No katedrāles līdz Zinību namam. Un atpakaļ Attēlu galerija

Apollo
0 komentāru

Nesen uzsākts Rīgas Kristus Piedzimšanas katedrāles atjaunošanas un apgaismošanas projekts «Svet». Laika ritumā katedrāle ir pārdzīvojusi gan grandiozu būvniecību, gan pilnīgu noniecinājumu. Šobrīd sakrālās celtnes iekštelpas atguvušas reiz zaudēto godību, bet āriene sen zaudējusi vēsturiskās krāsas.

Gaida atjaunošanu

«Tas nav pienākums. Katedrāle bez starmešiem var iztikt. Tā var stāvēt nekrāsota un tumša vēl nākamos 1000 gadus. Gaisma vajadzīga mums ? Latvijas sabiedrībai. Tieši mums nepieciešama apziņa, ka esam gana nobrieduši. Ka spējam domāt augstāk par vēdera tiesu. Ka vairs nevaram atļauties turēt tumšu vienu no skaistākajām Latvijas celtnēm pašā Latvijas vidū,» akcijas rīkotāji emocionāli aicina.

Projektu «Svet» aizsācis Latvijas Kultūras fonds ar mērķi aicināt cilvēkus ziedot katedrāles atjaunošanai. Līdzekļi tika ziedoti arī iepriekš, un par šo naudu ir izstrādāts un saskaņots restaurācijas projekts.

Paredzēta pilnīgi visas fasādes atjaunošana, tiks atjaunotas granīta kāpnes, apzeltīts krusts, laboti dekoratīvie logu rāmji un dzegas, kolonnas, ornamentālās joslas un portāli, zvanu tornim tiks izgatavoti koka logu rāmji un slēģi, paredzēts atjaunot lietus ūdens notekas un zibens novadīšanas sistēmas, ierīkot iekļūšanu cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.

Katedrāle atkal mirdzēs savās vēsturiskajās krāsās, pastāstīja arhitekte Inese Maurāne. Viņa prognozē — ja būs pietiekami naudas, visu iecerēto varētu paveikt līdz novembrim.

Cēla astoņus gadus

Kā tapa katedrāle? Nepilnus 150 gadus pēc Pētera un Pāvila katedrāles iesvētīšanas ļaudīm vajadzēja vietu, kur pulcēties plašākās telpās. 19. gadsimta 70. gados sākās ziedojumu vākšana jaunam dievnamam. Katedrāles būvniecības izmaksas sākotnēji tika plānotas ap 250 000 rubļu, bet sasniegušas (bez svētbilžu un zvanu vērtības) 561 504 rubļus un 16 kapeikas.

Turklāt 1873. gada 1. septembrī Rīgā plosījās neganta vētra un zibens saspēra Pētera — Pāvila katedrāli. Tai tika nodarīti lieli postījumi. Tāpēc ar cara Aleksandra II rīkojumu 1874. gada 17. aprīlī Rīgas eparhijai tika atvēlēti 900 000 rubļu. Pēc nepilniem diviem gadiem uz vācu arhitekta Roberta Pflūga projekta tika uzlikta Aleksandra II rezolūcija: «Sākt celtniecību.»

Vēlāk monarhs Aleksandrs III šim dievnamam dāvināja 12 zvanus. Lielākais tika nosaukts Aleksandra Ņevska vārdā un svēra 800 pudus jeb 12,8 tonnas. Zvanus Maskavas tirgoņa Finlandska rūpnīcā bija lējis labākais tā laika meistars Ksenofonts Verjovkins.

Šo mākslas darbu izvietošanai bija nepieciešams zvanu tornis. Tas joprojām atrodas virs galvenās ieejas. Astoņus gadus pēc celtniecības sākuma — 1884. gada 24. aprīlī — dievnams tika nodots baznīcai. Sestdienā 1884. gada 27. oktobrī rīdzinieki pirmo reizi dzirdēja visu 12 zvanu samtainās balsis.

Dievnama nenovērtējamie dārgumi

Dievnams lepojās arī ar vienā stilā veidotiem dievkalpošanas traukiem un citu baznīcas aprīkojumu, ko no 84. proves sudraba darināja Maskavas fabrikanta Hļebņikova darbnīcās. Bet svētkalpošanas tērpus vairākus gadus šūdināja labākie zelta šuvēji Pēterburgā.

