Nosauc studiju programmas, kurām nebūs budžeta vietas

Apollo
12 komentāri

Latvijas Lauksaimniecības universitātei (LLU) nākamajā studiju gadā netiks piešķirtas budžeta vietas pedagoģijas un socioloģijas studijām, jo augstskola specializēsies lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un pārtikas tehnoloģijās, informēja Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM). Šāda vienošanās otrdien esot panākta sarunās ar LLU.

Nosauc studiju programmas, kurām nebūs budžeta vietas

Foto: Ieva Lūka/LETA

Tādējādi budžeta vietas pirmā kursa studentiem vairs netiks piešķirtas LLU pedagoģijas un socioloģijas studiju programmās.

IZM akcentē, ka šādā veidā tiks sperti pirmie soļi studiju sadrumstalotības mazināšanai, kas ir izteikta problēma Latvijas augstākās izglītības sistēmā. Ministrija skaidro, ka pedagoga izglītību par valsts budžeta līdzekļiem ik gadu iegūst 1379 skolotāji sešās valsts dibinātās augstskolās - Latvijas Universitātē (365 budžeta vietas), LLU (47 budžeta vietas), Daugavpils Universitātē (180 budžeta vietas), Liepājas Universitātē (205 budžeta vietas), RPIVA (427 budžeta vietas) un Rēzeknes Augstskolā (155 budžeta vietas). Savukārt darbu Latvijas skolās gadā sāk vien ap 100 jauno pedagogu.

Kopumā valsts finansētās budžeta vietas LLU sociālo zinātņu studiju programmām tikšot samazinātas par 20% atbilstoši Ekonomikas ministrijas prognozēm par darba tirgus pieprasījumu. Tuvākā gada laikā tiks izvērtēta to studiju virzienu saglabāšana universitātē, kas tieši nav saistīti ar lauksaimniecības specialitāti.

«Latvijas Lauksaimniecības universitātei ir jāstiprina studiju virzieni, kas vēsturiski tiek īstenoti šajā konkrētajā augstskolā, pakāpeniski atsakoties no valsts finansētajām budžeta vietām jomās, kuras nav saistītas ar LLU specializāciju un kurās specializējas citas Latvijas augstskolas,» tikšanās laikā norādīja izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (RP).

Par lauksaimniecības nozari atbildīgā zemkopības ministre Laimdota Straujuma paudusi atbalstu izglītības un zinātnes ministram, piekrītot, ka LLU ir nepieciešams specializēties ar lauksaimniecību un mežsaimniecību saistītos studiju virzienos, panākot to konkurētspēju. Ministre arī norādīja, ka nozarē ir jūtams agronomu, zootehniķu un zivsaimniecības speciālistu trūkums.

Gan Zemkopības ministrijas, gan LLU pārstāvji norādījuši, ka nepieciešams popularizēt šos studiju virzienus, kā arī informēt par darba tirgus pieprasījumu, lai ieinteresētu jaunatni studēt un veidot karjeru nozarē.

Zemkopības ministrija kopā ar LLU jau ir panākusi, ka pēdējo gadu laikā universitātē par 40% ir samazinātas budžeta vietas pedagoģijā, socioloģijā un par 20% ekonomikā, pārdalot finansējumu izmaksu ziņā dārgākiem studiju virzieniem - veterinārmedicīnai un lauksaimniecībai.

IZM speciālisti arī vērsa augstskolas uzmanību uz iespējām attīstīt pētniecības nozari uz LLU bāzes, piesaistot Eiropas fondu līdzekļus.

Tikšanās laikā LLU un ZM pārstāvji pauduši arī atbalstu IZM izvirzītajiem četriem principiem, pēc kuriem šogad tiek veikta valsts finansēto studiju budžeta vietu pārdale.

LLU rektors Juris Skujāns sarunā ar aģentūru LETA norādīja, ka augstskola vērtēs un pārdomās ministrijas piedāvājumu par 20% samazināt pedagoģijas un sociālo zinātņu budžeta vietu skaitu, kuru jau tā augstskolā esot maz.

