Nomas maksa novados atšķiras

Apollo
0 komentāru

«Latvijas Avīzē» publicēto novada cenu nespējuši pielaikot savam zemes gabalam, vairāki zemes īpašnieki un nomnieki zvanīja uz redakciju pēc izvērstākas informācijas.

Noteikta zemes nomas cenrāža nav. Bet centos vairākus pagastus apzvanīt. Gan privātīpašnieki, gan nomnieki, noslēpumaini smaidot, attrauc: «Maksā, kā sarunā!»

Pēc Valsts zemes dienesta Nekustamā īpašuma vērtēšanas pārvaldē reģistrētajiem nomas līgumiem, 2004. gadā lauksaimnieciski izmantojamās zemes noma Zemgalē bijusi vidēji 20 latu par hektāru, Kurzemē — 7,5 lati par hektāru, Vidzemē — 6 lati par hektāru, Latgalē — 1,5 lata par hektāru.

Bet Valsts zemes dienesta Nekustamā īpašuma vērtēšanas pārvaldes nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības bāzes daļas vadītājas vietnieks Jānis Skaris piebilst, ka Valsts zemes dienestā reģistrēto nomas līgumu ir maz.

Zemes nomas cenas Latvijā nosaka vairāki apstākļi.

 — Nomātu zemi apstrādājot, nomniekam jārēķina izdevumi. Ja tie ir lielāki nekā plānotā peļņa, tad nav vērts nomāt.

— Nomniekiem neatmaksājas ieguldīt kapitālus zemē, kas viņiem nepieder. Ja vajag zemi lauksaimniecībai, tad biežāk to pērk, nevis nomā.

— Cenas ietekmē nomā piedāvātās platības. Lielsaimniekiem nomāt dažus hektārus nav izdevīgi. Tikpat neizdevīgi nomāt starpgabalus vai platības, kuras atrodas otrā pagasta galā.

— Rajonu centru pilsētām tuvajos pagastos lauksaimnieciski izmantojamās zemes noma parasti ir dārgāka nekā no centra attālos pagastos.

— Iekoptai, auglīgai zemei ir vislielākā vērtība.

Rīgas rajonā

Dažos Rīgas rajona pagastos stāsta, ka privātīpašnieki par lauksaimnieciski izmantojamās zemes nomu prasa 5 procentus no zemes kadastrālās vērtības — kā noteikts likumā par pašvaldību īpašumā esošas zemes iznomāšanu. Un pusotru procentu nekustamā īpašuma nodokli. Citos — tikai nodokli. Mārupes pagasta pašvaldības vadītājs Normunds Orleāns saka, ka privātīpašnieku ieguvums esot divējāds: nomaksāti nodokļi; apkopta zeme.

Nomas līgumus visbiežāk noslēdz tikai uz gadu. Galvenais iemesls īstermiņa nomas līgumiem — daudzos Rīgas rajona pagastos īpašnieki maina zemes lietošanas mērķi — no lauksaimnieciski izmantojamās uz apbūves zemi. Bijušās lauksaimniecības zemes pārvēršot par apbūves zemi, to var pārdot vismaz desmit reižu dārgāk.

Zemgalē

Visdārgākā lauksaimnieciski izmantojamās zemes noma ir Latvijas «maizes klētī» — auglīgajos Jelgavas, Dobeles, Bauskas rajonos. Valsts zemes dienesta Zemgales reģionālās nodaļas Bauskas biroja pārstāve Aija Priedola teic, ka pērno 20 latu par hektāru un nomaksātu iedzīvotāju ienākuma un nekustamā īpašuma nodokļu vietā tagad ir 25 lati gadā un to pašu nodokļu maksājumi. Dažviet ļoti labas zemes hektāra noma varot sasniegt pat 50 latu par hektāru. Bet tie varētu būt izņēmumi. Un tad nodokļus maksājot zemes īpašnieki.

Valsts zemes dienesta Zemgales reģionālās nodaļas Jelgavas biroja eksperte nekustamu īpašumu kadastrālajā vērtēšanā Silva Krieviņa un Dobeles biroja kadastra reģistra sektora novērtētāja Elita Andrasone piekrīt — Jelgavas un Dobeles rajonos lauksaimnieciski izmantojamās zemes hektāra nomas cenas svārstās no 20 līdz 45 latiem. Nomai klāt tāpat rēķina iedzīvotāju ienākuma un nekustamā īpašuma nodokļus.

