Nopietni lēmumi valstī tiek pieņemti bez rūpīgas analīzes

Apollo
0 komentāru

Budžets, taupīšana, nodokļi — tie ir tikai daži vārdi, kas kļuvuši par gandrīz ikviena iedzīvotāja ikdienas sarunvalodu. Pēc katras Ministru kabineta sanāksmes valdības vadītājs nāk klajā ar skaļiem paziņojumiem par iespējamiem budžeta deficīta samazināšanas avotiem, gan samazinot izdevumus, gan palielinot ieņēmumus. Vienu dienu nekustamā īpašuma nodoklis dzīvojamajām platībām plānots 0,4% apmērā no kadastrālās vērtības, otrā dienā — 0,1%. Arī strukturālo reformu jēdziens jau kļuvis gandrīz par tukšu skaņu. Gribu uzsvērt: valsts pārvaldei pašlaik trūkst nopietnas esošās situācijas analīzes, kā arī redzējuma par sasniedzamajiem rezultātiem rītdienā.

Tatjana Volkova

Tatjana Volkova.

Foto: Evija Trifanova/LETA

Diskusijās par iespējamajiem taupīšanas modeļiem tiek iesaistīti gan sociālie partneri, gan nozaru pārstāvji, tomēr lēmumi bieži vien tiek pieņemti, balstoties uz emocijām, nevis racionāliem argumentiem. Virkne lēmumu vispār netiek pieņemti. Labs piemērs tam ir vēlme atvieglot Eiropas Savienības fondu apguves procesu, samazinot iesaistīto institūciju skaitu. Šis lēmums joprojām nav pieņemts.

Ir daudz labu ideju par iespējamiem izdevumu samazinājumu virzieniem, tomēr valsts pārvaldei vairāk jāstrādā ar analīzi un iespējamiem nākotnes attīstības scenārijiem. Neviens uzņēmējs nemainītu savu cenu politiku, iepriekš negūdams pilnīgu pārliecību par iespējamajiem ieguvumiem. Arī kā augstskolas vadītāja pašlaik rūpīgi skatu katru izdevumu pozīciju, lai īstenotu efektīvu pārvaldību, vienlaikus nezaudējot izglītības pieejamību un kvalitāti.

Hrestomātisks piemērs par izdevumu samazināšanu, neizvērtējot iespējamos riskus un ekonomisko efektu, ir valsts pārvaldes pāreja uz atvērtā koda programmatūru. Šo jautājumu vēlos uzsvērt divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, arī Banku augstskolai kā jebkurai mūsdienīgai izglītības iestādei jāvērtē šīs pozīcijas īpatsvars kopējā izdevumu apjomā. Otrkārt, pašlaik uzņēmējiem svarīgās valsts pārvaldes iestādēs tiek veikti eksperimenti bez konkrētiem datiem par finanšu ieguvumu vai risku analīzes. Biznesa sektora pārstāvji ir pauduši bažas par Uzņēmumu reģistru kā uzticamu sadarbības partneri. Šādi piemēri nedrīkstētu atkārtoties.

Pāreja uz atvērtā koda programmām valsts pārvaldes dienas kārtībā bijusi jau vairākus gadus. Par to diskutējuši gan politiķi, gan nozari pārstāvošās organizācijas, tomēr precīzu datu par iespējamiem ieguvumiem vai zaudējumiem joprojām nav. Turklāt mums ilgus gadus pastāvējusi atsevišķa valsts iestāde — Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāts. Lai gan kopš vasaras vidus elektroniskās pārvaldes lietas pārņēmusi Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija, tomēr ledus arī šeit nav sakustējies.

Valsts pārvaldes vadītājiem gan politiskā, gan administratīvā līmenī jāsāk domāt saimnieciskāk. Jebkuram pieņemtajam lēmumam jābūt ilgtspējīgam. Atklāts paliek jautājums — vai mums pietrūkst zināšanu un prasmju, lai valsts pārvalde strādātu, balstoties uz analīzes datiem, vai lēmumi tiek pieņemti kādu iesaistīto pušu interesēs, kam nav nepieciešama ilgtermiņa vīzija?

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

18.10.2017
Ienākt apollo.lv