Noskaidroti uzņēmumi ar labāko reputāciju

Apollo
0 komentāru

Uzņēmumu reitingi visbiežāk tiek veidoti, sarindojot to finanšu rādītājus — peļņu, apgrozījumu, nomaksātos nodokļus, taču jebkuru uzņēmumu raksturo arī kas vairāk nekā skaitļi, piemēram, attiecības ar darbiniekiem, klientiem, piegādātājiem, sabiedrību un valsti kopumā. Tādēļ pirmo reizi Latvijā veiktā pētījumā noskaidrots, kurš ir uzņēmumu reputācijas līderis. Uzņēmumu reputācijas topā, balstoties uz 20 ekspertu, 200 uzņēmumu vadītāju un tūkstoti nejaušu garāmgājēju vērtējumu, kā arī plašu kontentanalīzi (preses apskatu), izkristalizējušies tie uzņēmumi, kas ieguvuši augstākās vietas kopvērtējumā, turklāt iezīmējas arī labākie pa nozarēm.

Uzņēmumu reputācijas TOP 15 (viss saraksts skatāms laikrakstā):

1. Hansabanka
2. «Latvijas Mobilais telefons»
3. «Lido»
4. «Aldaris»
5. «Laima»
6. Parex banka
7. «Rimi Latvia»
8. «SEB Unibanka»
9. «Latvijas Balzams»
10. «Lattelekom»
11. «Latvija Statoil»
12. «Dzintars»
13. «Latvenergo»
14. «Rīgas piena kombināts»
15. «Cido pārtikas grupa»

Topā redzams, kurās jomās katrs uzņēmums spēcīgāks — kā darba devējs vai pakalpojumu sniedzējs, varbūt topā augstāku vietu palīdzējusi iegūt veiksmīga korporatīvā komunikācija vai skaidra nākotnes vīzija, bet kavējis sociālās atbildības trūkums.

Topā plaši pārstāvēts ir banku sektors, proti, tajā atrodams vairums banku. Trīs šīs nozares pārstāves pat nonākušas pirmajā desmitniekā. Plašs ir arī sarakstā iekļuvušo tirdzniecības un pārtikas ražotāju loks. Lai gan topā iekļuvuši nozīmīgākie informācijas tehnoloģiju, būvniecības un kokrūpniecības uzņēmumi, šo nozaru pārstāvji bāzējušies saraksta beigu daļā. Redzams, ka reputācija augstāka ir tiem uzņēmumiem, kas ilgstoši strādā tirgū.

Eksperti ir vienisprātis, ka reputācijas tops, kurš tapis, sabiedrisko attiecību aģentūrai «DDB Porter Novelli» sadarbojoties ar laikrakstu «Diena», rosinās uzņēmējus izvērtēt reputācijas spēku un mudinās vairāk pievērsties klibojošo jomu uzlabošanai. «Visi faktori, pēc kuriem šajā pētījumā vērtēti uzņēmumi, ir «Dienai» ļoti svarīgi, tādēļ mēs vēlamies tiem pievērst uzmanību, panākt, lai uzņēmēji par tiem aizdomājas, jo tās ir nozīmīgas vērtības,» pauž a/s «Diena» sabiedrisko attiecību vadītāja Anna Muhka.

Ārvalstu investoru padomes izpilddirektors Kārlis Caunītis uzskata, ka reputācijas tops ir mēģinājums pētīt to biznesa daļu, ko neraksturo skaitļi, bet sabiedrības attieksme. «No iegūtajiem rezultātiem uzņēmumi var spriest par savu imidžu un reputāciju attiecībā pret konkurentiem, darbinieki varēs novērtēt sabiedrības attieksmi pret viņu darba devējiem,» norāda K. Caunītis un uzsver, ka tops būs papildu motivācija uzņēmumiem strādāt ne tikai peļņai, bet arī labāk iekļauties vispārējā sabiedrības attīstībā.

Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Kaspars Gerhards uzskata, ka reputācija veicina komersantu konkurētspēju. «Augsta reputācija ļauj uzņēmumam daudz veiksmīgāk konkurēt gan iekšējā, gan ārējā tirgū,» norāda K. Gerhards.

Reputācijas nozīmīgums uzņēmumu pašnovērtējumā un konkurentu izvērtēšanā pēdējo desmit gadu laikā ir būtiski pieaudzis un, ekonomikai attīstoties, šis nemateriālais kapitāls iegūs vēl lielāku vērtību, par ko liecina Skandināvijas pieredze, kur īpaši liela uzmanība tiek veltīta sociālās atbildības vētīšanai. «Latvijā uzņēmumi un arī sabiedrība vēl nesaprot, kāpēc tiem svarīgi būt sociāli atbildīgiem, un reputācijas tops varētu būt pamudinājums šai lietai pievērsties vērīgāk,» uzskata Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Elīna Egle.

