Obamam būs jāpārņem smags Buša mantojums

Apollo
0 komentāru

ASV prezidents Džordžs Bušs, pametot amatu, aiz sevis atstāj divus nepabeigtus karus, dziļā krīzē nonākušu ekonomiku, budžeta deficītu, kas nupat sasniegs triljonu dolāru, un iedragātu Amerikas tēlu pasaulē.

Kopš Frenklins Delano Rūzvelts no Herberta Hūvera pārņēma Lielo depresiju, neviens no ASV prezidentiem savam pēctecim nav nodevis tādu šķietami biedējošu problēmu gūzmu, kādu Bušs atstāj Barakam Obamam, kas amatā stāsies otrdien, 20. janvārī.

Kamēr Bušs un viņa atbalstītāji apgalvo, ka vēsture viņa mantojumu vērtēs iecietīgāk, vēsturnieki jau tagad debatē par to, vai līdzšinējais Baltā nama saimnieks varētu būt pats sliktākais prezidents visā ASV vēsturē, ierindojot viņu vienā kompānijā ar Herbertu Hūveru, Vorenu Hārdingu un Džeimsu Bjūkenenu.

Lai gan daži pētnieki uzskata, ka galīgo spriedumu pasludināt ir pāragri, daudzi citi jau ir izlēmuši.

«Vai patiešām kāds var šaubīties, ka šī bija katastrofāla prezidentūra,» retoriski vaicā Pensilvānijas Getisburgas koledžas politikas zinātniece Šērlija Anna Vorsova. «Viss, ko tagad atliek izvērtēt, cik zemu sarakstā viņš nonācis.»

Buša varonis republikānis Ronalds Reigans pirms vienas paaudzes aicināja amerikāņus izvērtēt, vai viņi dzīvo labāk nekā brīdī, kad viņa sāncensis un toreizējais Baltā nama saimnieks — demokrāts Džimijs Kārters — sāka savu prezidentūru.

Ja lieto šo metodi, Bušs neizskatās labi. Noslēdzoties viņa astoņus gadus ilgajai prezidentūrai, valsts piedzīvo smagāko ekonomisko krīzi pēdējo 80 gadu laikā un Buša popularitātes reitings sasniedzis zemāko līmeni, kāds fiksēts visā jaunāko laiku vēsturē — aptuveni 25%.

Plašais atbalsts, kādu Bušs ieguva pēc 2001. gada 11. septembra terora aktiem, sen ir zudis, pateicoties nepopulārajam karam Irākā, neadekvātajai reakcijai uz viesuļvētras «Katrīna» izraisīto katastrofu un Volstrītas kraham, kurš tagad pārņēmis arī Meinstrītu.

Bezdarbs sasniedzis augstāko līmeni pēdējo 16 gadu laikā, hipotēku tirgus ir pilnībā paralizēts, un cilvēku ietaupījumi izsīkst.

Tajā pašā laikā ievērojamākais Buša sasniegums iekšpolitikā, iespējams, ir kas tāds, kas nemaz nav noticis, — jauns teroristu uzbrukums ASV iekšzemē.

«Septiņus gadus mums nav bijis jauns uzbrukums,» uzsver Baltā nama pārstāve Deina Perino. «Un tam ir nozīme.»

Savukārt Buša ārpolitikas galvenā mēraukla ir karš Irākā, kuru vajadzēs pārņemt Obamam, lai izstrādātu karaspēka izvešanas stratēģiju un novērstu ASV starptautiskajai uzticamībai nodarīto kaitējumu.

Pagājušajā mēnesī Bušs devās uz Bagdādi, cerot pievērst uzmanību panāktajiem uzlabojumiem drošības situācijā, taču tā vietā visu atmiņā saglabāsies aina, kā prezidents bija spiests izvairīties no kāda saniknota irākiešu žurnālista sviestajām kurpēm.

Tomēr Buša kontā ir vēl citas ārpolitikā nepadarītas lietas.

Viena no lielākajām Obamas problēmām varētu būt strupceļš Irānas kodolprogrammas jautājumā, kas varētu kļūt par pārbaudes akmeni viņa priekšvēlēšanu solījumiem iesaistīties tiešās sarunās ar Vašingtonas pretiniekiem, arī Teherānu, atsakoties no Buša administrācijas piekoptās starptautiskās izolēšanas politikas.

Tikmēr Afganistānā, kurai Bušs, kā apgalvo viņa kritiķi, nav pievērsis pietiekamu uzmanību, jo bijis pārlieku pārņemts ar Irāku, ietekmi atgūst talibu atbalstītāji, un arī Osama bin Ladens joprojām nav notverts.

