Neplāno pieprasīt Krievijai kompensēt totalitārā režīma radītos zaudējumus

Apollo
0 komentāru

Valdība neplāno par totalitārā režīma laikā radītajiem zaudējumiem pieprasīt kompensācijas Krievijai vai veikt piespiedu krievu iedzīvotāju repatriāciju.

Pirmdien ārlietu ministrs Artis Pabriks žurnālistiem uzsvēra, ka deklarācija paredz iespējas sniegt palīdzību tiem iedzīvotājiem, kas paši vēlas izbraukt uz Krieviju, bet viņiem pietrūkst līdzekļu šim mērķim. Pēc Pabrika teiktā, 1990. gadā šāda interese esot bijusi vairākiem tūkstošiem cilvēku.

Krievijas žurnālisti, kas ieradušies Latvijā pēc Latvijas transatlantiskās organizācijas (LATO) aicinājuma, pirmdien ārlietu ministram arī taujāja par komunisma nosodījuma deklarācijas nepieciešamību.

Pabriks atbildēja, ka totalitārā režīma nosodījuma deklarāciju pieņēmis Latvijas parlaments, nevis valdība un tā esot bijusi «savā ziņā atbilde Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam par pēdējā laika izteicieniem».

«Nu, nevar būt tā, ka atnāca, nošāva mūsu robežsargus un pēc tam saka, ka nekāda okupācija nav bijusi,» norādīja ministrs.

Pabriks arī sacīja, ka Latvijai nav teritoriālu vai materiālu pretenziju, bet «mēs gribam, lai tiktu atzīts, ko Padomju Savienība, nevis Krievija, izdarīja». Ministrs arī atzina, ka Latvijā un Krievijā joprojām ir dažāda izpratne par notikušo, kas apgrūtina sarunas. «8. vai 9. maija svinības ir mums pussvētki. Mūsu valsts nosoda nacismu, tomēr mēs gribam morālu kompensāciju, gribam, lai Krievijas oficiālā pārvalde atzītu okupāciju,» sacīja ministrs.

Krievijas žurnālisti arī interesējās par Latvijas plānotajām atrunām mazākumtautību konvencijā. Ministrs paskaidroja, ka krievu etniskā minoritāte nezudīs, ja Brīvības ielu sauks tikai par Brīvības ielu, nevis «Uļicu Svobodi». Konvencijas pamatuzdevums ir pasargāt minoritātes no izzušanas, kas šajā gadījumā tai nedraudot, norādīja Pabriks. Ministrs arī paskaidroja, ka atruna par valsts valodas izmantošanu valsts vai pašvaldību institūcijās nepieciešama, lai stimulētu krievvalodīgos mācīties latviešu valodu.

«Ja kāds vaicās krieviski, viņam noteikti atbildēs krieviski,» sacīja ministrs, norādot, ka, piemēram, Daugavpilī latviešiem ir problēmas iegūt informāciju latviski.

Uz tikšanos ar ārlietu ministru pirmdien bija ieradušies lielākoties žurnālisti no Krievijas Sanktpēterburgas apgabala, tostarp informācijas aģentūras «Regnum Baltika», laikrakstu «Izvestija», «Ņevskoje Vremja», «Delovoi Peterburg» pārstāvji, kā arī divi žurnālisti no Petrozavodskas un Novgorodas.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

22.10.2017
Ienākt apollo.lv