Nekaunīgi aplaupa preses kioskus

Apollo
0 komentāru

Pēdējā laikā dažos Rīgas mikrorajonos, kā arī Latvijas lielpilsētās arvien biežāk aplaupa preses kioskus. Un no tiem aiznestās vērtības naudas izteiksmē parasti nav mazas.

Policijai ar krimināllietu izmeklēšanu un atklāšanu nesokas, savukārt uzreiz līdz šim izdevies aizturēt tikai vienu zagli pusaudzi.

No agrāko laiku huligāniskām aplaupīšanām likumpārkāpēji pārkvalificējušies un tagad laupa organizētās grupās, ik reizi no preses kioskiem aiznesot simtus un pat vairākus tūkstošus latu vērtas preces, «Neatkarīgajai» apgalvo preses izplatīšanas uzņēmuma «Plus punkts» direktors Dairis Kārkliņš. Vienu no pēdējiem aplaupīšanas gadījumiem viņš atceras ar dusmām: «Kamēr šoferis veikalā ienesa kasti ar precēm, vīrietim sekoja viens no laupītājiem un pa telefonu ziņoja savējiem par šofera gaitām, pārējie tikmēr uzlauza busiņu uz apzaga. Sliktākais ir tas, ka policija nemaz necentās zagļus atrast. Vienu no viņiem — to, kurš sekoja — bija fiksējušas lielveikala videokameras, taču ierakstu policisti nez kādēļ nepieprasīja.»

Visbiežāk no zagļu uzbrukumiem cietis kiosks Rīgā, Pļavniekos, Saharova un Dravnieku ielas stūrī. Gandrīz katra mēneša 14. datumā to aplaupa nezināmi vīrieši. «Četrpadsmitais datums ir kā algas diena. Uzstādīsim tur novērošanas kameras, cerams, ka tas līdzēs,» saka D. Kārkliņš.

Kriminālā rajonā — Zasulauka stacijā — atrodas vēl kāds kiosks, kuru pēdējo reizi aplaupīja 11. martā. Divi līdz šim nenoskaidroti vīrieši, izšaujot no gāzes pistoles pārdevējai sejā, aplaupīja kiosku, aiznesot preces aptuveni 4300 latu vērtībā. Toreiz cietusī darbiniece Indra «Neatkarīgajai» stāsta, ka joprojām uz darbu dodas ar bailēm, ka notikušais var atkārtoties. «Kioskā parasti esmu viena pati, līdz ar to pret šādiem izplānotiem uzbrukumiem cīnīties nav iespējams. Kiosks ir pilns ar mazām precēm par lielām summām,» stāsta pārdevēja. Indra norāda, ka policija visai slikti tiek galā ar saviem pienākumiem — laupītāju ķeršanu, taču, viņasprāt, darba devējam arī būtu vairāk jādomā par darbinieku drošību. «Toreiz trauksmes pogu pat nepaspēju nospiest, viss notika zibenīgi. Lai arī stacija un tās apkārtne ir pilna ar dzērājiem, viņi nav tik bīstami kā uzbrucēji, kuri savus noziegumus smalki izplāno,» domā «Plus punkta» darbiniece. Viņa atceras, ka pēc šāviena sejā vēl kādu laiku sāpējušas acis, fiziskas sāpes drīz vien rimušās, taču morāli darbā atgriezties nebijis viegli.

Valsts policijas pārstāve Sintija Kājiņa atzīst, ka kiosku aplaupīšanas atklāt ir sarežģīti, jo noziedznieku pazīmes parasti ir pārāk nekonkrētas. Turklāt uzreiz pēc notikušā pārdevēji parasti ir šokā un nespēj sniegt precīzas liecības.

Viedoklis

Edīte Kalniņa, SIA «Narvesen Baltija» Personāla un komunikāciju departamenta direktore: — Latvijā kiosku aplaupīšana notiek daudz retāk nekā «Narvesen» mātesuzņēmumos Somijā un Norvēģijā, Skandināvijā vispār. Policijai Latvijā gan būtu jāstrādā efektīvāk un jāveic šo gadījumu analīze un izmeklēšana. Kiosku un citu šādu tirdzniecības vietu aplaupīšanu izmeklēšanai būtu jādod reāli rezultāti.

Visas «Narvesen» tirdzniecības vietas ir aprīkotas ar tā sauktajām signalizācijas pogām, kuru nospiežot var izsaukt apsardzi. Preču izvietojums kioskos ir īpaši pārdomāts — ja vitrīnā arī izliktas priekšapmaksas kartes, tad tās ir tukšas, un īstā prece glabājas citur. Paši kioski projektēti un būvēti droši — tā, lai sienā nevarētu izsist caurumu un izzagt seifu.

Ja laupīšana tomēr notikusi, darbiniekiem tiek piedāvāta psiholoģiskā palīdzība Krīzes centrā «Skalbes» un citi rehabilitācijas pasākumi.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

19.10.2017
Ienākt apollo.lv