Arī Buša centieni panākt Izraēlas un palestīniešu miera līgumu, pēc analītiķu domām, bijuši novēloti un nepietiekami aktīvi. Un krīze Gazas joslā, neskatoties uz paziņojumiem par abpusējo uguns pārtraukšanu, tiek uzskatīta par atbilstošu epitāfiju līdzšinējās administrācijas veikumam Tuvajos Austrumos.

Obama sola aktīvāk iesaistīties Tuvo Austrumu konflikta atrisināšanā, taču viņam jārēķinās ar iesīkstējušo arābu pasaules neuzticību pret ASV, kas, viņuprāt, ir neobjektīvi labvēlīga Izraēlai.

Kamēr Obama centīsies to pārvarēt, viņam būs jāizlemj, kā atrisināt vēl vienu no Buša mantotu problēmu — ko darīt ar Gvantanamo bāzē esošajiem aizdomās turētajiem teroristiem. Šī armijas kontrolētā ieslodzījuma vieta ir cilvēktiesību aizstāvju pastāvīgi izteiktu apsūdzību avots, un Obama solījis to slēgt.

Bušs kritiku, īpaši Eiropā, izpelnījies arī, atsakoties valsts mērogā noteikt fiksētus ierobežojumus tā saukto siltumnīcefekta gāzu emisijai, kas varētu mazināt klimata izmaiņas. Šī nostāja vēl vairāk nostiprinājusi starptautisko priekšstatu par ASV aroganci, ko Obamam tagad nāksies kliedēt.

No otras puses, Bušs izpelnījies atzinību par attiecību uzlabošanu ar Indiju, par Ķīnas iesaistīšanu konstruktīvākā starptautiskā sadarbībā un par AIDS epidēmijas apkarošanu Āfrikā.

Taču par Buša mantojuma vainagojumu atzīstama finanšu krīze, kādu iespējams piedzīvot tikai reizi gadsimtā, lai gan pirmos sešus viņa prezidentūras gadus valsts ekonomika atradās tādā stāvoklī, ka vairākums prezidentu varētu izjust tikai skaudību.

Viņa administrācijai bija jāķeras pie spēcīgas valsts intervences, ko Buša savulaik sludinātā brīvā tirgus ideoloģija vienmēr atzinusi par zaimošanu.

Tirgus satricinājumiem izplatoties visā pasaulē, arvien skaļāk izskan ASV stila kapitālisma kritika, radot šaubas, vai Amerika spēs saglabāt savu dominējošo lomu globālajā sistēmā.

Daudzi analītiķi apgalvo, ka Buša kaismīgi atbalstītā tirgus deregulācija veicināja finanšu sistēmas sabrukumu, lai gan atzīst, ka problēmas pastāvējušas jau pirms viņa un ka šajā lietā ir daudz līdzvainīgo.

Tomēr, tā kā tas notika Buša laikā, viņam, visticamāk, būs jāuzņemas arī vēstures sprieduma nasta.

Buša pārstāvētā republikāņu partija jau saņēmusi vēlētāju spriedumu, un Obamas pārliecinošā uzvara pār to kandidātu Džonu Makeinu novembra vēlēšanās lielā mērā tiek uzskatīta par Buša politikas nolieguma rezultātu.

«Bez Buša pirmais afroamerikāņu prezidents šoreiz, iespējams, nebūtu ievēlēts,» atzīst Džordžtaunas universitātes politikas zinātnieks Stīvens Veins.

Apzinoties, ka viņa laiks beidzas, Bušs savas prezidentūras pēdējās nedēļas pavadīja, mēģinot uzspodrināt savu mantojumu. Viņš sniedzis presei vairāk interviju nekā jebkurš viņa priekštecis, atstājot savu amatu, kā arī uzstājies ar atvadu runu televīzijā.

Lai gan visās savās intervijās un runās Bušs aktīvi aizstāvēja savu veikumu, viņš šķita domīgāks nekā parasti un, runājot ar žurnālistiem, pauda nožēlu gan par Irākā neatrastajiem masu iznīcināšanas ieročiem, gan par Abu Graibas cietuma ieslodzīto spīdzināšanas skandālu, kas satricināja visu pasauli.

Bušs uzsvēra, ka viņa tiesnesis būs vēsture, taču tikai tad, kad «būs pagājis zināms laiks». Viņš pauda pārliecību, ka pienāks laiks, kad viņu reabilitēs tāpat kā Hariju Trumenu, kas, pametot amatu, bija ļoti nepopulārs, taču tagad tiek atzinīgi vērtēts par spēju izturēt aukstā kara sākumu.

«Trumens ir neveiksmīgu politiķu svētais aizstāvis,» norāda Hjūstonas Raisa universitātes vēsturnieks Duglass Brinklijs.

Tomēr viņš uzskata, ka piemērotāks būtu Buša salīdzinājums ar citu prezidentu — ar Hūveru, kura prezidentūra sakrita ar Lielās depresijas sākumu.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

18.12.2017
Ienākt apollo.lv