Nekustamais īpašums — dāvana ar noteikumiem

Apollo
0 komentāru

«Mūsu ģimenē bija divi dēli, viens nomira. Tēvs oficiāli māju uzdāvināja otrajam — palikušajam dēlam, savukārt mirušajam dēlam vēl ir meita. Viņas māte — vedekla sola tiesāties, jo uzskata, ka arī mazmeitai pienākas daļa mājas. Tēvs vēl ir dzīvs. Vai viņam patiešām citiem jāprasa atļauja, kā rīkoties ar savu īpašumu?»

Pēc Civillikumā skaidrotā, dāvinājums ir tiesisks darījums, ar kuru kāds otram bez atlīdzības piešķir kādu mantisku vērtību. Savukārt tiesības dāvināt ir ikvienai rīcības spējīgai personai, un citus nosacījumus likums neparedz. Kaut arī ierasts, ka visbiežāk dāvina nekustamos īpašumus, likums noteic, ka dāvinājums var būt ne vien īpašuma vai citu lietu tiesību atdošana apdāvinātajam, bet arī, piemēram, viņa atbrīvošana no pienākumiem pret dāvinātāju vai citu trešo personu, atteikšanās no kādas tiesības par labu apdāvinātājam u. c.

Par dāvinājuma priekšmetu var būt gan visa dāvinātāja manta, gan arī tikai daļa no tās. Taču, dāvinot visu mantu, runa ir tikai par jau esošo, bet ne nākamo. Likumā izskaidrots, ka nākamās vai arī kopā — jau esošās un nākamās mantas dāvinājums uz tāda pamata, ka tagadējo mantu ieguvējam nenodod uzreiz, atzīstams par mantojuma līgumu.

Vai citam uzdāvinātu mantu var atgūt?

Ja dāvina īpašumu, kādu priekšmetu vai lietu, tad līdz ar tās nodošanu arī īpašuma tiesības pāriet uz ieguvēju. Taču likums arī atļauj apdāvinātā rupjas nepateicības dēļ dāvinājumu atsaukt. Par šādu rīcību jāatzīst gadījumi, kad apdāvinātais savu labvēli rupji apvainojis vārdos vai darbos, viņam tīši nodarījis mantisku zaudējumu vai pat apdraudējis dzīvību, kā arī atstājis dāvinātāju bezpalīdzīgā stāvoklī, ja bija iespējams palīdzēt. Taču tiesība atsaukt dāvinājumu nepateicības dēļ ir tikai pašam dāvinātājam un tā nepāriet uz viņa mantiniekiem, kā arī nav vēršama pret nepateicīgā dāvanas saņēmēja mantiniekiem. Turklāt likumā uzsvērts, ka pat iepriekšēja atteikšanās no tiesības atsaukt dāvinājumu nepateicības dēļ nav spēkā, bet, ja par to jau celta prasība, no tās gan var atteikties.

Kādas ir dāvinātāja tuvinieku tiesības pret šādu labvēlību, kas izrādīta citam?

Ja dāvinājums izdarīts tādā apmērā, ka dāvinātāja neatraidāmiem mantiniekiem neatliek pat viņu neatņemamās daļas, viņiem ir tiesības no apdāvinātā prasīt izdot šīs daļas. Aprēķinot neatņemamo daļu, jāvadās pēc dāvinātāja mantas stāvokļa dāvināšanas laikā, bet, ja vēlāk manta ir pavairojusies, jāņem vērā gan šis pavairojums, gan arī tas, kas neatraidāmajiem mantiniekiem novēlēts. Turklāt, ja bezbērnu dāvinātājam vēlāk piedzimst bērni, viņš var atsaukt savu dāvinājumu tiktāl, cik tas vajadzīgs pēcteču neatņemamām daļām.

Tātad, ja dāvinātāja neatraidāmie mantinieki no viņa dzīves laikā neko nav saņēmuši, piemēram, naudu vai citu īpašumu, tas ir pamatots iemesls prasībai no dāvinājuma izdalīt savu neatņemamo daļu (tiesa, tas nav iespējams, ja prasītājs ir persona, kuru saskaņā ar Civillikuma nosacījumiem atļauts izslēgt no mantinieku loka).

Kuri tuvinieki ir neatraidāmie mantinieki, un cik liela daļa viņiem pienākas?

Saskaņā ar Civillikuma 422. pantu, pat sastādot testamentu, testators brīvi var noteikt visas savas mantas turpmāko likteni, taču tāpat jāņem vērā ierobežojums, ka viņa neatraidāmiem mantiniekiem atstājamas viņu neatņemamās daļas. Par šādiem mantiniekiem likumā atzīti laulātais un lejupējie (tas ir, bērni, mazbērni utt.), bet, ja pēdējo nav, — tuvākās pakāpes augšupējie (vecāki, vecvecāki utt.).

