Noraida grozījumus, kas nostiprinātu MK tiesības noteikt minimālo skolēnu skaitu vidusskolas klasēs

Apollo
5 komentāri

Saeima šodien ceturtdien grozījumu veikšanu Vispārējās izglītības likumā, kas nostiprinātu Ministru kabineta (MK) tiesības noteikt minimāli pieļaujamo izglītojamo skaitu klasē vai klašu grupā valsts un pašvaldību vispārējās izglītības iestādēs vidējās izglītības pakāpē.

Noraida grozījumus, kas nostiprinātu MK tiesības noteikt minimālo skolēnu skaitu vidusskolas klasēs

Foto: Ieva Čīka/LETA

Noraidītie grozījumi valdībai būtu devuši tiesības arī noteikt minimāli pieļaujamo izglītojamo skaitu minētajā izglītības līmenī valsts augstskolu vispārējās vidējās izglītības iestādēs.

Vispārējās izglītības likumā vispārējās izglītības organizācijas kontekstā MK kompetenču vidū nav tieši atrunāta iespēja noteikt minimāli pieļaujamo izglītojamo skaitu klasē vai klašu grupā valsts un pašvaldību vispārējās izglītības iestādēs vidējās izglītības pakāpē, taču reizē patlaban normatīvajā aktā noteiktas vairākas MK kompetences. To vidū ir kā iespēja noteikt kārtību, kādā aprēķina un sadala valsts budžeta mērķdotāciju izglītības iestāžu pedagogiem, tā arī noteikt kārtību, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējās izglītības iestādēs un atskaitīti no tām un obligātās prasības pārcelšanai uz nākamo klasi.

Arī Izglītības un zinātnes ministrijā aģentūrai LETA norādīja, ka Vispārējās izglītības likums pasaka, ka MK nosaka kārtību, kādā skolēni tiek uzņemti vispārējās izglītības iestādēs un atskaitīti no tām. Uz šī likuma panta pamata arī izdoti MK noteikumi "Kārtība, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējās izglītības iestādēs un speciālajās pirmsskolas izglītības grupās un atskaitīti no tām, kā arī pārcelti uz nākamo klasi" .

Neatbalstītā likumprojekta anotācijā norādīts, ka vispārējo vidējo izglītību no 10. līdz 12.klasei nepieciešams koncentrēt reģionālās nozīmes pilsētās un novadu centriem, lai tādējādi veicinātu kvalitatīvas izglītības pieejamību un resursu efektīvu izmantošanu.

Pirms pieciem un vairāk gadiem gadiem veiktie OECD pētījumu rezultāti liecina, ka izglītības iestādēs lauku reģionos vidējie piecpadsmitgadīgo izglītojamo mācību sasniegumu rādītāji matemātikā, dabaszinātnēs un lasīšanā joprojām turpina atpalikt no viņu vienaudžu sasniegumiem citās Latvijas vietās, norādīja noraidīto likuma izmaiņu pārstāvji.

"Tādējādi pastāv risks šajā lauku izglītības iestādēs ienākošajiem vidusskolēniem iegūt zemākas kvalitātes izglītību, salīdzinot ar to, ko var iegūt izglītības iestādēs, piemēram, novadu pilsētās, kur koncentrēts kvalitatīvs pedagoģiskais resurss un nodrošināta materiāltehniskā bāze konkurētspējīgas vispārējās vidējās izglītības ieguvei," teikts likumprojekta anotācijā.

Debatēs par šo jautājumu Saeimā deputāte Inguna Sudraba (NSL) uzsvēra, ka kategoriski nepiekrīt tam, ko raksta likumprojekta iesniedzēji - ka, mācoties lauku skolās, bērniem būtu sliktāki pedagogi un sliktāki mācību apstākļi. "Es zinu ļoti daudzas [tā] sauktās mazās skolas ar pietiekami lielu piepildījumu, kuros pedagogi strādā daudz kvalitatīvāk, kur vidusskolas izglītība ir labāka par tuvumā esošās ģimnāzijas izglītību, kur bērni ir daudz spējīgāki, daudz vairāk uzvar olimpiādēs, ir daudzpusīgāki, kāpēc tas tā ir? Tāpēc, ka pedagogs viņam var veltīt daudz vairāk sava individuālā laika, daudz vairāk īpašas uzmanības," skaidroja politiķe.

