Nu, bet kā var nerosināt?

Apollo
0 komentāru

«Nu, bet kā var nesolīt? Kā var nesolīt pensionāriem cilvēka cienīgu dzīvi un saprātīgu pensiju? Kā var nesolīt veselības aprūpē viņiem absolūti nepieciešamo naudu? Kā var nesolīt zemniekiem atbalstu viņu konkurētspējas nodrošināšanai?»

valdība, baloni

Foto: Evija Trifanova/LETA

Šo Einara Repšes (JL) pērli droši vien var uzskatīt par Latvijas populisma vadmotīvu, tomēr patlaban tas jau sācis novecot. Riskanto «kā var nesolīt?» pamazām nomaina ērtākais «kā var nerosināt?». Un pareizi ir — kā var nerosināt, ja droši zināms, ka tā nekad nenotiks?

Tā Saeimas deputāts Vents Armands Krauklis (TP) otrdien sagādāja savdabīgu pārsteigumu, aicinot diskutēt par iespēju noteikt mazumtirdzniecībā maksimālo piecenojumu tādām pārtikas precēm kā pienam, sviestam, krējumam, maizei, svaigai gaļai un kartupeļiem. Deputāts pauda cerību, ka tādējādi šo preču cenas veikalos samazinātos vismaz par 15–20%.

Jauks ierosinājums tajā pašā dienā, kad parādījās ziņa par iespējamo Kraukļa kandidēšanu uz vakanto kultūras ministra amatu. Ar iedzīvotāju viedokli par šādu iespēju katrs varēja iepazīties interneta portālu komentāros. Visticamāk, ne pārāk glaimojošās atsauksmes lasīja arī pats deputāts.

Tāpat satiksmes ministrs Ainārs Šlesers (LPP/LC) janvārī sadomāja «pieteikt karu» skandināvu bankām, rosinot noteikt, ka bankas turpmākos trīs gadus nedrīkstēs atņemt dzīvokļus tiem cilvēkiem, kas vairs nevar atmaksāt par tiem ņemto kredītu.

Tikpat labs ierosinājums. Turklāt nošauti uzreiz divi zaķi — novērsta uzmanība no Šlesera šofera dēla iecelšanas labi atalgotā amatā, kā arī cita grēkāža nosaukšana saistībā ar ministram piedēvēto «gāzi grīdā» politiku.

Šlesera ierosinājumi tagad savu otro inkarnāciju ieguvuši daudz mērenākajos un izplūdušākajos LPP/LC darba grupas rosinātajos priekšlikumos kredītņēmēju aizsardzībai, kuros par izsprukšanu no parādsaistību kārtošanas uz trim gadiem vairs nav ne vārda. Var prognozēt, ka Kraukļa aicinājums uz diskusiju netiks pat tik tālu.

Tas tā kā būtu skaidrs, bet pārsteigumu pēc Kraukļa un Šlesera ierosinājumiem raisa iedzīvotāju kāre tos atspēkot, sīki un smalki stāstot, kāpēc šīs idejas neietu cauri, kāpēc tajās var saskatīt komunisma iezīmes utt. It kā jau pareizi, tikai nav skaidrs, kāpēc kādam vispār ir iekāriens šos ierosinājumus pakļaut nopietnai kritikai? Ziņas vērta ir tikai politiķu augsti attīstītā fantāzija, simulējot rūpes par valsts aktuālākajām problēmām.

Iespējams, ka slaveno ierosinājumu atspēkotāji vienkārši labi atceras, pie kā var novest sistemātiski īstenota īstermiņa populisma politika. Bijušais premjers Aigars Kalvītis (TP) intervijā laikrakstam «Biznes&Baltija» taču pat neslēpa, ka nepopulārus pasākumus ekonomikā nav veicis tikai sabiedrības spiediena dēļ. Rezultātā vispirms Eiropā augstākā inflācija, pēc tam — straujākā recesija.

Šī rosināšanas politika priekšvēlēšanu gaisotnē valdošajiem politiķiem, protams, ir ļoti ērta (vienmēr varēs teikt, ka sasāpējušās problēmas neļāva risināt ļaunie koalīcijas partneri). Tomēr rosināšanas absolūtais čempions droši vien ir opozīcijas pārstāvis Aigars Štokenbergs (SCP), kas pārtrumpo gan Šlesera «trīs gadu moratoriju», gan Kraukļa «pārtikas cenu noteikšanu», gan Grūtupa «piektās kolonnas apkarošanu», gan Kučinska «sarunas par valdības paplašināšanu», gan Brigmaņa «cīņu par mazajiem novadiem», «tēvzemiešu» «kauju par Abreni» utt.

Laikam visi atceras spilgto toreiz vēl nevalstiskās organizācijas «Sabiedrība citai politikai» (SCP) 100 000 latu vērto «himnas dziedāšanas» kampaņu, kas ar savu uzspēlēto sērīgumu spieda aizdomāties par daļas mūsu valsts iedzīvotāju nožēlojamajiem dzīves apstākļiem un zaudētajām cerībām. Tomēr kādam mērķim SCP tērēja 100 000 latu? Atbilde ir vienkārša — lai ierosinātu referendumu par Pensiju likuma grozījumiem! Ir vienalga, vai šie Pensionāru un senioru partijas sagatavotie grozījumi sagrautu valsts budžetu, jo referendumā nebija paredzēts uzvarēt. Pirms pašas tautas nobalsošanas dārga un vērienīga aģitācija nenotika. Milzīgie līdzekļi tika tērēti, lai panāktu referendumu referenduma dēļ.

Paturot prātā «pensiju referendumu», der atcerēties arī citu — daudz nesenāku — Štokenberga rosinājumu. 13. janvārī Doma laukumā politiķis aicināja visus klātesošos izklīst, ievērojot drošību, — tikpat mierīgi, kā viņi uz akciju sanākuši.


Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

19.11.2017
Ienākt apollo.lv