Neatņemamo mantojuma daļu noteic atbilstoši mantinieku skaitam aizgājēja nāves dienā, ieskaitot pārdzīvojušo laulāto un citus neatraidāmos mantiniekus, bet neņemot vērā tos, kuri atteikušies no savām mantošanas tiesībām. Savukārt neatņemamā mantojuma daļa ir puse no tās mantojuma daļas vērtības, kādu mantinieks manto pēc likuma, un šo daļu noteic pēc tās mantas sastāva un vērtības, kāda bijusi aizgājēja nāves dienā. Turklāt neatņemamo daļu nevar aprobežot ar nosacījumiem vai termiņiem vai citādi apgrūtināt. Tas nozīmē, ka, piemēram, mantas īpašnieks saviem mantiniekiem nevar izvirzīt nosacījumus, kurus ievērojot viņiem būtu tiesības saņemt savu neatraidāmo daļu.

Dažkārt dāvinājumam pievieno arī dažādus nosacījumus, kādam mērķim saņemtā manta izlietojama. Vai tas ir atļauts?

Patiesi, Civillikuma 1928. pants atļauj katram dāvinājumam pievienot tā saukto sevišķo uzlikumu, ar kuru, pirmkārt, var norādīt, kādā veidā vai kādam mērķim saņemtā dāvana jāizlieto, otrkārt, apdāvinātajam iespējams uzlikt pienākumu vēlāk visu dāvanu vai daļu no tās atdot kādam citam. Jebkurā gadījumā šāds uzlikums dāvinājumu nepadara par nosacītu, un ieguvējs var prasīt tā tūlītēju izpildīšanu. Tomēr gan dāvinātājs, gan arī trešā persona, kurai par labu uzlikums domāts, var arī prasīt nodrošinājumu tā izpildīšanai. Tiesa, ja šāds uzlikums ir par labu trešajai personai, viņa tā izpildījuma prasību var celt vienīgi pēc dāvinātāja nāves. Arī pats dāvinātājs var celt prasību par uzlikuma izpildīšanu, bet, ja tas netiek darīts apdāvinātā vainas dēļ, pastāv iespēja atprasīt visu, ko viņš saņēmis. Piemēram, kādam var uzdāvināt īpašumu ar nosacījumu, ka to kārtīgi apsaimniekos un uzturēs vismaz līdzšinējā kārtībā, bet, ja dāvanas saņēmējs rīkojas pretēji un neizpilda līguma nosacījumus, dāvinātājs var vērsties ar attiecīgu prasību tiesā. Turpretim, ja konkrētā uzlikuma izpildīšana nav iespējama dabisku šķēršļu, likuma vai tikumisku iemeslu dēļ, tad šie pienākumi atkrīt, bet pats dāvinājums gan paliek spēkā.

Ar ko atšķiras dāvinājums atlīdzības nozīmē?

Atbilstoši Civillikumam ar dāvinājumiem atlīdzības nozīmē jāsaprot tādi, kas piešķirti kā atlīdzība par izdarītiem pakalpojumiem. Turklāt šādu dāvinājumu nevar atsaukt apdāvinātā nepateicības dēļ.

Kam jāsedz parādi, ja tādi nāk līdzi, piemēram, dāvinājumā saņemtajam īpašumam?

Likums noteic, ka manta atzīstama par dāvinātu tikai tiktāl, cik no tās atvilkti parādi. Ja dāvinātājs nespēj samaksāt parādus, kuri viņam bijuši dāvināšanas laikā, gan viņš pats, gan arī viņa kreditori var prasīt no apdāvinātā, lai viņš no saņemtās mantas atdod atpakaļ šo parādu dzēšanai nepieciešamo daļu. Savukārt noruna starp dāvinātāju un apdāvināto, ka ieguvējs neatbild par pirmā parādiem attiecībā pret kreditoriem, ir spēkā vienīgi tad, ja viņi tam piekrituši.

Uzziņai

Lai dāvinājums būtu spēkā, tas noteikti jāpieņem apdāvināmajam vai viņa vietniekam. Tādēļ, izsakot piekrišanu dāvinājumu pieņemt, apdāvinātais, kā arī viņa mantinieki iegūst tiesības tiesas ceļā prasīt dāvanas nodošanu gan no paša dāvinātāja, gan arī tā mantiniekiem. Ja brīdī, kad dāvanas saņēmējs tam izsaka savu piekrišanu, dāvinātājs vairs nav rīcības spējīgs, dāvinājums atzīstams par nenotikušu.

Nekustamais īpašums — dāvana ar noteikumiem

Zīm.: Ivars Osis, LA

Ziņo redaktoram par kļūdu!

Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Receptes

Vairāk

Valūtu kursi

19.10.2017
Ienākt apollo.lv