Normāla vecmāmiņa

Apollo
0 komentāru

Visi mani vecu sauca, — 
Kur tad mans vecumiņš?
Es redzēju savu māti,
Savas mātes mātes māti.
(L. t. dz.)

Esmu māte 17 gadus vecam dēlam, vīra māte 19 gadus vecajai vedeklai un vecmāmiņa 2 mēnešus vecajam mazdēlam, bez tam arī meita 55 gadus vecajai mātei un mazmeita savai 77 gadus vecajai vecmāmiņai… Man ir 35 gadi.

Atceros gan savu, gan dēla skolas grāmatu zīmējumos redzētās ainas, kurās vecmāmiņa, vilnas lakatu ap pleciem aplikusies, sēž pie mūrīša un ada zeķes, kaķītim blakus murrājot. Savu vecmāmiņu tādu neesmu redzējusi, jo viņa strādāja algotu darbu līdz 75 gadu vecumam. Ar māti — mana mazdēla vecvecmāmiņu, dēlu un vedeklu brīvdienās slidojam, slēpojam, braucam ar velosipēdiem, laivojam. Ik rītu sēžos mašīnā pie stūres un braucu uz darbu,  katru ceturtdienas vakaru ar vīru ejam uz dančiem, bet piektdienās uz pirti.

Vai es  kā  vecmāmiņa uzvedos, kā īstai vecmāmiņai pieklājas? Vai tas ir normāli?

(No sarunas ar klienti)

Līdz ar mazbērna piedzimšanu, cilvēks iegūst jaunu sociālo lomu. Bija vienkārši māte, tēvs, bet nu tam priekšā nostājas trīs burti — VEC-māmiņa, VEC-tētiņš.  Dzīvē pavisam reāli ir ienācis vārds VECS — VECUMS. Atmiņā ataust anekdotes par gulēšanu vienā gultā ar vecmāmiņu un tas, cik gardi par tām tika smiets. Ko cilvēks izjūt, dzirdot, ka kāds tuvinieks vai paziņa kļuvis par vecmāmiņu vai vectētiņu? Ja pašam tas vēl «nedraud», tad var atviegloti nopūsties, bet zvaniņš jau ir iezvanījies. Raisās asociāciju virkne: vecums…, kur vecums, tur nespēks, slimība, vientulība un nāve! Bet vēl taču nav pat četrdesmit!

Šajā gadījumā runa ir par vecumu sociālajā nozīmē — vecmāmiņa/vectētiņš ir jauna loma, kas ietver norādi uz zināmu vecumu attiecībā pret jaunāko paaudzi. Sociālā pieredze pāriet pakāpē, kas ir salīdzinoši «vecāka» par mātes pakāpi. Šī loma ļauj mazāk darboties tīri praktiskā jomā, liekot lielāku akcentu uz garīgajām aktivitātēm. Jo jaunāks cilvēks iegūst vecāka sociālo statusu ģimenē, jo vairāk iespēju paveras perspektīvē, protams, ja izdodas pārvarēt pārejas krīzes un nodrošināt veiksmīgu funkcionēšanu jaunajā vecāka lomā.

Par vecumu kā dzīves posmu bioloģiskā un psiholoģiskā nozīmē, protams, te nav runa. Sieviete, kļūdama par vecmāmiņu, turpina veiksmīgi funkcionēt kā jauna sieviete, interesanta sieva, māte jaunākajiem bērniem utt. Būtu svarīgi atcerēties, ka bioloģiskā, psiholoģiskā un sociālā novecošana var neiet paralēli, bet gan ar diezgan būtiskām nobīdēm attiecībā viena pret otru.

Tāpēc ir svarīgi atcerēties, ka cilvēkiem nav «pienākums» kļūt veciem un nevarīgiem tāpēc vien, ka viņš/a ir tapuši par vecvecākiem un sabiedrībā eksistē šis stereotipizētais tēls: vecie un vārgie vecvecāki.

Lai veidotos pozitīva izpratne un attieksme pret vecumu un vecu cilvēku, vispirms būtu jāiegūst atbilstoša pieredze. Šodien nav atlicis daudz ģimeņu, kur funkcionē tradicionālais trīs paaudžu modelis un kur šo pieredzi varētu iegūt. Ar gandarījumu jāatzīmē, ka veidojas jauna veida trīs paaudžu modelis, kurā vecāki un vecvecāki, kuri vēl ir aktīvā darba vecumā, savstarpējā sadarbībā, ievērojot respektu un cieņu pret vecāko vajadzībām un jaunāko vēlmēm, atrod iespēju kopīgi audzināt jaunākās dzimtas atvases. Katra paaudze piedalās bērna audzināšanā savu iespēju robežās, saglabājot skaidras robežas un izpratni par lomām, pienākumiem un noteikumiem. Savstarpēja labvēlība un viedokļu tolerēšana veido labvēlīgu mikrovidi jaunās personības veidošanās laikam. Šādās emocionāli veselīgās ģimenēs vecais cilvēks nejūtas ne lieks, ne vientuļš, un jaunākie saņem pozitīvu pieredzi par vecumu.

Ja ģimenē kopā dzīvo tikai vecāki un bērni, tad viņiem līdz vecāku ligzdas atstāšanai nerodas pieredze par vecumu, kas ir lielāks nekā vecākiem. Arī vecāki būtībā dzīvo bez priekšstata par vecumu. Tai pašā laikā kaut kur, iespējams vientulībā, noveco viņu vecāki, varbūt arī vecvecāki. Attiecības ar vecumu bieži ir distancētas un būtībā noliedzošas.

