Noteikta suga knišļiem, kas izraisījuši lauksaimniecības dzīvnieku bojāeju

Apollo
0 komentāru

Knišļi, kas vainojami vairāk nekā 400 lauksaimniecības dzīvnieku bojāejā, ir sugas Simulium rostratum pārstāvji, aģentūru LETA informēja Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes asociētais profesors Voldemārs Spuņģis.

Šī suga ietilpst radniecīgu sugu kompleksā Simulium venustum/verecundum, no kurām Latvijā sastopamas Simulium rostratum un Simulium venustum. Šī suga izplatīta un bieži sastopama Holarktikā — Eirāzijas un Ziemeļamerikas mežu zonā.

Spuņģis atzina, ka nedrīkst laist mājlopus ganīties, kamēr nav beigusies masveida knišļu izlidošana, ko zemnieki varēs novērot paši. Knišļu lidošanas periods ilgst 2–4 nedēļas. Ja laiks ir karsts, šis periods ir īsāks, ja vēss — tad ilgāks.

Knišļu apkarošana ar ķīmiskajiem līdzekļiem patlaban būtu mazefektīva, norādīja Spunģis.

Viņš paskaidroja, ka nepieciešams izveidot knišļu prognozes metodes — pirms knišļu izlidošanas laika pavasarī ievākt bentosa paraugus tajās upēs, kas atrodas knišļu ietekmētajos rajonos. Masveida izlidošanas draudu gadījumā varētu brīdināt ietekmēto rajonu zemniekus. Latvijā šādi pētījumi netiek veikti.

Upura meklējumos knišļu mātītes izlidojot no rīta un vakarā, naktī knišļi nelido. Tiem nepatīk arī vējains laiks. Mātītes parasti nosēžas dzīvnieku apakšpusē — uz kakla, vēdera, kājām, kā arī ielien ausīs. Kukaiņa dzēliens var būt arī pilnīgi nesāpīgs, jo knislis brūcē ievada anestezējošās siekalas. Knišļi izvairās uzbrukt mājdzīvniekiem, kas atrodas telpās un pat nojumēs. Knišļu apsēstam dzīvniekam ieejot kūtī, knišļi aizlido. Nereti tie lielā skaitā salasās uz kūts logiem.

Knišļi ir izplatīti visā Latvijā, tomēr visbiežāk masveida savairošanās tiek periodiski novērota Vidzemē un Latgalē.

Iepriekšējā masveida savairošanās bijusi astoņdesmito gadu beigās. Tā ir saistīta ar klimatiskajiem apstākļiem — nokrišņu daudzumu un ūdens temperatūru.

Pērnā vasara bija lietaina, upēs bija pietiekami daudz ūdens un gaisa temperatūra vidēja. Ūdens pastāvīgi piegādāja knišļu kāpuriem barības vielas. Un, ja ūdens temperatūra bija relatīvi zema, tad skābekļa saturs ūdenī bija augsts. Tādējādi knišļu attīstībai bija labvēlīgi apstākļi.

Spunģis norāda, ka atsevišķi knišļa kodumi dzīvniekiem ļaunumu nenes. Taču, ja dzīvnieku sadzeļ simti un tūkstoši knišļu, tad sekas var būt letālas. Cēlonis dzīvnieku bojāejai var būt gan asiņu zudums, gan saindēšanās ar knišļu izdalītajiem fermentiem. Fermenti — svešas olbaltumvielas dzīvnieka organismā — darbojas kā inde. Mājdzīvnieka nāve iestājas no anafilaktiskā šoka — smagas alerģiskas organisma reakcijas, sirdsdarbības un elpošanas traucējumiem.

Latvijā knišļi nepārnēsā mājlopu slimības, taču savvaļas putniem tie var pārnēsāt vienšūņu parazītus — Leucocytozoon toddi, skaidroja Spunģis. Šie parazīti dzīvo putnu asinīs un var izraisīt nāvi. Pastāv iespēja, ka knišļi šos vienšūņus var pārnest no savvaļas putniem uz mājputniem. Knišļi var pārnēsāt vīrusu izraisītu trušu saslimšanu — miksomatozi.

Knišļu skaita regulācija ar mākslīgiem līdzekļiem ir visai sarežģīta un pat neiespējama. Ir bijuši mēģinājumi izliet insekticīdus upēs, kurās attīstās knišļi, taču ekoloģiskās sekas bijušas dramatiskas — iznīkuši visi ūdens kukaiņi un kritusies ūdens kvalitāte. Turklāt knišļu kūniņas pret šādu apstrādi ir nejūtīgas.

Knišļu skaita regulēšanai var izmantot arī baktēriju Bacillus thuringiensis, taču nav zināms, kādas blakus ietekmes tas var izraisīt.

Kā ziņots, Pārtikas un veterinārā dienesta speciālisti šodien lūdza Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes mācībspēkiem noteikt precīzu knišļu sugu.

No knišļu kodumiem sešos Latvijas rajonos gājuši bojā jau kopumā 432 dzīvnieki, no tiem 421 govs, septiņi zirgi, divas cūkas un divas aitas.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

17.10.2017
Ienākt apollo.lv