svētā Jāņa baznīcā. Piņķu baznīcas plāksni jau esam atdevuši iepriekšējiem tās glabātājiem, un abas drīz nonāks savās senajās vietās pie dievnamu sienām,» informē Rīgas Svētā Jāņa draudzes priekšnieks.

Viņš norāda, ka par vērtību slēpšanas norisi un tajā iesaistītajiem vēl drošu ziņu nav. Šķiet, vismaz vienas plāksnes paglābšana ir notikusi ar mācītāja Jāņa Liepiņa ziņu, kurš kalpoja Piņķu draudzē jau pirmskara gados, krietni vēlāk kļūstot arī par Rīgas Jāņa draudzes virsmācītāju.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

26.07.2017
Ienākt apollo.lv