Bieži triju paaudžu kopdzīve veidojas emocionāli neveselīga— ir daudz strīdu par kārtību, par varu, apvainojumu, nesakārtotu attiecību. Bērni visdrīzāk gribēs aiziet no šīs ģimenes un šajā gadījumā paņems pūrā negatīvu pieredzi par attiecībām ar vecumu.

Emocionāli neveiksmīgo ģimeņu vecie veido rindas pie ārstu kabinetiem. Viņi sūdzas par pastiprinātu svīšanu, nepamatotām garastāvokļa maiņām, bezmiegu, trauksmes vai nomāktības sajūtu un sliktu garastāvokli. Šīs sūdzības esot bijušas arī agrāk, taču gadiem ejot, kļūstot vecākiem, tās it kā pastiprinās un kļūst traucējošākas.

Objektīvie izmeklējumi liecina, ka vairumam veselība nav būtiski pasliktinājusies, bet viņi nāk pie daktera parunāties, saņemt tik nepieciešamo uzmanību un empātiju, jo sava mūža novakarē jūtas vientuļi, pamesti un/vai nederīgi. Bieži vien šķiet nesaprotami, kā tas nākas, ka vecie jūtas lieki un nevajadzīgi, bet bērni tai pat laikā cīnās ar grūtībām, meklējot aukles, kas pieskatītu šo vientuļnieku mazbērnus? Viņi visi jūtas vairāk vai mazāk pamesti, nemīlēti un piekrāpti, bet turpina katrs dzīvot savu dzīvi un risināt savas problēmas. Kāpēc gan izpaliek savstarpēja vēlme satikties, būt kopā, baudīt intīmās tuvības sajūtu, kas nodrošinātu psihoemocionālu komfortu?

Cilvēks laiku no dzimšanas līdz novecošanās sākumam aktīvi darbojas gan sociāli, gan materiāli, organizējot savu dzīvi.

Pakāpeniski samazinoties dzīves kapacitātei, cilvēks daudz ko vairs nespēj darīt tik veikli, kā agrāk. Ir arī lietas, kuras pašreizējās lomas ietvaros vairs nav aktuālas. Ja bērni ir izauguši, tad viņi vairs nav jāaprūpē un vecāki, kuri bijuši pārsvarā orientēti uz mātes/tēva lomas realizēšanu un piepildīšanu, var justies lieki un nevajadzīgi. Daudzi cilvēki, paliekot vieni (bez bērniem un/vai dzīves drauga) dvēseliski apjūk— nezina, kā sevi iekšēji harmonizēt, ko vajadzētu pārkārtot, ar ko piepildīt laiku un telpu, kas atbrīvojusies pēc kādas sociālās lomas aktīvās darbības izbeigšanās.

Ko darīt? Lai arī cilvēks reti izmanto citu pieredzi, tomēr šis stāsts ir tik bieži un dažādos «locījumos» dzirdēts, ka gribas padalīties.

Var, protams, doties pie ārsta un parakstīties uz antidepresīvās terapijas kursu, kas pamazām arī uzlabos pacienta stāvokli. Bet vai tad visu atlikušo mūžu «sēdēt uz antidepresantiem» — tie gan maksā naudu, gan, kas, iespējams, ir pat svarīgāk, — padara cilvēku atkarīgu no zālēm, no ārsta, no finansēm. Un atkarība, kā mēs zinām, rada trauksmi, kas ietekmē un lēni, bet neatlaidīgi grauj mūsu fizisko veselību.

Ar laiku var parādīties reiboņi, asinsspiediena svārstības, diskomforta sajūta kuņģa apvidū un nespēks. Un atkal jādodas pie dakterīša. Tur rindā sēdēdami līdzīgie viens otru uzmanīgi uzklausa un dalās pieredzē, sniedzot viens otram bez maksas «vērtīgus» padomus. Un dakterīši nepagurdami raksta receptes, bet cilvēks ar sirmo galvu laimīgāks, nezin kāpēc, nejūtas. Tiek apmeklēti visdažādākie speciālisti, un ne vienu reizi vien. Un, kad ir gana bagāta pieredze sakrājusies ar diplomētiem dakteriem, bet labi kā nav, tā nav, tad ir jādodas pie dziedniekiem vai no tālām zemēm atbraukušiem zintniekiem.

Par laimi arī apšaubāmu zvaigžņu tulku un kāršu licēju kantori ir vai uz katra stūra. Vēl pastāv iespēja sāk meklēt ceļu uz baznīcu, kā pie pēdējās instances, bet 50 gadu ilgusī «Dieva noliegšanas aģitācija» un «garīgo tēvu» strauja politizācija dara savu— neizdodas līdz galam ļauties un paļauties Ticībai… Un tas ir vēl viens zaudējums. Cilvēks izmēģina VISU — viņš iet, darbojas, rosās, domas aizņemtas ar rūpēm par savu veselību— nav laika ne skumt, ne dusmoties.

Visas vecā cilvēka domas aizņem atmiņas par pagātni, kas ir viņa vienīgā vērtība un galvenā dzīves sastāvdaļa, ja neskaita raizes par savu veselību. Bet harmonijas un miera dvēselē nav un kāds nesaprotams spēks dzen meklēt kaut ko, kam nevar atrast vārdu. No cilvēciskā viedokļa, šis ir tikai viens tipiska dzīves stāsta strupceļš, bet varbūt krustceles?

Uz kuru pusi tad doties? Varbūt izvēlēties sastapšanos ar īsto sevi, pieņemt zaudējumus, atrast ieguvumus un samierināties ar savu vecumu un paskatīties apkārt, ko labu varētu padarīt?! Es taču spēju ne tikai konkurēt, bet pat uzvarēt kādā sfērā!

Ziņo redaktoram par kļūdu!

Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Jaunākais no izklaides

Vairāk

Valūtu kursi

22.10.2017
Ienākt apollo.lv