Oficiāli dota zaļā gaisma; Vilks: Latvija pārliecinoši kļūs par 18.eirozonas dalībvalsti Papildināts Attēlu galerija

Apollo
362 komentāri

Trešdien Latvija ir saņēmusi Eiropas Komisijas (EK) un Eiropas Centrālās bankas sagatavoto konverģences ziņojumu, kurā norādīts, ka visi Māstrihtas kritēriji tiek izpildīti, lai varētu sekmīgi pievienoties 17 eirozonas valstīm, portālam «Apollo» pavēstīja Finanšu ministrijā.

Jau 2014. gada 1.janvārī Latvija kļūs par astoņpadsmito eirozonas dalībvalsti.

Saskaņā ar ziņojumu mūsu valsts ir pirmajā vietā Eiropas Savienībā (ES) ekonomisko rādītāju ziņā, kas attiecas uz visu nepieciešamo nosacījumu izpildi.

Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks ekonomikas, monetāro lietu un eiro jautājumos Olli Rēns sacījis: «Latvijas pieredze apliecina, ka valsts var sekmīgi pārvarēt makroekonomisko nelīdzsvarotību, lai cik smaga tā arī nebūtu, un kļūt vēl stiprāka.Pēc smagās lejupslīdes 2008. un 2009. gadā Latvija īstenoja izlēmīgu politisku rīcību, ko atbalstīja ES un SVF vadītā finansiālās palīdzības programma, kura uzlaboja ekonomikas elastību un pielāgošanās spējas atbilstoši vispārējiem ES noteikumiem par ilgtspējīgu un līdzsvarotu izaugsmi.Un tas ir atmaksājies –paredzams, ka Latvijai šogad būs visstraujāk augošā ekonomika Eiropas Savienībā.»

Viņš piebilda:«Latvijas vēlme ieviest eiro ir uzticības apliecinājums mūsu kopējai valūtai un vēl viens pierādījums, ka tiem, kuri pareģoja eiro zonas izjukšanu, nebija taisnība.»

«Šodien patiesi ir nozīmīga diena Latvijai – mums ir pievērsta visas Eiropas Savienības uzmanība, jo Latvija pārliecinoši izpilda visus kritērijus, lai pievienotos eirozonai,» norāda Finanšu ministrs Andris Vilks (V).

Viņš uzsver: «Es vēlos teikt paldies ikvienam mūsu valsts iedzīvotājam par kopīgo darbu, lai sasniegtu šādus rezultātus un kopīgi izkļūtu no ekonomiskās krīzes. Šobrīd ar saviem ekonomiskajiem rādītājiem ieņemam stabilu Māstrihtas kritēriju goda pjedestāla pirmo vietu starp visām Eiropas Savienības dalībvalstīm, taču ir būtiski saglabāt pragmatisku nostāju, neļauties maldīgajam populismam un noturēt stabilu fiskālo politiku.»

Ministrs norāda, ka Latvijas pievienošanās eirozonai nodrošinās straujāku ekonomikas izaugsmi un labklājības pieaugumu, kā arī labākus nosacījumus uzņēmējdarbībai un prognozējamāku makroekonomisko vidi.

 

 

Atskatoties uz notikumiem eirozonā, svarīgi ir norādīt, ka eiro kā valūta nav vainojama eirozonas valstu ekonomiskajās problēmās, bet gan prasme to atbildīgi plānot un izmantot valsts tautsaimniecības izaugsmei. Sasniegtais un Latvijas ekonomikas ilgtspējas nodrošināšana paredz, ka atbilstība Māstrihtas kritērijiem nenozīmē to izpildi tikai noteiktajā brīdī. Svarīgi ir šos rādītājus pildīt ilgtermiņā, kas savukārt paredz, piemēram, inflācijas stabilitāti un kliedē iedzīvotāju bažas par neadekvātu cenu kāpuma iespējamību pēc eiro ieviešanas, uzsver ministrijā.

Māstrihtas kritēriji paredz, ka valsts budžeta deficīts nedrīkst pārsniegt 3% no iekšzemes kopprodukta (IKP), valdības kopējais parāds nedrīkst pārsniegt 60% no IKP, inflācijas līmenis nedrīkst vairāk nekā par 1,5 procentpunktiem pārsniegt vidējo rādītāju trijās ES valstīs, kurās inflācija ir viszemākā. Valsts vērtspapīru ilgtermiņa procentu likmes nedrīkst vairāk nekā par diviem procentpunktiem pārsniegt triju ES valstu ar viszemāko inflāciju ilgtermiņa procentu likmju vidējo rādītāju.

Pašlaik Latvija ir vienīgā ne-eirozonas dalībvalsts, kas kvalificējās dalībai eirozonā ar 2014. gada 1.janvāri.