Ikonu kolekcija tika uzskatīta par nenovērtējamu. Tās tika gleznotas uz zeltīta metāla, koka vai auduma no labākajiem seno laiku paraugiem pēc celtniecības komisijas īpaša pasūtījuma. Ikonostasu gleznojuši Pēterburgas Mākslas akadēmijas pedagogi, arī krievu gleznotājs Vasilijs Vereščagins.

Ikonas dāvināja gan rīdzinieki, gan maskavieši, gan pēterburdzieši. Katedrāles vērtību aprakstos minēti 850 priekšmeti ar sakrālu, vēsturisku, kultūras un materiālu vērtību: gleznas, grāmatas, tērpi, paklāji — galvenokārt rīdzinieku ziedojumi.

Baznīcas vietā — planetārijs

Kari katedrāli nenopostīja, bet izpostīja gan. 1918. gadā pašvaldība katedrāli slēdza. Kad arhibīskaps Jānis Pommers ieradās Rīgā, viņš ieraudzīja, kāds posts sakrālajai celtnei nodarīts: tā stāvēja izsistiem logiem, bez zvaniem, apzagta. Valsts neizrādīja vēlmi pēc dialoga ar pareizticīgo baznīcu, tāpēc arhibīskaps apmetās dzīvot katedrāles pagrabā.

Tādējādi viņš protestēja pret vienaldzību un sargāja dievnamu no vandaļiem. Tikai ar 1922. gada Ziemassvētkiem sākās regulāra kalpošana baznīcslāvu un latviešu valodā. Trīsdesmito gadu vidū dievnams atkal bija kārtībā.

Tad nāca Otrais pasaules karš, kas atkal izpostīja dievnamu. Dzejnieks Jānis Peters atminas, ka baznīcas slēgšanas iemesls esot bijis nelaikā iezvanījušies zvani. Tie ieskanējušies Lieldienās, LPSR Ministru padomes sēdes laikā, kad tur atradusies arī PSRS kultūras ministre. Tāpēc naktī krusti no kupoliem nozāģēti un baznīca slēgta.

Ja precīzāk, tad ar 1963. gada 5. oktobra Ministru padomes lēmumu katedrāle tika slēgta un pārbūvēta. Ēkā uz 30 gadiem iekārtojās Zinību biedrība, un dievnamu oficiāli dēvēja par Zinību namu. Tas dibināts 1964. gadā ar mērķi propagandēt sabiedriski politiskās zināšanas, tehnisko un dabas zinātņu sasniegumus plašās darbaļaužu masās, vēsta 1988. gadā izdotā enciklopēdija «Rīga».

Katedrālē ilgus gadus bija lektorijs, planetārijs, izstāžu zāles, ko ik gadu esot apmeklējuši 500 tūkstoši cilvēku. Turpat bija arī kafejnīca, tautā saukta par «Dieva ausi» ? daudziem tolaik neformāli domājošiem tīkama atpūtas vieta?

Sākas no jauna un turpinās

Tikai 1991. gada jūlijā dievnams atkal atguva savu statusu un sākās atjaunošanas darbi. No ēkas pazuda padomju gados iebūvētās konstrukcijas, tika atjaunots centrālais kupols, uzgleznoti krāšņi sienu gleznojumi, uzlikts jauns jumts, apzeltīts krusts, ieklāta jauna grīda, izgatavotas jaunas durvis. 1990. gada 22. aprīlī katedrāle saņēma jaunus krustus, kurus dāvāja ārzemju latvieši Valdemārs un Mirdza Feldmaņi. Maskavas labdaru Vladimira Mališkova un Igora Mališkova ģimenes ziedoja brīnišķu ikonostasu.

Regulāri dievkalpojumi sākās 1992. gada 6. janvārī, kad Viņa Augstā Godība Visaugstisvētītais valdnieks Aleksandrs pirmoreiz kalpoja Kristus Piedzimšanas katedrālē.

Izmantota informācija no www.pareizticiba.lv

 

Ziedojumus var pārskaitīt uz SEB Unibanka bankas kontu: Akcijai Svet; LV98UNLA0002000702902; Latvijas Kultūras fonds; Nodokļu maksātāju reģ. nr. 40008018763; Reģ. nr. 000801876; Adrese: Peldu iela 21, Rīga LV 1050. Zvanot uz tālruni 9006383, var ziedot 1 latu.

Ziņo redaktoram par kļūdu!

Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Receptes

Vairāk

Valūtu kursi

23.10.2017
Ienākt apollo.lv