NĪ eksperti: Grozījumi Imigrācijas likumā jāpieņem

Apollo
0 komentāru

Grozījumi Imigrācijas likumā, kas nodoti otrreizējai izskatīšanai Saeimas komisijās, būtu vēlreiz jāpieņem bez izmaiņām, biznesa informācijas portālam «Nozare.lv» pauda nekustamo īpašumu nozares eksperti.

Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācijas prezidents Edgars Šīns uzskata, ka patlaban grozījumi Imigrācijas likumā ir vienīgie, kas varētu dot kādu impulsu Latvijas ekonomikas attīstībai. «Neredzu nevienu citu Saeimā iesniegtu likumprojektu vai apspriestu ideju, kas varētu iekustināt ekonomikas attīstību,» sacīja Šīns.

«Sabiedrībai un atsevišķiem politiķiem ir pārāks šaurs skatījums uz šo likumprojektu - tas nav rakstīts tikai dažu nekustamā īpašuma «spekulantu» interesēs, lai palīdzētu atdzīvināt nekustamo īpašumu darījumu tirgu. Uzskatu, ka tiešo ārvalstu investīciju pieaugums ļoti palīdzētu visai ekonomikai kopumā, ne tikai vienai nozarei,» skaidroja Šīns. «Ar interesi sekošu līdzi, kas ar grozījumiem Imigrācijas likumā notiks tālāk,» piebilda Šīns.

«Uzskatu, ka likums vēlreiz ir jāpieņem tāds, kāds tas ir, jo tas dod iespēju ārvalstniekiem investēt Latvijā. Daudzās valstīs ir šādi likumi, piemēram, Igaunijā, Šveicē, jo šīs valstis cenšas piesaistīt investīcijas. Šur tur investīciju slieksnis, kas ļauj pretendēt uz uzturēšanās atļauju, ir vēl zemāks. Jājautā, ko tad mēs īsti gribam panākt? Vai mēs vēlamies, lai Latvijā dzīvo turīgi imigranti, vai arī mēs sagaidīsim slikti situētu imigrantu pieplūdumu?» sacīja Nekustamā īpašuma projektu attīstītāju asociācijas biedrs Uģis Stīpnieks.

Kā ziņots, arī Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) atbalsta grozījumu veikšanu Imigrācijas likumā, lai vienkāršotu uzturēšanās atļauju izsniegšanu ārvalstniekiem, kuri vēlas investēt un veicināt uzņēmējdarbību Latvijā, jo tādējādi tiks veicināta ekonomikas atveseļošanās, biznesa portālam «Nozare.lv» atzina LDDK ģenerāldirektore Elīna Egle.

Egle norāda, ka jaunu uzņēmumu dibināšana vai arī investīcijas esošajos uzņēmumos ir svarīgs faktors, sevišķi apstākļos, kad ir ierobežota finanšu līdzekļu pieejamība uzņēmumu darbībai un attīstībai.

«Protams, šādu investīciju piesaistes mērķim ir jābūt līdzsvarotam un izvērtētam, proti, veikto ieguldījumu apjomam jābūt vērstam uz reālu ekonomikas rezultātu sasniegšanu, kas attaisnotu izvirzīto mērķi, kā arī apzinātas darba tirgus vajadzības un demogrāfiskos izaicinājumus,» norāda Egle.

LDDK sākotnēji ierosināja precizēt komisijas priekšlikumus, kas noteiktu, ka termiņuzturēšanās atļauju šajā likumā noteiktajā kārtībā ārzemniekam ir tiesības pieprasīt uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus, ja viņš ir ieguldījis kapitālsabiedrības pamatkapitālā ne mazāk kā 100 000 latu, nodarbina uz pilnu slodzi ne mazāk kā trīs darbiniekus, ievērojot nosacījumu, ka ne mazāk kā puse no visiem nodarbinātajiem ir Latvijas pilsoņi, Latvijas nepilsoņi, Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu pilsoņi vai Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) valstu pilsoņi un valsts vai pašvaldības budžetā saimnieciskā gada laikā kā nodokļus samaksā ne mazāk kā 5000 latu.

Panāktais kompromiss darba grupā radījis bažas, ka šīs izmaiņas tiks ļaunprātīgi izmantotas. Kompromiss paredz, ka saskaņā ar grozījumiem termiņuzturēšanās atļauju Latvijā varēs piešķirt personām, kuras ieguldījušas kapitālsabiedrības pamatkapitālā ne mazāk kā 25 000 latu, radījušas vairāk - piecas - jaunas darba vietas, kurās uz pilnu slodzi tiek nodarbināti darbinieki, no kuriem ne mazāk kā puse ir Latvijas pilsoņi, Latvijas nepilsoņi, ES dalībvalstu pilsoņi vai EEZ valstu pilsoņi, un valsts vai pašvaldības budžetā saimnieciskā gada laikā kā nodokļos samaksā ne mazāk kā 10 000 latu.

Kā ziņots, Saeima 18.martā nodeva izskatīšanai komisijām Valsts prezidenta Valda Zatlera otrreizējai caurlūkošanai atgrieztos grozījumus Imigrācijas likumā.

Saeimas 4.martā pieņemtie grozījumi Imigrācijas likumā paredzēja iespēju piešķirt termiņuzturēšanās atļaujas ārvalstniekiem, kuri Latvijā investējuši ievērojamus finanšu līdzekļus. Termiņuzturēšanās atļauju Latvijā varētu pieprasīt uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus.

Termiņuzturēšanās atļauju Latvijā bija plānots piešķirt personām, kuras ieguldījušas kapitālsabiedrības pamatkapitālā ne mazāk kā 25 000 latu, radījušas piecas jaunas darba vietas, kurās uz pilnu slodzi tiek nodarbināti darbinieki, no kuriem ne mazāk kā puse ir Latvijas pilsoņi, Latvijas nepilsoņi, Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņi vai Eiropas Ekonomikas zonas valstu pilsoņi, un valsts vai pašvaldības budžetā saimnieciskā gada laikā kā nodokļos samaksā ne mazāk kā 10 000 latu.

Tāpat termiņuzturēšanās atļauju bija plānots atļaut piešķirt personai, kura Latvijā ir iegādājusies un kurai pieder viens vai vairāki nekustamie īpašumi Rīgā, Rīgas plānošanas reģionā vai republikas pilsētās, kuru kopējā darījuma summa ir ne mazāka kā 100 000 latu, vai viens vai vairāki nekustamie īpašumi ārpus Rīgas, Rīgas plānošanas reģiona vai republikas pilsētām, kuru kopējā darījuma summa ir ne mazāka kā 50 000 latu, kā arī ja viņam nav un nekad nav bijuši nekustamā īpašuma nodokļa maksājumu parādi.

Termiņuzturēšanās atļauju varētu piešķirt personām, kuras veikušas finanšu investīcijas Latvijas kredītiestādēs ne mazāk kā 200 000 latu apmērā kredītiestādes subordinētā kapitāla (subordinētā aizdevuma vai subordinēto obligāciju) veidā, ja šī darījuma termiņš nav mazāks par pieciem gadiem, un saskaņā ar noguldījuma noteikumiem to nav tiesību izbeigt pirms noguldījuma atmaksas termiņa.

Ziņo redaktoram par kļūdu!

Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Horoskopi

Vairāk
22

2017. gada 22. augusts

Vārda dienas

Everts, RudīteEvarists, Evars, Evarts, Rode, Rodijs, Ruda

Valūtu kursi

22.08.2017

Dienas skaistuma deva

Vairāk

Mēneša lasītākie raksti

Ienākt apollo.lv