Ministrijā uzsver, ka sasniegtais progress ir vairāku faktoru mijiedarbības rezultāts: valdības īstenotās fiskālās un ekonomiskās stratēģijas rezultāts, labojot iepriekšējos gados pieļautās politikas nepilnības un radot pārliecību par Latviju kā uzticamu sadarbības partneri. Tāpat arī jāuzsver Latvijas uzņēmēju spēja pielāgoties jaunajiem ekonomiskajiem apstākļiem un atjaunot konkurētspēju starptautiskajā arēnā, nodrošinot to, ka Latvija pašlaik ir straujāk augošā ekonomika ES, kā arī sabiedrības saprotošā attieksme un atbalsts valdības politiskajam kursam krīzes gados, kad tika pieņemti daudzi nepopulāri un tomēr nepieciešami lēmumi, lai spētu tikt galā ar ekonomiskajām grūtībām.

Nākamā apspriede par Latvijas dalību eirozonā notiks 21.jūnijā, kad notiks viedokļu apmaiņa un provizoriska ES dalībvalstu vienošanās par nostāju attiecībā uz eiro ieviešanu Latvijā. Savukārt formālo gala lēmumu 9.jūlijā pieņems ECOFIN (ES dalībvalstu finanšu ministru) Padome, kad būs notikušas visas nepieciešamās konsultācijas ar atbildīgajām institūcijām par Latvijas pievienošanos eirozonai.

Kā vēstīja aģentūra LETA, arī Eiropas Centrālās bankas (ECB) šodien publicētais konverģences ziņojums ir Latvijai pozitīvs un apliecina, ka valsts izpilda visus kritērijus, lai ieviestu eiro.

Ziņojumā norādīts, ka Latvija pārliecinoši izpildījusi visus kritērijus eiro ieviešanai, tomēr arī atzīst, ka ekonomiskās konverģences ilgtspēja ilgākā termiņā rada bažas.

Ziņojumā secināts, ka Latvija ir izpildījusi kritēriju par cenu stabilitāti.

Vidējais inflācijas līmenis Latvijā gada laikā līdz 2013.gada aprīlim bija 1,3%, kas ir krietni zemāks par kritērijos noteikto 2,7% līmeni. Sagaidāms, ka šogad kopumā inflācijas līmenis saglabāsies 1,4% apmērā, bet nākamajā gadā var pieaugs līdz 2,1%, ko galvenokārt izraisīs vietējā pieprasījuma pieaugums un elektrības tirgus liberalizācija.

Latvija izpildījusi kritērijus attiecībā uz nacionālā budžeta deficītu un valsts parāda apmēru.

Budžeta deficīts 2012.gadā samazināts līdz 1,2% no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet 2013.gadā budžeta deficīts sagaidāms 1,2% apmērā no IKP, kas ir zemāks par noteikto kritēriju līdz 3% no IKP. 2014.gada Latvijas budžeta deficītu EK prognozē 0,9% apmērā, ja pašreizējais politikas kurss netiks mainīts.

Valsts parāda apmērs 2012.gadā samazināts līdz 40,7% no IKP, bet līdz 2014.gada beigām tas sagaidāms 40,1% apmērā, kas iekļaujas EK noteiktajā valsts parāda ierobežojumā līdz 60% no IKP.

Latvija izpildījusi kritērijus par valūtas kursa stabilitāti.

Latvijas lats kopš 2005.gada 2.maija ir piesaistīts valūtas maiņas mehānismam (ERM II). Pēdējos divos gados lata kurss nav novirzījies no fiksētās likmes vairāk par 1%, kas atbilst saistībām.

Latvija atbilst kritērijam par ilgtermiņa procentu likmēm, kas 2013.gada aprīlī bija 3,8%. Eirozonas valstīm noteiktais ilgtermiņa procentlikumju līmenis ir 5,5%.

ECB gan atzīst, ka ekonomiskās konverģences ilgtspēja ilgākā termiņā rada bažas.

«Pievienošanās valūtas savienībai saistīta ar atteikšanos no monetāro un valūtas kursa instrumentu izmantošanas un nozīmē iekšējās elastības un pielāgošanās spējas augošu nozīmīgumu,» teikts ziņojumā.

ECB norāda, ka Latvijai jāturpina visaptveroša fiskālā konsolidācija. Svarīgi arī izmantot pēdējos gados sasniegto konkurētspējas uzlabošanos, izvairoties no darbaspēka izmaksu kāpuma atsākšanās.

Turklāt, «lai gan Latvijas ekonomiskās pielāgošanās spēja bijusi spēcīga, tai jāpanāk progress iestāžu kvalitātes un pārvaldības rādītāju uzlabošanā,» teikts ziņojumā.

ECB norāda, ka ļoti svarīgi, lai būtu pieejams visaptverošs politikas instrumentu klāsts, kas ļautu novērst finanšu stabilitāti apdraudošos riskus, tajā skaitā, tos, kurus rada nerezidentu noguldījumu izmantošana par finansējuma avotu nozīmīgā banku sektora daļā.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

20.11.2017
Ienākt apollo.lv