Obama: ASV no krīzes izies vēl stiprākas

Apollo
0 komentāru

ASV prezidents Baraks Obama otrdien, pirmo reizi uzrunājot Kongresu, paziņoja, ka Amerika no pašreizējās ekonomiskās krīzes izies stiprāka nekā jebkad iepriekš.

Obama, kas sabiedriskās domas aptaujās joprojām bauda lielu popularitāti, uzstājoties abu Kongresa palātu kopīgajā sēdē, mēģināja sabalansēt nākotnes cerības ar vēsu pašreizējās ekonomiskās situācijas novērtējumu, tādējādi cenšoties pieklusināt ar savu prezidentūru saistītās pārliekās cerības.

Viņš atzina, ka šajos «grūtajos un nedrošajos laikos» ASV ekonomika ir novājināta un nācijas pašpārliecinātība iedragāta. Tomēr, neskatoties uz drūmajiem ekonomiskās statistikas rādītājiem, televīzijā pārraidītajā uzrunā prezidents uzsvēra: «Vēlos, lai šovakar katrs amerikānis saprastu, ka mēs atjaunosimies, mēs atlabsim un Amerikas Savienotās Valstis atgriezīsies stiprākas nekā iepriekš.»

Obama norādīja, ka krīze nedrīkst noteikt valsts likteni un ka ekonomikas atveseļošana meklējama jaunu ražošanas iespēju radīšanā laboratorijās, universitātēs, ASV laukos un rūpnīcās. «Tās īpašības, kas Ameriku padarījušas par lielāko progresa un labklājības spēku cilvēces vēsturē, joprojām ir lielā mērā piemītošas,» uzsvēra prezidents. «Tagad šai valstij nepieciešams turēties kopā, enerģiski stāties pretī problēmām, kuras mūs sagaida, un vēlreiz uzņemties atbildību par nākotni.»

Bez gara ievada Obama vainu par pašreizējām ekonomiskajām grūtībām un milzīgo valsts parādu uzvēla sava priekšteča Džordža Buša administrācijai, paziņojot, ka pienākusi «atmaksas diena». Uzsverot savu novēršanos no Buša politikas, kas iedragājusi ASV tēlu pasaulē, Obama arī atkārtoti norādīja, ka Vašingtona atteikusies no līdzšinējās pretrunīgi vērtētās izturēšanās pret personām, kas tiek turētas aizdomās par terorismu, paziņojot, ka Amerikā nevienu «nespīdzina».

Tomēr galveno uzmanību savā runā Obama pievērsa saviem ekonomikas atveseļošanas plāniem, arī ilgi gaidītajai veselības aprūpes sistēmas reformai un cīņai pret globālo sasilšanu.

Prezidents atzina, ka finanšu sektora atbalstīšanai būs nepieciešams vēl vairāk līdzekļu, vienlaikus norādot, ka, «lai gan rīcības izmaksas būs lielas, varu jums apliecināt, ka bezdarbības izmaksas būs daudz lielākas».

Vienlaikus viņš aicināja likumdevējus uz ātrāku rīcību, lai beidzot reformētu «novecojušo» ASV finanšu sektora regulēšanas sistēmu, ieviešot «jaunus, veselajam saprātam atbilstošus noteikumus, kas atalgo sparīgumu un inovācijas, bet soda dzīšanos pēc ātras [peļņas] un ļaunprātību».

Tajā pašā laikā Obama, šķiet, ieņēmis stingrāku nostāju pret autoražotājiem. Lai gan prezidents atzina, ka viņš atbalsta autoražošanas sektora pārstrukturēšanu, lai to padarītu konkurētspējīgu, un neļaus industrijai sabrukt, jo no tās atkarīgi miljoni darba vietu un veselas vietējās komūnas, viņš vienlaikus uzsvēra, ka valdība neaizsargās uzņēmumus no pašu pieļautajām kļūdām.

Cenšoties apliecināt savu fiskālo atbildību, Obama paziņoja, ka nākamo desmit gadu laikā apņēmies samazināt budžeta izdevumus par diviem triljoniem dolāru, tādējādi uz pusi samazinot no Buša administrācijas pārmantoto budžeta deficītu, kas pārsniedzis jau triljonu dolāru.

Vienlaikus viņš paziņoja par jauna aizdevumu fonda izveidi, lai palīdzētu mazajiem uzņēmumiem un patērētājiem, atbloķējot kredīta līnijas un pārliecinot amerikāņus, ka viņu noguldījumi bankās ir drošībā.

