«Neo lietas» izmeklētāja pārgājusi uz darbu, iespējams, lietā cietušajā kredītiestādē

Apollo
15 komentāri

Ne prokuratūra, ne policija, ne pati kredītiestāde neatklāj, kāds kaitējums nodarīts, tā dēvētajā «Neo lietā» esošajam cietušajam, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums «De facto». Taču tajā pašā laikā «Neo lietas» izmeklētāja Jeļena Fedeņeva no policijas pārgājusi darbā uz kredītiestādi, kura, visticamāk, ir kļuvusi par cietušo «Neo lietā», liecina «De facto» rīcībā esošā informācija.

«Neo lietas» izmeklētāja pārgājusi uz darbu, iespējams, lietā cietušajā kredītiestādē

Foto: Ieva Čīka/LETA

Pirms nepilniem četriem gadiem Valentīna dienā raidījums «De facto» bija pirmais, kas informēja par izveidojušos caurumu Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanās sistēmā (EDS). Trīs mēnešu laikā toreiz vēl Ceturtās atmodas tautas armija savā rīcībā ieguva 7 453 411 dažādu dokumentu. Ierakstot konkrētu adresi, dokumentus bez autorizācijas sistēmā varēja lejupielādēt jebkurš interneta lietotājs. To pamanīja arī Neo. Taču viņš šīs nepilnības izmantoja, lai sabiedrību informētu par krīzes laikā «treknajām» amatpersonu algām.

Sabiedrība Neo sāka dēvēt par «Robinu Hudu». Tikai vēlāk atklājās, ka aiz segvārda Neo slēpās IT speciālists Ilmārs Poikāns. Pateicoties savai rīcībai, viņš kļuva par Eiropas gada cilvēku Latvijā. Taču līdzās tam arī par apsūdzēto. Poikāns skaidro, ka «Neo publicēja tikai datus par valsts iestādēm un uzņēmumiem, kuri pieder valstij vai pašvaldībām».

Neo rīcība pat rezultējās Saeimas lēmumā. Tikai dažas dienas pēc Poikāna aizturēšanas, parlaments lēma, ka turpmāk internetā jāpublisko visu valsts iestāžu atalgojumu saraksti. Taču kriminālprocess pret Poikānu ar to nebeidzās. Sākās piemērotākā apsūdzības panta meklēšana. Zvērināts advokāts Mārtiņš Birks, kurš pētījis «Neo lietu», norāda, ka «konkrētajā gadījumā procesa virzītājs faktiski konstatēja to, ka Poikāns nav uzlauzis VID EDS sistēmu, kā rezultātā kriminālprocess vispār bija jāizbeidz. Taču tā vietā, lai izbeigtu kriminālprocesu, tika turpināts kriminālprocess pēc jau pavisam citiem kriminālprocesa pantiem». Savukārt kāds cits tiesību jomas eksperts, kurš vēlējās palikt anonīms, «De facto» norādīja, ka šāds lēmums faktiski «parādījis tiesu sistēmas vājumu». Poikāns esot bijis «jāsoda par viņa mērķi, iegūt dokumentus, kas bija pieejami tikai atsevišķiem sistēmas lietotājiem».

Šobrīd  Poikānu apsūdz par nelikumīgām darbībām ar fiziskās personas datiem, kā arī par neatļautu komercnoslēpuma iegūšanu. Vairāk nekā gadu pēc kriminālprocesa ierosināšanas «Neo lietā» pēkšņi uzradies cietušais – kāda kredītiestāde. Tās nosaukumu neatklāj neviena no iesaistītajām pusēm, jo tāda esot bijusi cietušā noruna ar policiju. Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs «Re:baltica» izpētījis, ka cietušā kredītiestāde, visticamāk, ir «ABLV Bank».

Tomēr nav skaidrs tai nodarītais kaitējums, jo dati par to nevienā brīdī nav publiskoti. «Ja nebūtu pieteicies šis cietušais, tad nebūtu iespējams Poikānu apsūdzēt pēc krimināllikuma 200. panta, kur ir runa par komercnoslēpumu prettiesisku iegūšanu,» tā turpmākos notikumus atstāsta zvērināts advokāts,Poikāna pārstāvis Ilmārs Punka. Par nodarīto kaitējumu kredītiestādei, plašāk varētu zināt «Neo lietas» prokurore Vita Ozoliņa. Taču trīs nedēļu laikā viņa tā arī nespēja izbrīvēt laiku intervijai un sarunu atteica. Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers aizstāv savu kolēģi norādot, ka «tā ir prokurora izvēle komentēt vai nekomentēt. To var saprast.»

Taču ir vēl kāda interesanta saistība starp Ekonomikas policiju un iespējamo cietušo – «ABLV Bank». «Neo lietas» izmeklētāja bija Jeļena Fedeņeva. No «De facto» rīcībā esošas informācijas noprotams, ka šobrīd Fedeņeva strādā «ABLV». Skaidrības par to, kāda loma Fedeņevai bijusi, lai panāktu to, ka «ABLV» piesakās par iespējamo cietušo, nav. «Viņa ir parastais darbinieks bankā bez noteiktām paraksta tiesībām. Tādēļ, es domāju, tas nav noteicošais šajā jomā,» tā par Fedeņevu izsakās Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Andrejs Grišins. Tikmēr «ABLV Bank» sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājs Ilmārs Jargans savā komentārā, par iespējamo saistību ar «Neo lietu» un Fedeņevas lomu tajā, ir vēl kodolīgāks: «Par «Neo lietu» un darba attiecībām ar Jeļenu Fedeņevu mēs informāciju nevaram sniegt.»

Tā kā banka par cietušo pieteikusies ar nosacījumu, ka tās identitāte netikšot atklāta nevienā no kriminālprocesa stadijām, visticamāk, tiesas sēde norisināsies aiz slēgtām durvīm. Birks secina, ka «šī kriminālprocesa iznākums ir atkarīgs no tā, kurā vietā mēs starp trīs vārdiem – sodīt nedrīkst apžēlot - ieliekam pieturzīmi».

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

26.09.2017
Ienākt apollo.lv