«Mēs neesam īpaši priecīgi par to, jo četru gadu laikā jau par vairāk nekā 40% esam noīsinājuši budžeta vietas pedagoģijā un sociālajās zinātnēs. Gribam redzēt, vai tas notiek visur vai mēs neesam izņēmums,» sacīja Skujāns. Ja šādas prasības būs arī citām augstskolām, LLU samazinās budžeta vietas šajās jomās.

Viņš atzina, ka augstskola bija iecerējusi budžeta vietu sadalījumā nākamajā studiju gadā neko nemainīt, jo pēdējos gados šis jautājums jau ir sakārtots. Taču ministrijas vēlas, lai tiktu budžeta vietas koncentrētas tādās jomās kā lauksaimniecība, meži, pārtikas tehnoloģijas, veterinārmedicīna. Rektors gan pieļāva, ka finansējums varētu tikt novirzīts budžeta studiju vietu bāzes izmaksās, kas netiek nodrošināts pilnā mērā.

Jau vēstīts, ka, sadalot budžeta vietas nākamajam studiju gadam, galvenokārt tiks ņemts vērā augstskolu stratēģiskās specializācijas princips, bet tāpat IZM sociālajās zinātnēs un tematiskajā grupā «Izglītība» budžeta vietu skaitu pakāpeniski plāno samazināt par 20%, pārdalot tās uz dabaszinātnēm un inženierzinātnēm.

Kā aģentūru LETA informēja ministrijā, studiju budžeta vietu pārdalē galvenokārt tiks ņemts vērā augstskolu stratēģiskās specializācijas princips, kas paredz augstskolām stiprināt studiju virzienus, kuros tās jau ir sasniegušas zināmu izcilību. Sadalot studiju budžeta vietas nākamajam gadam, tiks ņemti vērā vēl trīs galvenie principi. Viens no tiem ir pašreizējās aploksnes princips, proti, augstskolas saņems to pašu kopējo naudas apjomu, kāds bija pērn, tomēr tas būs citādi pārdalīts starp studiju programmām.

Ievērojot vietu skaita pārdales principu, iecerēts, ka sociālajās zinātnēs un izglītības tematiskajā grupā budžeta vietu skaits pakāpeniski tiks samazināts par 20%. Statistika un prognozes rādot, ka Latvijā jau tagad ir sociālo zinātņu speciālistu pārprodukcija, bet pieprasījums pēc speciālistiem ar profesionālo izglītību dabaszinātnēs, ražošanā un būvniecībā arvien pieaugs.

Ministrijā akcentē, ka viena studenta izmaksas apmācībai dabaszinātņu specialitātē ir krietni augstākas, tāpēc, pārdalot budžeta vietas par labu dabaszinātnēm, plānots arī palielināt šo budžeta vietu nodrošinājumu - finansējuma apjomu vienai vietai.

Studiju budžeta vietu sadalē tiks ņemts vērā arī ekonomiskās efektivitātes princips, izvērtējot, vai studentu grupa spēj piesaistīt pietiekamu studējošo skaitu - vismaz 20 studentus.

IZM akcentē, ka valsts finansēto budžeta vietu pārdale tiek plānota attiecībā uz budžeta vietām pirmajam studiju gadam, līdz ar to izmaiņas skars tikai tos jauniešus, kuri studijas sāks 2014./2015.akadēmiskajā gadā.

Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Nozaru ekspertu padomes un nozaru ministriju viedoklis būs viens no galvenajiem valsts finansēto budžeta vietu sadalījuma pa studiju programmām attiecīgajās studiju tematiskajās grupās noteicošajiem faktoriem.

2014.gadā Izglītības un zinātnes ministrijas piešķirtie valsts budžeta līdzekļi ministrijas padotības augstākās izglītības iestādēm kopumā ir 35 941 931 miljons latu, un paredzēts, ka no tiem augstskolām tiks novirzīti 30 016 387 miljoni latu, bet koledžām - 5 925 544 miljoni latu.

Ziņo redaktoram par kļūdu!

Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Receptes

Vairāk

Valūtu kursi

13.12.2017
Ienākt apollo.lv