Neplāno aizliegt nacionālboļševiku piketu pie Ģenerālprokuratūras

Apollo
0 komentāru

Rīgas pašvaldība pagaidām neplāno aizliegt 15. februārī iecerēto nacionālboļševiku piketu pie Ģenerālprokuratūras, aģentūrai LETA pastāstīja Rīgas pilsētas izpilddirektora Andra Grīnberga preses sekretārs Uģis Vidauskis.

Kā norādīja Vidauskis, pieteikums pasākumam iesniegts likumā noteiktajā kārtībā un pašvaldība par plānoto piketu informējusi drošības struktūras. «Pagaidām iebildumu vai rekomendāciju no drošības iestādēm nav bijis, tādēļ pašvaldībai nav pamata pasākumu aizliegt,» sacīja izpilddirektora pārstāvis.

Kā aģentūrai LETA sacīja Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Preses un sabiedrisko attiecību sektora pārstāve Sigita Pildava, policija visu laiku vērtē un seko līdzi situācijai, un arī svētdien nodrošinās sabiedrisko kārtību minētajā pasākumā.

Pikets «Eiropas standartu ieviešana tiesību piemērošanai» plānots 15. februārī no plkst. 14 līdz plkst. 15 Esplanādē, iepretim Ģenerālprokuratūrai, un tajā, pēc organizācijas «Svoboda» domām, varētu piedalīties 60 cilvēki. Pasākumu pašvaldībā pieteikusi Alīna Ļebedeva, tautā saukta par «neļķu Alīnu», kas atpazīstamību ieguva pēc Velsas prinča Čārlza iepļaukāšanas ar neļķēm.

Latvijas nacionālboļševiki piketu rīkos, lai atbalstītu arestētos 13. janvāra Vecrīgas grautiņu dalībniekus, aģentūru LETA informēja organizācijas «Svoboda» priekšsēdētājs Vladimirs Lindermans.

Organizācija uzskata, ka notikumus Vecrīgā nevar klasificēt kā masu nekārtības un grautiņus. «Kad cilvēki uzbrūk valsts iestādei, to apzīmē ar citu vārdu — dumpis,» domā Lindermans, tāpēc 13. janvārī Rīgā esot noticis «stihisks dumpis pret pastāvošo varu».

Lindermans aicina «amnestēt visus Saeimas uzbrukuma dalībniekus vai kā kompromisu piemērot tikai administratīvus līdzekļus, nevēršoties pie kriminālvajāšanas».

LETA jau ziņoja, ka par 13. janvāra nekārtībām Vecrīgā sākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 225. panta 2. daļas — par aktīvu piedalīšanos masu nekārtību organizēšanā, ja šīs darbības saistītas ar grautiņiem, postījumiem, dedzināšanu, mantas iznīcināšanu vai ar vardarbību pret personu, vai ar pretošanos varas pārstāvjiem.

Saskaņā ar šo Krimināllikuma pantu vainīgās personas var tikt sodītas ar brīvības atņemšanu uz laiku no astoņiem līdz 15 gadiem.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

22.11.2017
Ienākt apollo.lv