Negrib atklāt, kādi ir PB ekspertu secinājumi par nabadzību Latvijā

Apollo
163 komentāri

Valdība un Labklājības ministrija (LM) atrunājās, ka neviens īsti nezina, cik trūcīgi ir mūsu iedzīvotāji, tāpēc Pasaules Bankai (PB) pasūtīts to izpētīt. Ārzemju ekspertu darbs ir noslēdzies, bet ministrijas vadība atsakās atklāt tā rezultātus - tas notikšot pēc pašvaldību vēlēšanām, vēsta raidījums «Nekā personīga».

Negrib atklāt, kādi ir PB ekspertu secinājumi par nabadzību Latvijā

Foto:Evija Trifanova/LETA

Kuluāros jau runā par pētnieku secinājumiem, bet ministrija nolēmusi mēnesi par izpētīto klusēt, vēsta raidījums. Zināms, ka jaunie ieteikumi īpaši neatšķiras no agrākajiem - pabalsti jādala galvenokārt tiem, kam tas ir nepieciešams, nevis visiem vienādi. Un valstij īpaša rūpība jāpievērš pašiem trūcīgākajiem.

Opozīcijas deputāti Saeimā smīkņā, ka ministrija paņēmusi pauzi pārdomām, lai pārlaistu pašvaldību vēlēšanas un sagatavotu pretargumentus ekspertu pārmetumiem. PB pētījumu oficiāli nodošot 15 maijā. Jūnija sākumā ministrija to prezentēšot plašā konferencē.

"Nekā personīga" žurnālistu rīcībā nonākusī pētījuma melnraksta versija apliecina, ka Latviju gaida krietna kritikas deva par nespēju un nevēlēšanos pasargāt savus nabadzīgākos iedzīvotājus.

Pabalstu sistēma vairumā gadījumu darbojas kā automātiski naudas pārskaitījumi bez vajadzību izpētes. Pētnieki secinājuši, ka Latvija uz Eiropas fona pārsteidzoši atšķiras ar lielu atbalstu tieši turīgajai sabiedrības daļai. Iemesls ir vispārējie ģimenes un bērnu pabalsti, kas maksāti visiem vienādi, nevērtējot, vai šī nauda nozīmē izdzīvošanu, vai vienu iepirkšanās reizi lielveikalā.

Tā 57% trūcīgo saņem tikai vienu pabalstu, kas pret ainu Eiropā ir ļoti mazs apjoms. Starp turīgajiem vismaz vienu pabalstu saņem 50%. Un šeit esam augstajā 4.vietā Eiropā.

Tāpēc PB eksperti jau atkārtoti iesaka pārskatīt, vai visiem vecākiem pienākas, piemēram, bērnu pabalsti un apsvērt iespēju to dalīt galvenokārt trūcīgākajiem vecākiem.

Garantētais minimālais ienākums atšķirībā no citiem pabalstiem aiziet galvenokārt trūcīgajiem, kas ir labi. Bet tas joprojām ir daudz par mazu, lai ar to varētu izdzīvot.

Šī pabalsta saņēmēji Latvijā ir ievērojami sliktākā situācijā nekā citur Eiropā. Šogad samazinot GMI no 45 uz 35 latiem vēl vairāk palielināta plaisa starp bagāto un nabadzīgāko sabiedrības daļu. To saņēmēji pēc ekspertu secinājuma ir pakļauti nabadzības riskam.  Šis pabalsta lielums ir ceturtais zemākais Eiropas Savienībā.

Kritika izteikta arī par to, ka praktiski nekas nav darīts jaunu darba vietu radīšanā – tam aizejot mazāk nekā puse no visas nodarbinātības veicinošanai domātās naudas. Pārējais tērēts apmācībām, kam savukārt gadu no gadu trūkst pēctecības. Ļoti maz naudas atvēlēts, lai veicinātu invalīdu nodarbinātību.  Vienīgais pozitīvais veikums bijusi krīzes laika «simtlatnieku programma».

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

18.11.2017
Ienākt apollo.lv