Vidzemē

Valmieras rajona padomes priekšsēdētājs Vitauts Staņa saka, ka Valmierai tuvajos pagastos lauksaimnieciski izmantojamās zemes nomas cenas varētu būt ap 10 latiem par hektāru un nodokļi. Savukārt attālos pagastos zemi iznomā tikai par nodokļiem.

Cēsu rajona Raunas pagasta padomes priekšsēdētājs Andris Neimanis lēš, ka pagastā zemes noma gadā svārstās no 10 līdz 15 latiem par hektāru, klāt nodokļi. To apstiprina arī Cēsu rajona Mārsnēnu pagasta vadītāja Irma Vilka.

Ogres rajona Jumpravas pagasta šefs Imants Balodis atzīst, ka nomas tirgus sakustējies tikai pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā. Līdz tam Ogres pusē lauksaimnieciski izmantojamu zemi nomāja par nodokļu tiesu. Tagad likmes cēlušās. Tik un tā Ogres rajonā noma nepārsniedzot 10 līdz 15 latus par hektāru. Imants Balodis domā, ka tie īpašnieki, kuri, laužot iekoptas zemes nomas līgumus, cer krietni nopelnīt uz Eiropas naudas rēķina, varot palikt jaņos.

Eiropas nauda neatsver iekoptās zemes nomnieku pašreizējos izdevumus. Tāpēc par zemes īpašnieku tīkojumiem tikt pie naudas, laužot līgumus, varot tikai pabrīnīties. Iespējams, varot vinnēt pļavu īpašnieki, kuriem pēc Eiropas prasībām vienreiz gadā tik jānopļauj zāle, un viss. Bet arī tad jārēķina, cik pēc pašreizējām dīzeļdegvielas cenām maksās viena hektāra nopļaušana kaut vai vienreiz gadā.

Kurzemē

Saldus rajona Nīgrandes pagasta padomes priekšsēdētāja Indra Rassa domā, ka vienota zemes nomas cenrāža nav. Zemes nodoklis un atlīdzība graudā, zemes nodoklis un 10 latu par hektāru gadā, 15 latu par hektāru gadā, bet zemes nodokli maksā īpašnieks — vienošanās varot būt visdažādākā. Daži īpašnieki, paturot tiesības saņemt Eiropas naudu, prasot nomniekam apmaksāt zemes nodokli trīskāršā apmērā.

Kāda zemniece, kas Saldus pusē nomā ap 400 hektāru aramzemes, atklāj, ka viņai viens aramzemes hektārs kopā ar zemes nodokli iznākot 10 latu gadā. To vēl varot maksāt. Ja īpašnieki prasīšot dārgāk, tad diezin vai būšot jēga nomāt. Citur Kurzemē lauksaimniecībai piemērotās vietās nomas cenas svārstās no 8 līdz 15 latiem par hektāru.

Savukārt Kuldīgas rajona Gudenieku pagasta padomes priekšsēdētāja Daina Bērende saka, ka viņu pusē nekādu noteiktu nomas cenu neesot. Lielākoties nomnieki maksā nodokļus vai atlīdzina graudā.

Valsts zemes dienesta Vidusdaugavas reģionālās nodaļas Kadastra pārvaldes Jēkabpils biroja zemes ierīcības inženiere Daina Stepāne teic, ka pēc reģistrētajiem nomas līgumiem lauksaimnieciski izmantojamu zemi lielākoties iznomā tikai par nodokļu tiesu.

Latgalē

Ar Rēzeknes rajona Nautrēnu pagasta vadītājas Līvijas Plavinskas palīdzību aptaujātais 21 pagasta vadītājs apstiprina — nomu naudā īpašnieki neprasot. Atlīdzību par zemes nomu mēdzot prasīt atlīdzību graudā vai atstrādāt saimniecībā.

Ludzas rajona Zvirgzdenes pagasta vecākais Juris atgādina, ka pēc pašreizējām dīzeļdegvielas cenām 1 hektāra nopļaušanai jāizdod 25 lati. Kamēr sienu savāc šķūnī, sanāks 35–40 latu par hektāru.

Nomas maksa novados atšķiras

Foto: Inga Kundziņa

Ziņo redaktoram par kļūdu!

Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Receptes

Vairāk

Valūtu kursi

23.10.2017
Ienākt apollo.lv