Neizprotamā bezjēdzības paraugstunda

Apollo
0 komentāru

«Cēlgāzu» iestudējumam pietrūkst kopīgā vēstījuma

Jaunā Rīgas teātra Mazajā zālē režisore Ilze Rudzīte ar pieciem talantīgiem aktieriem iestudējusi mūsdienu amerikāņu dramaturga Adama Rappa lugu «Cēlgāzes». Par ko ir šis stāsts? Un cik daudz tajā cēluma?

Simboliskās īpašības

Cēlgāzes ir Mendeļejeva ķīmisko elementu periodiskās tabulas VIII A grupas elementi: inertās gāzes mazos daudzumos atrodamas atmosfērā un iegūstamas, destilējot gaisu. Hēlijs, neons, argons, kriptons, ksenons, radons. Cēlgāzes tikpat kā neveido savienojumus ar citiem elementiem, jo to ārējais elektronu loks ir noslēgts. Elektriskās strāvas spriegumā tās sāk spīdēt, šo procesu dēvē par ierosināšanu. Būsiet taču dzirdējuši par neona gaismām un ksenona vai kriptona spuldzēm?

Lugas nosaukums ir pietiekami spilgts simbols, lai rastos pamatots jautājums – kāds uz skatuves redzamajiem varoņiem un notikumiem sakars ar šo virsrakstā ietverto izteiksmīgo jēdzienu? Iespējams, izrādes nosaukums uzsver visu piecu personāžu – režisores vienaudžu, trīsdesmitgadnieku – izmisīgo dvēseles stāvokli. Vismaz tā vajadzētu būt.

Darbība risinās kādā necilā daudzstāvu nama dzīvoklī, ko mēģinājumiem izmanto grupas «Less» dalībnieki – Andra Keiša Čeizs, Edgara Samīša Steiplzs, Gata Gāgas Linčs un Vara Piņķa Spīds, bet Ivara Krasta Grejs ierodas no kaimiņiem. Taču šis dzīvoklis nav svēta mūzikas meistardarbnīca vai radoši bohēmiska laboratorija, bet īsts narkomānu, neirotiķu, šizofrēniķu un dīvaiņu midzenis. Kristiana Brektes iekārtotā telpa pildīta ar naturālistiskiem «nesmukumiem» – lupatām, apdilušām mēbelēm, pa kaktiem sagrūstīti mūzikas instrumenti, uz galda krājas izkošļāto košļeņu kolekcija, priekšplānā pudele ar peldošiem cigarešu galiem, stūrī apgāztās bungas izmanto tualetes vietā, bet pie sienas no «McDonald's» frī kartupeļu kārbiņām veidots krucifikss kā popkultūras izaicinājums pašam Dievam.

Tomēr jūtams, ka režisore vēlas, lai šī mājokļa dzīvei nederīgos, narkotiku degradētos, joprojām uz vecāku rēķina parazitējošos iemītniekus uzskatītu par māksliniekiem, tātad izredzētajiem, lai arī tie izraidīti no normālo cilvēku aprindām. Šos varoņus tad arī simbolizē nosaukums «Cēlgāzes» – tie ir dabā reti sastopami cilvēku sugas īpatņi, kas, tāpat kā VIII A grupas elementi pēdējā tabulas ailītē, atrodas pie galējām sabiedrības slāņu klasifikācijas robežām un aizslīdējuši vistālāk no ierastās dzīves normas. Kaut kas līdzīgs kritušajiem mākslas eņģeļiem.

Dzīves ierosinātājs – narkotikas?

Cēlgāzu nespēja veidot savienojumus ar citiem elementiem izrādes varoņu eksistences veidā izpaužas kā pilnīga nevarība jebkādu attiecību un savstarpējās saskarsmes veidošanā. Visi pieci aktieri interesanti un meistarīgi darbojas narkomānu bremzētajā un neirotiķu hiperaktīvajā stilā. Viņu dialogi bieži sastāv no gariem klusuma brīžiem, kad ieklemmējusies narkotizētā apziņa un ar labo roku tiek pārnestā nozīmē kasīta kreisā auss vai darītas citas bezjēdzības. Lielākā izrādes daļa līdzinās anekdošu sērijai par narkomāniem, kas finālā izvēršas traģikomiskā un reizē mistiskā «dzīvajā» muzicēšanā.

Tāpat kā cēlgāzēm spīdēšanai nepieciešams ierosinātājs, tā arī izrādes varoņiem vajadzīga degviela bremzētās reakcijas aktivizēšanai, drosmei, iedvesmai. Šis ierosinātājs ir narkotikas – koši rozā, spilgti zilas un sulīgi dzeltenas tabletes, kas gluži kā «Skittles» konfektes sabērtas lielos stikla traukos un novietotas pa ķērienam uz galda skatuves centrā. Izrādes varoņi tās rij vai grauž kā bērni konfektes līdz brīdim, kad Steiplzs pārdozējis iemieg, lai nekad vairs nepamostos, Linčs, sašķaidījis kārtējo televizoru, bezcerībā un bez liekām ceremonijām izlec pa logu, Spīds, pamodies no tā saucamajām lomkām, nonāk garīgā ekstāzē pie «McDonald's» krucifiksa un Grejs ārprāta lēkmē atgriežas no cilvēku medībām ar asiņainu dunci rokās.

Bet A. Keiša Čeizs pēc visa tā optimistiskā mierā saaicina gan dzīvos, gan jau mirušos biedrus pie instrumentiem, lai nospēlētu kādu no grupas «Less» gabaliem.

Par ko ir stāsts?

Neizbēgami rodas jautājums – par ko īsti bija šis stāsts? Par aktuālajām narkomānijas problēmām? Nē, tādā gadījumā trūkst audzinošā momenta. Par trīsdesmitgadnieku vientulības krīzi? Nē, par maz iejūtības un par daudz negāciju. Par mākslinieku skaudro likteni, kas liek izpostīt ikdienas dzīvi, lai veidotu mākslas darba radīšanai vajadzīgo mēslojumu un taptu finālā izpildītā dziesma? Nē, tas, kas notiek uz skatuves, nav kritušo eņģeļu radošās mokas, bet gan sabiedrības pabiru pēdējie elpas vilcieni, pēdējā košļene, pēdējais gājiens kārtot dabiskās vajadzības, pēdējā bezjēdzīgā tablete.

Lai cik atraktīvi aktieri atveidotu savu varoņu eksistenci, režijas un tātad arī izrādes kopīgā vēstījuma ziņā iestudējums «Cēlgāzes» šķiet pilnīgi tukšs. Jo arī tad, ja režisore tādā veidā vēlētos atklāt dzīves absurdo bezjēdzību, tajā tomēr vajadzētu slēpties kaut kādai jēgai.

Ziņo redaktoram par kļūdu!

Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

Zvaizgnes sola

Vairāk

KAS GAIDĀMS ŠOMĒNES?

Horoskopi

Vairāk

Apollo E-veikali

22

2014. gada 22. septembris

Vārda dienas

Maigurs, Mārica, MārisMaris, Morics, Moriss, Steinārs, Stenlijs

Apollo Izglītība

Laika ziņas

Vairāk
Apmācies, neliels lietus
Rīga pašreiz +14 ℃
Apmācies, neliels lietus

Vējš: 1 m/s

Saule lec: 07:09
Saule riet: 19:23
Dienas ilgums: 12:14

Apollo Tūrisms

Valūtu kursi

22.09.2014
Ienākt apollo.lv