Nelegālās degvielas tirgoņu aktivitātes legālo biznesu neietekmē

Apollo
0 komentāru

Nelegālās degvielas tirgoņu aktivitātes legālo tirgu būtiski neietekmē, intervijā aģentūras BNS biznesa informācijas portālam «Baltic Business Service» sacīja Latvijā lielākā degvielas tirgotāja «Latvija Statoil» izpilddirektors Sandis Šteins, gan pieļaujot, ka nelegālais tirgus turpinās pieaugt.

Nelegālās degvielas tirgoņu aktivitātes legālo biznesu neietekmē

Foto: Evija Trifanova/LETA

«Runājot par kontrabandu, mēs neko nevaram pierādīt. Mēs redzam to pašu, ko jūs - šādi sludinājumi parādās internetā. Tāpat šo to mums pastāsta attiecīgā reģiona degvielas uzpildes staciju darbinieki - ka kāds no vietējiem iedzīvotājiem tirgo degvielu kannās. Tomēr mēs neizjūtam, ka tas būt masveida pasākums. Tajā pat laikā šīs problēmas traumē degvielas biznesu pierobežas zonā,» teica Šteins.

Viņš atzina, ka ir grūti pateikt, cik liels nelegālais bizness ir ciparu izteiksmē - tā vairāk ir Valsts ieņēmumu dienesta kompetence, tomēr «Latvija Statoil» iekšēji pieņem, ka nelegālā degvielas tirgus apmērs pašlaik ir 5% no kopējā degvielas tirgus, bet ne vairāk.

«Ja kopējais degvielas pārdošanas apmēru kritums šogad ir 15%, tad zināma daļa oficiālā degvielas tirgus krituma slēpjas nelegālās degvielas tirgū. Tajā pašā laikā es neņemos teikt, ka šie 15% mašīnu uzpildās ar nelegālās degvielas kannām. Iespējams, ka no kannām uzpildās, piemēram, 10 mašīnu, tomēr, visticamākais, šo mašīnu īpašnieki nekad nav bijuši mūsu klienti,» klāstīja Šteins.

Viņš pauda viedokli, ka kopumā Latvijā nelegālā degviela neaizņem lielu tirgus daļu. «Atminos, ka es kādā medijā lasīju interviju ar vienu cilvēku, kurš atklāti stāstīja, ka degvielas kontrabanda ir viņa bizness. Viņš vienā dienā trīs reizes brauc uz Krieviju, pārvedot mājup degvielu, ko uzreiz pārpērk viņa klienti. Šis cilvēks zināja, ka kopumā pierobežā šādi darbojas vēl 100 cilvēku. Var sarēķināt, ka, braukājot no Latvijas uz Krieviju pēc degvielas, šie 100 cilvēki var apkalpot apmēram 1000 patērētāju. Tādējādi viņu darbība legālās degvielas tirgu īpaši netraumē,» stāstīja «Latvija Statoil» izpilddirektors.

Šteins arī apšaubīja, ka kāds no «Statoil» pastāvīgajiem klientiem varētu priekšroku sākt dot nelegālajai degvielai. «Nedomāju, ka kāds no mūsu lojālajiem klientiem gribētu savu mašīnu bākās taisīt kokteili, pildot nelegāli iegādāto degvielu. Viņi lieliski apzinās, ka, lietojot kontrabandas degvielu, kura litrā maksā par dažiem santīmiem lētāk, viņi riskē ar mašīnas remontu, kurš nepārprotami izmaksās dārgāk,» teica Šteins un piebilda, ka nelegālos tirgoņus neviens nekontrolē, tādējādi arī neviens nespēj pateikt, kurā brīdī viņu pārdotais dīzelis tiešām ir arktiskais un kurā brīdī tas nav arktiskais, un patērētājs nezina, no kā šis darbonis un kādu degvielu īstenībā ir iepircis.

Viņš tomēr prognozēja, ka nelegālās degvielas īpatsvars tirgū turpinās pieaugt. «Visa pēdējā gada laikā valsts virzienā ir izskanējuši aicinājumi beidzot sākt kontrolēt šīs lietas un iekasēt naudu tur, kur tā būtu jāiekasē, lietojot pareizos kontroles mehānismus. Jāteic, ka šajā virzienā diemžēl nav sperti nekādi soļi. Tādējādi mums atliek domāt, ka degvielas kontrabandas īpatsvars, visticamāk, turpinās pieaugt,» viņš sacīja, tomēr apšaubot, ka tas atgriezīsies tādā īpatsvarā, kādā bija 2000.gadā.

«Pelēkā degvielas tirgus radītie riski joprojām ir iekļauti mūsu uzņēmuma risku kartē, paredzot, ka šie riski varētu pieaugt. Reālas problēmas legālā tirgus dalībnieki varētu izjust, ja ar laiku pie šādiem darboņiem sāks pāriet juridiskās personas. Tad gan legālā tirgus dalībniekiem pastāv risks strauji zaudēt savu tirgu. Tajā pašā laikā «Latvija Statoil» pierobežas zonā nav tik daudz staciju, lai mēs tieši izjustu kontrabandas degvielas radītās grūtības. Tomēr, ja šis tirgus no Krievijas pierobežas sāks virzīties uz valsts vidieni, mēs to neapšaubāmi sajutīsim,» atzina Šteins.

«Latvija Statoil» ir lielākais degvielas tirgotājs Latvijā, kurš pieder Norvēģijas enerģētikas koncernam «Statoil», kas darbojas vairāk nekā 30 valstīs. «Latvija Statoil» ir 69 degvielas uzpildes stacijas, no tām 56 pilna servisa degvielas uzpildes stacijas, septiņas franšīzes degvielas uzpildes stacijas, bet vēl sešas ir automātiskās degvielas uzpildes stacijas ar zīmolu «1-2-3». «Latvija Statoil» 2008.gadā strādāja ar 342,378 miljonu latu neauditēto apgrozījumu un 2,2 miljonu latu peļņu.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

17.10.2017
Ienākt apollo.lv