Noskaidrots, kad mūsu senči sākuši «domāt kā cilvēki»

Apollo
205 komentāri

Izmantojot ārkārtīgi modernu smadzeņu darbības vizualizēšanas tehnoloģiju, ar ko tika novērota mūsdienu cilvēku spēja izgatavot senos priekšmetus, Indiānas Universitātes neiroarheologi ir atraduši pierādījumus, ka cilvēkiem raksturīga domāšana varētu būt attīstījusies pirms 1,8 miljoniem gadu, vēsta «Science Daily».

Noskaidrots, kad mūsu senči sākuši «domāt kā cilvēki»

Foto: AFP/Scanpix

Žurnālā «Nature Human Behavior» 8. maijā publicētie pētījuma rezultāti liecina par cilvēkam raksturīgas domāšanas parādīšanos cilvēka senču sugai «Homo erectus», kuras evolūcija notika 600 000 gadu pirms neandertāliešiem.

«Tie ir nozīmīgi rezultāti, jo tiek plaši uzskatīts, ka mūsu izzināšanas spēju modernās formas parādījās tikai ļoti nesen cilvēka evolūcijas vēsturē,» skaidroja Indiānas Universitātes Akmens laikmeta institūta pētniece Šelbija Pata, kura ir pētījuma autore.

«Tomēr šie rezultāti liecina, ka pāreja no pērtiķiem raksturīgas domāšanas uz cilvēkiem raksturīgu domāšanu un uzvedību parādījās pārsteidzoši agri,» viņa piebilda.

Pētījumā gūtie secinājumi balstās smadzeņu darbībā, kas novērota mūsdienu cilvēkiem, kuri ir apmācīti izgatavot divu veidu seno laiku darbarīkus - Olduvajas kultūras un Ašelas kultūras darbarīkus.

Olduvajas kultūras darbarīki, kas pirmo reizi parādījās pirms 2,6 miljoniem gadu, ir vieni no cilvēka senču senākajiem izmantotajiem darbarīkiem. Ašelas kultūra tikmēr aizsākās pirms 1,8 miljoniem gadu, bet beidzās pirms 100 000 gadu.

Pata skaidroja, ka neiroarheologi pēta mūsdienu cilvēkus, lai noskaidrotu, kā mūsdienu cilvēka senčiem attīstījās izziņas spēja.

Foto: AFP/Scanpix

Pētījumos, kuros mūsdienu cilvēkiem jāizgatavo seno laiku darbarīki izmantojamās metodes līdz pat nesenam laikam bija ļoti ierobežotas. Iepriekšējos pētījumus cilvēki tika pētīti ar magnētiskās rezonanses palīdzību, lai aplūkotu smadzeņu aktivitāti.

Savukārt Patas pētījuma tika izmantota daudz modernākā tuvās infrasarkanās atstarojošās gaismas spektroskopija, ar kuras palīdzību tika novērota smadzeņu darbība cilvēkiem, kuri mācījās izgatavot senos darbarīkus.

Pētījumā 15 brīvprātīgajiem ar mutiskām instrukcijām videomateriālā tika mācīts izgatavot abu tipu darbarīkus. Vēl 16 brīvprātīgajiem tika rādīti tie paši video, bet bez skaņas, un viņi mācījās izgatavot instrumentus tikai ar novērojumu palīdzību.

Pētījums tika veikts Aiovas Universitātes laboratorijā. Smadzeņu skenēšana uzrādīja, ka ir nepieciešama vizuālā koncentrēšanās un motorā kontrole, lai izgatavotu vienkāršos Olduvajas darbarīkus. Daudz lielāka smadzeņu daļa tika iesaistīta sarežģītāko Ašelas darbarīku izgatavošanā, tostarp vietas smadzenēs, kas saistītas ar vizuālo, skaņas un sensori motoro informāciju, vizuālo darba atmiņu un spēju tālāk plānot uz priekšu.

«Fakts, ka šīs modernākās izziņas formas bija vajadzīgas, lai radītu Ašelas rokas cirvjus, bet ne vienkāršākos Olduvajas darbarīkus, nozīmē, ka šī cilvēkiem raksturīgā izziņas forma var tikt atvirzīta vismaz 1,8 miljonus gadu atpakaļ, kas ir senākais laiks, kad arheoloģiskajos izrakumos atrasti šie darbarīki,» skaidroja Pata. «Šīs smadzeņu daļas ir tās pašas vietas, kas iesaistītas tādās mūsdienu darbībās kā klavieru spēlēšana,» viņa piebilda.

Foto: Reuters/Scanpix

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

21.09.2017
Ienākt apollo.lv