Sudraba norādīja, ka tā kā uzstāšanās laikā Saeimā kāds vienmēr redz kaut kādas intrigas un interešu pārstāvniecību, tad deputāte vēlas norādīt, ka, paužot šo viedokli, pārstāv vismaz 50 vidusskolu novados un pilsētās intereses.

Deputāts Juris Viļums (LRA) sacīja, ka piekrīt tam, ka ļoti svarīga ir izglītības kvalitāte un, iespējams, varētu piekrist, ka "varbūt patiešām būtu jāslēdz" tās skolas, kur ir palikuši tikai daži skolēni, lai gan attiecīgās pašvaldības ietiepīgi turas pie šo skolu saglabāšanas. Taču ne vienmēr aritmētiski vienkāršota rēķināšana, ka, piemēram, 10 bērni pietiek klasē, bet deviņi ir par maz, ir labākais lēmums, pauda parlamentārietis.

Savukārt deputāte Ilze Viņķele (V) aicināja atbalstīt likumprojektu un neatkāpties no tā, ko Saeima ir uzdevusi Ministru kabinetam - līdz simtgadei tikt pie skolu tīkla, kas bērniem garantē kvalitatīvu izglītību. "Un tas nozīmē arī noteiktu skolu izmēru un arī vidusskolu izmēru," skaidroja politiķe.

"Mazliet skumji par to, ka mēs neredzam aiz tām trim priedēm mežu. (..) Un mēs neatceramies arī to, ko mēs paši esam uzdevuši Ministru kabinetam (MK), proti, Ilgtspējīgas attīstības komisija bija sagatavojusi uzdevumu MK sagatavot optimālu skolu tīklu, ietverot gan bērnu izvadāšanas iespējas, ārpusskolas nodarbību iespējas, paturot prātā tādu skolu kartējumu, lai tas nodrošinātu bērniem jebkurā Latvijas vietā kvalitatīvu izglītību," norādīja politiķe.

Debatēs izskanēja atšķirīgi viedokļi par Ministru kabineta noteikumiem, kuros ir noteikts skolēnu skaits vidusskolas klasēs. Par attiecīgo MK noteikumu atsevišķām normām Satversmes tiesa ir ierosinājusi lietu par to atbilstību valsts pamatlikumam.

Jau ziņots, ka Jaunjelgavas pašvaldība Satversmes tiesā (ST) apstrīdējusi Ministru kabinetā pieņemto kārtību, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējās izglītības iestādēs. Jaunjelgavas novada dome pieteikumā ST skaidroja, ka tā nespēs nodrošināt apstrīdētajās normās noteikto minimālo izglītojamo skaitu un tai nāksies slēgt Jaunjelgavas vidusskolas 10.-12.klasi. Tādējādi apstrīdētās normas liedzot īstenot pašvaldības autonomajā kompetencē nodoto funkciju, proti, nodrošināt iedzīvotāju tiesības iegūt vispārējo vidējo izglītību.

Pieteikuma iesniedzējas ieskatā apstrīdētās normas balstītas uz "mehāniskiem finanšu aprēķiniem, neņemot vērā katra novada vai pilsētas īpatnības, piemēram, iedzīvotāju skaitu vai plānoto attīstību". Jaunjelgavas vidusskolas zemākajās klasēs esošo skolēnu skaits liecinot, ka nākotnē apstrīdētajās normās noteiktais minimālais skolēnu skaits varētu tikt atkal sasniegts.

ST lietu paredzējusi skatīt 16.jūnijā.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

24.08.2017
Ienākt apollo.lv