«Ja šāds reputācijas tops iegūst pietiekamu autoritāti, tas var kļūt par mērauklu un kalpot par standartu, kurā uzņēmēji tiecas iekļauties un uzlabot savas pozīcijas,» reputācijas topa nozīmīgumu raksturo personāla atlases uzņēmuma «RMS–recruitment» direktors Aleksejs Milovskis.

Topa veidotāji

Aigars Nords, «DDB/Porter Novelli» direktors:

«Esmu pārliecināts, ka uzņēmumu reputācijas pētīšana un reputācijas topa publicēšana papildus motivēs uzņēmumus rūpēties par savu reputāciju — par savu darbinieku labklājību, biznesa partneru cieņu, ētisku un pārskatāmu uzņēmējdarbību, kā arī atbildību pret sabiedrību. Laba reputācija un veiksmīga uzņēmējdarbība iet roku rokā. Zaudējot reputāciju, mēs zaudējam visu. Līdz šim Latvijā uzņēmumi un organizācijas galvenokārt vērtēti, pamatojoties uz finanšu informāciju un citiem «materiālajiem» rādītājiem. Reputācija ir viens no vērtīgākajiem jebkura uzņēmuma vai organizācijas nemateriālajiem aktīviem, kuru jāprot vadīt, vērtēt, «mērīt» tieši tāpat kā visus tradicionālos uzņēmuma aktīvus. Uzņēmumu reputācijas tops pirmoreiz atspoguļo sabiedrības un biznesa vides nemateriālo vērtējumu, noteiktā secībā sarindojot Latvijas lielākos uzņēmumus pēc to publiskās reputācijas.»

Sarmīte Ēlerte, «Dienas» galvenā redaktore:

«Labi padarīt darbu, pakalpot, sagādāt prieku tam, kam domāts tavs darbs, būt lepnam, būt gādīgam. Uzņemties atbildību, nevis sūdzēties, ka netiek galā citi — valsts, namu pārvalde vai Kultūras ministrija. Nemaksāt kukuļus. Maksāt nodokļus

Tādas tik vienkāršas lietas man nāk prātā, kad dzirdu — jā, tas ir uzņēmums ar labu reputāciju!

Pilsoniska sabiedrība balstās uz godīgu līgumu, tās dalībnieku vēlmi un spēju uzņemties atbildību, kas ir plašāka par tiešo biznesu.

Sabiedrībā, kurā ir daudzi uzņēmumi ar labu reputāciju, ir vairāk paļāvības un drošības, solidaritātes. Tā ir radošāka un ātrāk attīstās. Tur valsts veic tiešos pienākumus, tā ir maza un kvalitatīva un nemaisās biznesā.

Diena grib izcelt uzņēmumus ar labu reputāciju. Mēs vēlamies, lai tādu būtu daudz.»

Roberts Ķīlis, sociālais antropologs, reputācijas topa zinātniskais vadītājs:

«Analizējot topu, redzams, ka augstāk sarakstā ir tādi uzņēmumi kā «Laima», «Aldaris», «Dzintars», un tas liecina, ka reputācija Latvijas uzņēmumiem veidojas ilgstošā laika posmā, un tā ir kā socializācijas sastāvdaļa. Tas apliecina, ka reputācija ir ilglaicīga kapitāla sastāvdaļa, ko var izmantot pat tad, ja uzņēmumam citās jomās neieti visai spoži. Topā augstāk ir tādi uzņēmumi, kuru preces vai pakalpojumi nepieciešami lielākam patērētāju skaitam. No iepriekšējiem pētījumiem izriet, ka Latvijā sociālā atbildība sabiedrībai un uzņēmumiem ir mazāk svarīga nekā preces. Skatot pa nozarēm, redzams, ka tās, kuru pakalpojumus izmanto salīdzinoši retāk, topā arī atrodas zemāk. Iespējams, ka spēcīga sakarība meklējama starp nodarbināto skaitu un uzņēmuma vietu topā — jo lielāks darba devējs, jo augstāka vieta.»

Hansabanka ierindojusies topa pirmajā vietā.

Hansabanka ierindojusies topa pirmajā vietā.

Foto: Inga Kundziņa

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

20.10.2017
Ienākt apollo.lv