Pievēršoties globālās sasilšanas jautājumam, prezidents aicināja Kongresu nosūtīt viņam likumprojektu, kurā, pamatojoties uz tirgus principiem, būtu noteiktas oglekļa dioksīda emisijas normas, kas spiestu kompānijas vairāk pievērsties atjaunojamo energoresursu izmantošanai.

«Lai patiesi pārveidotu mūsu ekonomiku, aizsargātu mūsu drošību un glābtu mūsu planētu no klimata izmaiņu [radītajiem] postījumiem, mums nepieciešams tīro, atjaunojamo enerģiju galu galā padarīt par ienesīgas enerģijas veidu,» uzsvēra Obama.

Viņš norādīja, ka otrdien iesniegtais budžeta projekts paredz investēt 15 miljardus dolāru saules un vēja enerģijas, progresīvas biodegvielas un energoefektīvāku automašīnu ražošanā, kā arī tīrāku ogļu dedzināšanas tehnoloģiju izstrādē.

«Mēs zinām, ka valsts, kas izmantos tīru, atjaunojamu enerģiju, būs vadošā 21. gadsimtā,» uzsvēra prezidents.

Lai gan galveno uzmanību savā uzrunā Obama pievērsa ekonomikai, viņš tomēr uzsvēra, ka ASV sākušas jaunu diplomātijas ēru, solot panākt mieru Tuvajos Austrumos un uzņemt jaunu kursu Afganistānā. «Vārdos un darbos mēs pasaulei demonstrējam, ka sākusies jauna iesaistīšanās ēra,» sacīja Obama. «Jo mēs apzināmies, ka Amerika nevar viena stāties pretī šā gadsimta draudiem, bet pasaule nevar tiem stāties pretī bez Amerikas.»

«Mēs nevaram izvairīties no sarunu galda, nedz ignorēt ienaidniekus un spēkus, kas mums vēlas kaitēt. Tā vietā mums jāvirzās uz priekšu ar pašpārliecību un atklātību, kādu pieprasa šis nopietnais laiks,» uzsvēra prezidents.

Prezidents kategoriski noliedza iespēju spīdzināt ieslodzītos, tomēr uzsvēra, ka ASV nesaudzīgi sodīs sagūstītos teroristus. «Esmu devis rīkojumu slēgt ieslodzījuma centru Gvantanamo līcī, taču mēs gādāsim par bargu un noteiktu tiesu sagūstītajiem teroristiem, jo mūsu vērtību ievērošana nepadara mūs vājākus. Tā padara mūs drošākus un stiprākus,» norādīja Obama.

Atgādinot par Džordža Mičela iecelšanu Tuvo Austrumu īpašā vēstnieka amatā, Obama paziņoja, ka viņa administrācija «centīsies panākt progresu, lai nodrošinātu stabilu un ilgstošu mieru starp Izraēlu un tās kaimiņiem».

Viņš arī atkārtoti paziņoja, ka militārajā jomā uzsvars no Irākas tiek pārnests uz Afganistānu, piebilstot, ka drīzumā tiks izziņota karaspēka izvešana no Irākas, «atbildīgi izbeidzot» Buša sākto karu. Tajā pašā laikā prezidents pauda apņēmību «kopā ar mūsu draugiem un sabiedrotajiem izveidot jaunu un visaptverošu stratēģiju Afganistānai un Pakistānai, lai sakautu «Al Qaeda» un apkarotu ekstrēmismu».

Jau iepriekš viņš solījis palielināt Afganistānā izvietoto ASV militāro kontingentu par 17 000 vīru.

Runājot par savām iecerēm militāro izdevumu jomā, Obama uzsvēra, ka vēlas palielināt karavīru skaitu, vienlaikus paaugstinot viņu algas un uzlabojot to apgādi. Vienlaikus viņš solīja samazināt izdevumus «aukstā kara laikmeta» ieroču programmām. «Mēs (..) reformēsim mūsu aizsardzības budžetu, lai mums nevajadzētu maksāt par aukstā kara laikmeta ieroču sistēmām, kuras mēs neizmantojam,» sacīja prezidents.

Aizsardzības ministrs Roberts Geitss jau brīdinājis par ievērojamu izdevumu apcirpšanu, kā iespējamo ietaupījumu avotu minot, piemēram, tādas dārgas programmas, kā iznīcinātāji F-22.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

20.08.2017
Ienākt apollo.lv